20. oktobra jubilārs Zelmārs Lancmanis

1883. gada 20. oktobrī Jaungulbenē dzimis pazīstamais ģeogrāfs, pedagogs un mācību grāmatu autors Zelmārs Lancmanis (pseidonīmi - Līdumnieks un Novērotājs). Pelnīti dēvējams par Latvijas novadpētniecības pamatlicēju, kā arī par Gulbenes novada izpētes aizsācēju. Savas daudzpusīgās zināšanas ieguvis galvenokārt pašmācības ceļā. Sarakstījis grāmatas par Latvijas derīgajiem izrakteņiem un to lietderīgu izmantošanu (piemēram, saldūdens kaļķu, devona mālu), veicis dažādu Latvijas apgabalu ģeomorfoloģisko uzmērīšanu.

Sarakstījis tūrisma ceļvežus, iestājies par dižozolu saglabāšanu un tāda unikāla veidojuma kā Liedeskalni saglabāšanu, lai pasargātu no grantskarjera izveidošanas šajā vietā. Sarakstījis pētījumu ”Pa Liedeskalnu strēķi” (iespējams izlasīt Novadpētniecības lasītavā), kurā aprakstīts triju dienu pārgājiens Jaungulbenes – Dzelzavas apvidū 1920. gada vasarā. Pievienota viņa zīmēta karte un fotoattēli.

1911. gadā Lejasciemā ieradies jauns, rosīgs skolotājs un atvēris proreālskolu. Bijis novators gan skolā, gan ārpus tās – skolai bijuši arī herbāriji, terāriji un akvāriji – viņš meklējis jaunus ceļus dabas zinātņu un ģeogrāfijas mācīšanā, vedis skolēnus mācību ekskursijās, mācījis arī topogrāfijas pamatus un grāmatu iesiešanu. Viņu interesējis viss: Lejasciema ģeomorfoloģija, ciema vēsturiskā izveide, kā cēlušies ģimeņu un māju vārdi, kur bijušas pirmās skolas, tautas dziedniecība un laika novērojumi, senās būves, pilskalni, apmetnes, koki, akmeņi, senkapi.

Pirmais no īsta latvieša uzvārda atvasinātais fosilās sugas nosaukums ir Eurypterus lancmani — vēžskorpions no Pļaviņu svītas dolomītiem, ko Latvijas ģeologs Nikolajs Delle 1938. gadā nosaucis par godu Z. Lancmanim — pedagogam un vienam no pirmajiem Latvijas derīgo izrakteņu pētniekiem.