Bibliotēkas vēsture

LAIKS APRAKSTS
2015.gada 17.decembrī Gulbenes novada bibliotēka atkārtoti akreditēta kā reģiona galvenā bibliotēka
Ar 2014.gada 1.janvāri Gulbenes novada pagastu bibliotēkas ir Gulbenes novada bibliotēkas 18 struktūrvienības
2013.gada 27.decembris Gulbenes novada dome pieņem lēmumu mainīt Gulbenes novada domes iestādes "Gulbenes bibliotēka" nosaukumu uz "Gulbenes novada bibliotēka"

2011.gada 11.jūnijs

Gulbenes bibliotēka sāk strādāt 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, jo saviem lasītājiem piedāvā jaunu pakalpojumu – bez bibliotekāra klātbūtnes ir iespējams nodot bibliotēkas grāmatas, žurnālus, DVD un CD. Bibliotēka ir iegādājusies grāmatu, žurnālu, CD/DVD nodošana iekārtu ”3M Bookdrop”, kas iegādāta ar ES Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai LEADER programmas ietvaros realizēto projektu.

2010.gada 22.decembrī

Gulbenes bibliotēkai akreditācijas procesa rezultātā atkārtoti ir piešķirts reģiona galvenās bibliotēkas statuss.
 2010.gada 15.jūlijs Bērnu bibliotēkā iegādāti jauni grāmatu plaukti, izveidots bērnu stūrītis no moduļu tipa plauktiem.

2009.gada 1.janvāris 

Gulbenes bibliotēkā ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu darbojas Eiropas Komisijas Europe Direct informācijas centrs, kura filiāles darbojas Alūksnes pilsētas bibliotēkā un Madonas rajona bibliotēkā.

2008.gada maijs – jūnijs

Veikts lasītāju apkalpošanas nodaļas kosmētiskais remonts, tika nomainītas mēbeles un aprīkojums.

2007.gada jūnijs

Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā Publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros Gulbenes bibliotēkā tika izveidots viens no desmit Latvijas Reģionālajiem bibliotekāru mācību centriem. Mācību centrā mācās bibliotekāri no Alūksnes, Balvu un Madonas rajoniem.

2007.gada 30.marts

Bibliotēka atzīmēja savu 60 gadu jubileju

2007.gada februāris - marts

Veikts novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavas kosmētiskais remonts, tika nomainītas visas mēbeles un aprīkojums.

2006.gada janvāris

Pieaugušo lasītāju apkalpošanas nodaļa uzsāk automatizēto grāmatu izsniegšanu/saņemšanu Alisē. Līdz ar to var uzskatīt, ka visi bibliotekārie procesi ir automatizēti.

2005.gada 14.novembris

Gulbenes bibliotēka saņem bibliotēkas akreditācijas apliecību, kur akreditācijas procesa rezultātā ir piešķirts reģiona galvenās bibliotēkas statuss.

2005.gada 1.aprīlis - 2008.gada 31.decembris

Gulbenes bibliotēkā ar Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu darbojās Eiropas Komisijas Europe Direct informācijas punkts, kura filiāles darbojas Alūksnes pilsētas bibliotēkā un Madonas rajona bibliotēkā.

2005.gada janvāris

Bērnu bibliotēka uzsāk automatizēto grāmatu izsniegšanu/saņemšanu Alisē. Bibliotēkas lasītāji saņem jaunas svītrkodētas lasītāju kartes.

2004.gada 27.februāris

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Bibliotēku, arhīvu un muzeju sadarbība digitālā vidē ” finansiālo atbalstu tiek izveidots pirmais interaktīvais CD „Bibliotēka, muzejs, arhīvs – tilts no Gulbenes vēstures uz šodienu”. Projekta realizācijā piedalījās Gulbenes bibliotēka, Gulbenes vēstures un mākslas muzejs, Alūksnes zonālais valsts arhīvs. Diskā ir trīs pamatsadaļas: pilsēta skaitļos un faktos, foto galerija „Gulbene”, bērnu animācija un interaktīvā spēle „Gulbenes rajons”. Tā veidošanā piedalījās 14 cilvēki. Disks saņēma atzinību kā „Saturiski interesantākais” projekts.

2003.gada septembris

Bērnu bibliotēkā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un pilsētas domes finansiālo atbalstu tiek izveidots bērnu rotaļu-atpūtas stūrītis. Rezultātā māmiņām ar mazuļiem ir iespēja atpūsties un izglītoties – pasaku rīti, priekšā lasīšanas pasākumi u.t.t.

2002.gada nogale

Bibliotēka izmēģinājumprojektu „Latvijas publisko bibliotēku vienotā informācijas tīkla izveide” konkursā saņem finansējumu projektā „Resursu vitalizācija klientorientētas bibliotēkas veidošanā”. Projekta galvenais uzdevums ir izveidot publiskas bibliotēkas mājas lapas koncepciju, kā arī sadarbības modeļa izveide un aprobācija starp Gulbenes un Stāmerienas bibliotēku elektronisko resursu veidošanā un izmantošanā. Šī projekta rezultātā tiek izstrādāta jauna (trešā pēc kārtas) bibliotēkas mājas lapa.

2001.gada vasara

Ar Sorosa fonda – Latvija, SIA ‘’Vidzemes būvnieks” un Gulbenes pilsētas domes finansiālo atbalstu tapa uzbrauktuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem. 2001.gada novembrī projekta ekspertu grupa, kuras sastāvā bija Sorosa fonda – Latvija, invalīdu un viņu draugu apvienība „Apeirons” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta pārstāvji, atzina kā vienu no vislabāk realizēto projektu, kas pilnībā atbilst visiem būvniecības normatīviem un varētu būt kā paraugs citiem līdzīgiem projektiem Latvijā. Šī projekta rezultātā bibliotēkas 1.stāvā, kur atrodas bibliotēkas informācijas centrs, Sabiedriskais Interneta pieejas punkts, bērnu bibliotēka, var iekļūt un izmantot bibliotēkas pakalpojumus cilvēki ar kustību traucējumiem, veci cilvēki, kuriem ir grūtības uzkāpt pa kāpnēm, kā arī jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem.

2001.gada 8.marts

Gulbenes bibliotēkā savu darbību uzsāka Ziemeļaustrumlatvijas Sabiedrisko Internet pieejas punktu atbalsta centrs, kura ietvaros tiek atklāta konferenču zāle, kas aprīkota ar modernu multimediju tehniku.

2000.gada 28.februāris

Tiek atvērts Sabiedriskais interneta pieejas punkts jeb interneta lasītava bibliotēkas 1.stāvā.

2000.gada sākums

Bibliotēka izveido savu pirmo mājas lapu internetā.

1999.gada jūnijs

Bibliotēkā pirmo reizi ierīko interneta pieslēgumu, kas ir iezvanpieeja. Apmeklētājiem tiek nodrošināta pieeja pirmajām datu bāzēm internetā (Lursoft, NAIS).

1999.gada 29.janvāris

Savu darbību uzsāka bibliotēkas informācijas centrs 1.stāvā, līdz ar to plašākas iespējas radās novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavai, kas atrodas 3.stāvā.

1997.gada marts

Bibliotēka atzīmēja savu 50 gadu jubileju

Ar 1997.gada janvāri

Gulbenes rajona bibliotēka ir Gulbenes pilsētas domes pārziņā.

1985.gada 22.marts

Svinīgi atklāja jaunās rajona bibliotēkas ēku, kur 1.stāvā atrodas Gulbenes bērnu bibliotēka, bet 3.stāvā - Gulbenes dzimtsarakstu nodaļa.

1960.gads

Gulbenē uzcēla jaunu kultūras namu, kura 2.stāvā iekārtojās rajona bibliotēka, bet 3.stāvā - bērnu bibliotēka.

Ar 1954.gada novembri

No rajona bibliotēkas atdalās bērnu nodaļa, izveidojot patstāvīgu bērnu bibliotēku Rīgas ielā 32 (bijušā veikala, ar vējtverīti jumtā, telpās), bet rajona bibliotēka vēlreiz pārceļas uz Rīgas ielu 44.

1950.gads

Bibliotēka mājvietu atrod Rīgas ielā 47 (Bērzu 2, uz stūra).

1943.gads

Bibliotēku sāka vadīt Vilhelms Rikveilis. Tā kā Gulbene kara laikā bija krietni izpostīta, bija cietusi arī bibliotēka. Pārskatot un pārrevidējot fondu pēc tā laika likumiem, var redzēt, ka tiek sāktas jaunas inventāra grāmatas. Bibliotēka no Rīgas ielas 28 (45 kv.m platībā) pārcēlās uz Rīgas ielu 44.

1940./41.gads

Pilsētas bibliotēka tiek pārcelta uz Rīgas ielu 51, koka ēkā, tā sauktajā Matīsa mājā, kas atradās ietves malā. Ēka nojaukta 70.gados. Tagad attālāk no ietves atrodas daudzdzīvokļu nams ar numuru 51. Bibliotēkas vadītājs ir Alfons Snips, Sarkanā strēlnieka Oto Snipa dēls, kurš kritis otrajā pasaules karā Jāņa Reinberga slēpotāju - izlūku pārgājienā 100 km attālumā no Latvijas.

1935.gads

Gulbenes pilsētas bibliotēka atradusies pilsētas valdes ēkā Pils ielā 2, fonds bijis 935 sējumi, bibliotēkas vadītāja - pilsētas domes darbiniece Vilma Kupča. Šajā gadā bibliotēkas un lasītavas uzturēšanai miesta valde atvēlējusi 300 latus (salīdzinoši - ārsta uzturēšanai - 1500 latu). Latvijas dzelzceļa biedrības Gulbenes nodaļas bibliotēka atradās Dzelzceļa ielā 11 (bijušajā dzelzceļnieku kluba ēkā) ar 1136 sējumiem (1935.g.).
Brīvības ielā 11 atradās L.Kauliņa privātā bibliotēka ar 1691 sējumu. Šajā bibliotēkā ir bijusi arī iestājnauda Ls 1 vai Ls 2 apmērā.

1931.gada februāris

Ar Kultūras Fonda atbalstu ierīkota Gulbenes pilsētas pašvaldības bibliotēka ar 659 sējumiem 1350 latu vērtībā (grāmatu kopsvars 14 pudi). Šajā gadā bibliotēkai no pilsētas budžeta līdzekļiem paredzēti 150 lati.

1910.gads

Vecgulbenē dibināta Latvijas Jaunatnes savienības Vecgulbenes nodaļas bibliotēka ar sākuma fondu - 62 izdevumi, bet 1925.gadā tur ir jau 1003 sējumi un 116 lasītāji. Vecgulbenes darba jaunatnes pulciņa biedri palīdzēja iekārtot Malienas apriņķa bibliotēku. Publikācijas presē vēsta, ka 1915.gada 23.martā Bibliotēkas biedrībā iestudēta Zeltmata luga "Sagaidīts", bet tā paša gada decembrī K.Tartufari luga "Dzīves lietuvēns" un A.Čehova luga "Bildinājums". Pie šīs biedrības notikuši priekšlasījumi un citi pasākumi, 1921.gadā nodibināts koris "Dziesmu vara".

 

Ir pamats domāt, ka bibliotēku darbs mūsu pilsētā aizsācies 19.gs. 1871.gadā tika nodibināta Bibliotēkas biedrība. 1902.gada "Pēterburgas Avīžu" 97.numurā rakstīts, ka Vecgulbenes barons fon Volfs bibliotēkas ierīkošanai dāvinājis 500 rubļus, bet nav ziņu, kur nauda tālāk izlietota. Pašam baronam tajā laikā piederējusi grāmatu krātuve pusotra miljona zelta rubļu vērtībā.

Gulbenes bibliotēkas direktori:

LAIKA PERIODS PERSONA

kopš 1998.gada augusta

Antra Sprudzāne

no 1977.gada līdz 1998.gada augustam

Laima Lupiķe

1975.gadā

Silvija Suntaža

1974.gadā

Rasma Vanaga 

no 1970.gada līdz 1973.gadam

Austra Brūvere

kopš 1961.gada līdz 1969.gadam

Inese Duka