Lāčplēša kara ordeņa kavalieri

Sebris Eduards, Jāņa dēls

7.Siguldas kājn. pulka dižkareivis. LKO Nr.223. Apbalv. 1920.g.Dzimis 1899.gada 19.novembrī Rankas pagastā zemkopja ģimenē.
Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 10.jūnijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Paaugstināts par kaprāli.
1919.g. naktī uz 18.novembri Sebris kopā ar 2 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē pāri Lielupei, uzbruka pretinieka nometnei un piespieda to bēgt, ieguva vairākus pajūgus ar karamateriāliem; sabojāja telefona līnijas, tā saceldams apjukumu ienaidnieka rindās.
Atvaļināts 1921.g. 1.dec. Jaunsaimnieks Sinoles pag. Zelleņos, aizsargu nodaļas dalībnieks. Pēc 2. pasaules kara cīnījies nacionālo partizānu rindās. 1940.g. 4.nov. kaujā ar čekistiem nošauts Rauzas upes apkārtnē, izlikts atpazīšanai, taču vēlāk čekistu aprakts kā nezināms.

Ar informācijas avotu sarakstu var iepazīties šeit.


Mētelis Augusts, Jēkaba dēls

9. Rēzeknes kājnieku pulka seržants. LKO Nr.319. Apbalv. 1920.g. Dzimis 1889.g. 3.aug. Beļavas pag. Strādājis ķieģeļu ceplī. Krievu armijā iesaukts 1911.g., dienējis 13. ulānu Vladimira pulkā.
1. pasaules kara sākumā piedalījies pirmajās kaujās Austrumprūsijā, pēc tam divus gadus dienējis jātnieku izlūkos 86. Vilmanstrandas kājinieku pulkā. 1917.g. pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku. Apbalvots ar 3 Jura krustiem un medaļām, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi.
Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 10.aug. Rīgā, piedalījies 9. Rēzeknes kājnieku pulka kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā.
1919.g. 8.nov. Rīgas Jūrmalas ieņemšanas kaujā pie Bulduriem, kad sabojājās ložmetējs un apkalpes kareivji bija krituši gūstā, M. izlauzās cauri ienaidnieka ķēdēm un, neskatoties uz ložu krusu, iznesa sev līdzi ložmetēju.
Atvaļināts 1920.g. 21.sept. Lauksaimnieks Sējas pag. Lāčplēšos. 2. pasaules kara laikā dienējis policijas bataljonā, cīnījies Ukrainā. Kara beigās devies uz Zviedriju. Miris 1967.g 7.janv. Moelnlikē.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Aparnieks Artūrs, Nikolaja dēls

Ziemeļlatvijas partizānu pulka komandieris, kapteinis. LKO Nr.430. Apbalv. 1920.g. Dzimis 1896.g. 25.febr. Beļavas pag. darbveža ģimenē. Beidzis pamatskolu un Jēkabpils tirdzniecības skolu, Zveņigorodas komercskolu, turpinājis izglītību RPI inženieru zinātņu nodaļā. 1915.g. maijā brīvprātīgi iestājies Nikolaja kara inženieru skolā, pēc tās beigšanas no 1916.g. janvāra dienējis Rēveles jūras cietoksnī kā inženieru karaspēka virsnieks. 1917.g. maijā pārcelts uz Sevastopoles cietokšņa jūras mīnu bataljonu. 1918.g. sākumā atvaļināts slimības dēļ.
Piedalījies cīņās pret lieliniekiem Krimā, kādu laiku Ukrainas hetmaņa Skoropadska karaspēkā. 1918.g. maijā atgriezies Latvijā. 1918.g. 7.nov. iestājies krievu Ziemeļarmijā Judeņiča spēkos, dienējis Buloka – Balahoviča apvienotās grupas operatīvajā štābā, jātnieku sapieru izlūku komandas priekšnieks.
No turienes pārgājis uz Igaunijas armiju, kurā palicis līdz 1919.g. aprīļa beigām. Piedalījies kaujās ienaidnieka aizmugurē, kur uzspridzinājis vairākus tiltus, pārrāvis stratēģiski svarīgu dzelzceļa līniju. 5.apr. piedalījies Gdovas ieņemšanā, kur sabojājis telegrāfa līniju, uzspridzinājis divus dzelzceļa tiltus un zem ienaidnieka bruņuvilciena uguns ielauzies stacijā. Apbalvots ar Vladimira IV šķ., Jura IV šķ. ordeņiem, Igaunijas Brīvības krustu; bijis stādīts priekšā apbalvošanai ar Jura Zelta zobenu.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. apr., iecelts par Ziemeļlatvijas partizānu pulka komandieri. Saformējis savu vienību un vadījis to kaujās pret ienaidniekiem Vidzemē un Latgalē, paaugstināts par kapteini.

1919.g. maija beigās A. ar savu partizānu vienību pie Valmieras nemanīts izlavījās cauri frontes līnijai un nokļuva līdz Cēsīm, 31.maijā pilsētu ieņēma. Virzoties tālāk uz Latgale 7.jūnijā straujā triecienā ieņēma Borhu (Atašienes) staciju un noturējās šajā rajonā līdz papildspēku ienākšanai, tā lielā mērā veicinādams Latgales atbrīvošanu.

1919.g. vasarā pārcelts uz armijas Tehnisko pārvaldi. 1919.g. bermontiešu uzbrukuma dienās saformējis 1. partizānu pulku un piedalījies kaujās no Rīgas līdz Lietuvas robežai. 10.nov. ielauzās ienaidnieka pozīcijās Torņkalnā, 11.nov. izsita ienaidnieku no Švarcmuižas. 17.nov. ar savu pulku ielauzās pretinieka aizmugurē, izraisīja paniku un vairākas dienas ilgās cīņās būtiski atvieglojas Jelgavas ieņemšanu 21.nov. Pēc bermontiešu satriekšanas atgriezies Tehniskajā pārvaldē, 1919.-1920.g. pārvaldes priekšnieks. 1921.g. pārgājis uz virsnieku kursiem, noorganizējis inženieru nodaļu.

Atvaļināts 1922.g. febr. Piešķirtas Lejas ūdensdzirnavas Krāslavā, kuras izveidojis par plašu rūpniecības uzņēmumu. Studējis inženierzinātnes LU. 1940.g. atgriezies armijā, iecelts par Latgales kara apg. priekšnieku.

Apcietināts 1940.g. 20.aug., Baltijas Sevišķā kara apg. kara tribunāls notiesāja A. uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-13). Kara sākumā no Daugavpils cietuma pārvests Krasnojarsku, tur par mēģinājumu organizēt sacelšanos PSRS IeTK Sevišķā apspriede notiesāja A. uz vēl 5 gadiem (KPFSR KK 58-102, 58-11, 19, 58-2).
Atbrīvots 1953.g. apr., līdz 1956.g. jūn. atradies izsūtījumā Krasnojarskas apg. Ziemeļjeņisejskā. 1956.g. atgriezies Latvijā, būvinženieris institūtā “Pilsētprojekts”. Panācis atļauju izceļot pie ģimenes uz ārzemēm. 1966.g. jūn. ieradies ASV, kur apmeties meitas ģimenē Sanfrancisko.
Miris turpat 1968.g. 2.maijā.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Melzobs Kārlis, Jāņa dēls

6. Rīgas kājn. pulka seržants. LKO Nr. 444. Apbalv. 1920.g. Dzimis 1893.g. 25.febr. Vecgulbenē. Draudzes skolas izglītība. Telefona līniju mehāniķis, elektromontieris. Krievu armijā iesaukts 1914.g., dienējis Baltijas jūras flotē. Beidzis jūras artilērijas mācību nodaļu, ieskaitīts uz karakuģa “Poltava”. Piedalījies jūras kaujās, apbalv. ar Jura krusta III, IV šķ., Annas medaļu, vecākais unteroficieris. 1919.g. sākumā īsu laiku mobilizēts Sarkanajā armijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 2.jūnijā Jaungulbenē, piedalījies kaujās pret bermontiešiem, paaugstināts par virsseržantu.
1919.g. 4.nov. Rīgas raj. pie Dammes muižas, kad intensīva artilērijas uguns sagrāva mūsu telefona sakaru līnijas, M. sakarus atjaunoja, tā būtisku atvieglojot Dammes muižas un Anniņmuižas ieņemšanu.
Atvaļināts 1921.g. Jaunsaimnieks Jaungulbenes pag. Abraviešos. Miris 1962.g. 17.aug. Jaungulbenē. Apbedīts Ušuru kapos.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Vītoliņš Arturs, Jāņa dēls

2. (5.) Cēsu kājn. pulka virsleitnants. LKO Nr. 474. Apbalv. 1920.g.Dzimis 1897.g. 6.nov. Adulienas pag. Sagatavojies abitūrijai, izturējis eksāmenus Pēterburgas mācību apg. Nodarbojies ar tirdzniecību Pēterburgā. Iesaukts krievu armijā, 1916.g. beidzis 2. Kijevas praporščiku skolu. 1917.g. aug. pārnācis uz rezerves latv. strēlnieku pulku, kurā palicis līdz 1. pasaules kara beigām, sasniedzis podporučika pakāpi.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. apr., piedalījies kaujās pret landesvēru un dzelzs divīziju līdz vāciešu sagrāvei pie Rīgas. Pēc tam piedalījies tālākās Latvijas atbrīvošanas cīņās.

1919.g. 6.jūn. pie Cēsīm, kad straujš ienaidnieka pārspēka uzbrukums pie Katrīnas muižas izraisīja mūsu vienības apjukumu, V. kā sakaru komandas priekšnieks ar ziņnešiem devās pretuzbrukumā, aizrāva arī citus jau atkāpušos kareivjus sev līdzi un atsvieda pretinieku, tā dodams mūsu daļām laiku sakārtoties tālākām cīņām. 22.jūn. kaujā Lodes stacijas raj., kad Cēsu kājn. pulka štābs Jaunzemju mājās bija pilnīgi atgriezts, V. atjaunoja telefona sakarus, tā dodot iespēju saskaņot mūsu spēku darbību un sakaut ienaidnieku pie Skangaļu muižas.

1920.g. sākumā pārcelts uz Aviācijas parku, ieskaitīts lidotāju novērotāju skolā. Tā paša gada 14.jūn. atvaļināts. Nodarbojies ar koktirdzniecību Rīgā. 1928.g. sakarā ar smagāku saimniecisku noziegumu ordeņa nēsāšana noliegta. 1940.g. 30.jūl. apžēlots, atjaunota virsleitnanta pak. un ordeņa kavaliera tiesības.
Padomju okupācijas gadā no represijām izvairījies, vēlāk dienējis latv. leģionā, 15. divīzijas artilērijas pulka 10. baterijas komandieris. Kara beigās nokļuvis Vācijā.
Pēc kara izceļojis uz Kanādu. Dzīvojis Toronto, dažādu darbu strādnieks. Miris Toronto 1985.g. 26.janv.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Lauce (arī Laucis) Aleksandrs, Jēkaba dēls

5. Cēsu kājn. pulka kareivis. LKO Nr. 504. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1890.g. 14.aug. Galgauskas pag. Vidējā izglītība. Pasta un telegrāfa ierēdnis Rīgā un Pēterburgā. 1. pasaules kara laikā pasta ierēdnis 1. krievu armijā Viļņā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 11.okt. Rīgā, piedalījies kaujās, paaugstināts par dižkareivi.
1919.g.25.nov. Zemgalē uzbrukumā Zirņu krogam L. pretinieku ugunī ar patšauteni tā ložmetēju, sekmēja nocietinājumu ieņemšanu, ienaidnieka ložmetēja saņemšanu un 4 vāciešu sagūstīšanu.
Atvaļināts 1920.g. 1. nov. Līdz 1923.g. janv. robežpolicijas uzraugs Aizputes apr. Pēc tam dzīvojis Lizuma pag. Saulstūra mājās, amatnieks. Pag. aizsargu nodaļas dalībnieks.
Pēc 2. pasaules kara pārcēlies uz dzīvi Rīgā. Strādājis par smago ormani, vēlāk par sargu, mūža nogalē pensionārs.
Miris 1970.g. 27.maijā Rīgā. Apbedīts Rīgā I Meža kapos.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Bielajs Rihards Alberts, Jāņa dēls

1. (4.) Valmieras kājn. pulka virsleitnants. LKO Nr. 550. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1889.g. 28.nov. Stāmerienas pag. Āpšsalās. 1909.g. beidzis Valmieras skolotāju semināru. Strādājis Mēdzūlas pagastskolā, pēc tam Bērzgales tautskolā. Krievu armijā iesaukts 1914.g. jūl. 1916.g. okt. beidzis Čugujevas karaskolu. Pēc tam dienējis dažādās karaspēka daļās, sasniedzis poručika pak. 1917.g. aug. pie Ilūkstes 730. Gorodečnas pulka rindās piedalījies kaujās pret vāciešiem, kontuzēts Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ. 1918.g. 18. okt. kā operatīvās daļas adjutants 19. armijas korpusā kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 9.dec., Neatkarības rotas rindās piedalījies kaujās pie Lielauces, Skrundas un Lēnes muižas. 1919.g. 30.janv. komandēts uz Tallinu, 16.febr. ieskaitīts Valmieras kājn. pulkā. Piedalījies kaujās Ziemeļlatvijā, 1920.g. paaugst. par kapteini.
1919.g. 30.maijā pie Stāmerienas B. brīvprātīgi uzņēmās artilērijas uguns koriģēšanu. Zem spēcīgas uguns priekšējās līnijās deva precīzus norādījumus, tā sekmēdams Stāmerienas ieņemšanu, kur kā trofeja tika iegūts lielinieku bruņuvilciens.
Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, pēc tam Latgales atbrīvošanā. 1920.g. okt. komandēts robežsardzes dienestā. Līdz 1921.g. aug. robežsargu divīzijas administratīvās daļas adjutants. Pēc tam pārcelts uz 13. Tukuma kājn. pulku. 1922.g. 1.apr. atvaļināts.
Piešķirta jaunsaimn. Stāmerienas pag. Lāčplēšos. Skolotājs Stāmerienas pamatskolā, 9. Madonas aizsargu pulka 12. rotas komandieris. Vēlāk mežsargs Valkas apr. Annas mežniecībā. 1944.g. rudenī pārcēlies uz Dauguļu pag. Lāčiem.

Miris 1944.g. 24.okt. Apbedīts Dauguļu kapos.


Snipe Arnolds, Jāņa dēls

Kurzemes artilērijas pulka dižkareivis. LKO Nr. 602. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1899.g. 5.janv. Galgauskas pag. Izglītojies Lejasciema ministrijas skolā. Zemkopis. 1. pasaules kara laikā dienējis 2. Kronštates cietokšņa artilērijas pulkā, beidzis artilērijas instruktoru kursus. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 16.jūn. Vecgulbenē, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Paaugst. par seržantu.
1919.g. 22.nov. uzbrukumā Smārdes krogam, kad mūsu vienības nokļuva spēcīgā apšaudē, S. kopā ar 2 kareivjiem uzstādīja lielgabalu klajā vietā, tiešā tēmējumā apšaudīja pretinieku un apklusināja to, tā palīdzēdams sarežģītā situācijā nokļuvušām rotām.
Pēc brīvības cīņām virsdienesta instruktors, 1922.g. paaugst. par virsseržantu. Atvaļināts 1924.g. 6.jūn. Jaunsaimnieks Galgauskas pag. Kraujiņās. Pag. aizsargu nodaļas jātnieku eskadrona vada komandieris. Apbalv. ar TZO 1. pak. godazīmi. 30.gados pārcēlies uz Kraukļu pag. Purmalām. 1941.g. pag pašaizsardzības vienības dalībnieks.
1944.g. aug. ģimene no mājām izdzīta. Dzīvojis puslegāli, šoferis Smiltenes MTS, Cēsu MRS. 1950.g. arestēts, notiesāts uz 25 gadiem (KPFSR KK 58). Atradies ieslodzījumā Mordovijas APSR Javsas nometnē. 1956.g. nov. atgriezies Latvijā. Dzīvojis Cēsīs, saimniecības pārzinis Cēsu 2. vidusskolā.

Miris 1978.g. 10.aug. Apbedīts Cēsu Meža kapos.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Zvirgzdiņš Jānis, Pētera dēls

6. Rīgas kājn. pulka kareivis. LKO Nr. 606. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1891.g. 30.dec. Stāmerienas pag. zemkopis. Krievu armijas sastāvā piedalījies jau 1. pasaules karā.
Latvijas armijā iesaukts 1919.g. pavasarī Vecgulbenē, 6. Rīgas kājn. pulka rindās piedalījies pirmajās kaujās pret bermontiešiem.
1919.g. 10.nov. kaujā pie Šampētera Z. izrādīja sevišķu drošsirdību, zem spēcīgas ienaidnieka uguns pirmais ielauzās tā pozīcijās, aizraudams citus sev līdzi. Šajā cīņā ievainots, 11.nov. mira.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Šķenders Valdemārs, Aleksandra dēls

9. Rēzeknes kājn. pulka kaprālis. LKO Nr. 674. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1890.g. 29.janv. Vecgulbenes pag. Druveniekos. Beidzis draudzes skolu. Zemkopis. Krievu armijā iesaukts 1941.g., iedalīts 116. Vologdas družīnā, tās rindās piedalījies kaujās pret vāciešiem. 1915.g. pārnācis uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonu. 1916.g. jūl. pie Ķekavas ievainots.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 8.jūn. 3. Rīgas brīvprātīgo rotā, vēlāk pārcelts uz 9. Rēzeknes kājn. pulku. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem no Bolderājas līdz Tukumam, pēc tam cīņās Latgalē. Paaugst. par seržantu.
1920.g. 21.janv. Latgalē kaujā pie Ismeru ciema Š., atrazdamies rotas labajā spārnā un pamanījis, ka lieli ienaidnieka spēki sākuši apiešanas manevru, no tuvas distances atklāja uguni no ložmetēja un sacēla lielinieku rindās paniku, kā rezultātā mūsu rokās krita smagais ložmetējs, tika sagūstīts lielinieku virsnieks un 73 kareivji.
Atvaļināts 1920.g. 3.sept. Jaunsaimnieks Beļavas pag. Naglienā, pag. aizsargu nodaļas dalībnieks. Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā “Vienība”.

Miris 1955.g. 6.martā. Apbedīts Stāmerienas kapos.


Līsmanis Roberts, Jāņa dēls

4. Valmieras kājn. pulka kareivis. LKO Nr. 744. Apbalv. 1921.g.Dzimis 1899.g. 13.sept. Beļavas pag. kalēja ģimenē. Zemkopis.
Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 11.jūn. Vecgulbenē, piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā.
1920.g. 5.jūn. Latgalē izlūkgājienā Rečonku un Golubovskas sādžu apkaimē L. pirmais šķērsoja Zilupi un sagūstīja pretinieka sardzi, tā dodams iespēju, mūsu izlūkiem šķērsot upi un ieņemt šīs sādžas.
Pēc brīvības cīņām beidzis instruktoru kursus, atvaļināts 1921.g. 30.nov. dižkareivja pak. Jaunsaimnieks Beļavas pag. Lāčplēšos. Apbalv. ar TZO 1. pak. godazīmi. Par turpmāko likteni ziņu nav.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Žagars Aleksis (Aleksejs), Kārļa dēls

6. Rīgas kājn. pulka leitnants. LKO Nr. 747. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1893.g. 17.janv. Litenes pag. Vidējā izglītība. Krievu armijā iesaukts 1914.g., dienējis 171. rezerves bataljonā Krasnoje Selo. Pēc mācību komandas beigšanas iedalīts 1. strēln. pulkā, piedalījies kaujās pie Varšavas un Daugavpils. 1916.g. dec. pārcelts uz 5. Zemgales latv. strēln. pulku, atkal piedalījies kaujās, 1917.g. maijā nosūtīts uz Ziemeļfrontes praporščiku skolu, pēc tās beigšanas līdz 1. pasaules kara beigām dienējis Rezerves latv. strēln. pulkā, tad atgriezies tēva mājās.
Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 14.jūn. Vecgulbenē, vada komandieris 6. Rīgas kājn. pulkā, piedalījies visās kaujās pret bermontiešiem.
1919.g. 5.nov. naktī Rīgas apkaimē Ž. ieņēma ienaidnieka nocietinājumus pie Nordeķiem, stiprā ložmetēju un mīnmetēju ugunī atsita vairākus pretuzbrukumus un noturēja pozīcijas; 10.nov., neskatoties uz bermontiešu sīvo pretestību, ieņēma Nordeķu staciju, atsita visus prettriecienus, ieguva 7 ložmetējus un saņēma gūstekņus.
1920.g. rudenī pārcelts uz 3. robežsargu pulku. Pēc robežsargu divīzijas izformēšanas atgriezies 6. Rīgas kājn. pulkā. 1925.g. paaugst. par virsleitnantu. 1926.g. 30.apr. atvaļināts, jaunsaimnieks Litenes pag., aizsargu organizācijas biedrs. No 1927.g. līdz 1940.g. pavasarim skolotājs Zilupes valsts pamatskolā. 1940.g. okt. pārcelts uz Rīgu.

Miris Gulbenes raj. Litenes pansionātā 1978.g. 6.janv. Apbedīts Litenes kapos.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Žīgurs Aleksandrs, Friča dēls

Vidzemes artilērijas pulka dižkareivis. LKO Nr. 771. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1893.g. 17.martā Beļavas pag. zemkopja ģimenē. Krievu armijā iesaukts 1914.g., dienējis 110. artilērijas brigādē. Piedalījies kaujās pie Daugavpils un Rīgas frontē.
Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 11.jūn., piedalījies kaujās pie Cēsīm un virzienā uz Rīgu pret landesvēru. Pēc tam pārcelts uz Latgales fronti pie Atašienas. Okt. - nov. cīnījies pret bermontiešiem no Jaunjelgavas līdz Palangai, 1920.g. atkal Latgalē.
1919.g. 21.nov. pie Svitenes niknā ienaidnieka ugunī Ž. pašaizliedzīgi likvidēja telefona līnijas pārrāvumu, atjaunoja sakarus ar bateriju.
Atvaļināts 1921.g. 28.janv. Lauksaimnieks Kalncempju pag. Ermiķos. 1944.g. beigās devies trimdā uz Vāciju, dzīvojis Ambergā un Hembrukā. Vēlāk emigrējis uz ASV, kur strādājis fermā Kolorādospringsas tuvumā, vēlāk pašā pilsētā.

Miris 1986.g. 10.apr. Kolorādospringsā.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Lācis Ādolfs Arvīds, Kārļa dēls

Neatkarības rotas leitnants. LKO Nr. 794. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1894.g. 30.janv. Tirzas pag. Dzērbeņos. 1914.g. beidzis Valkas reālskolu, pēc tam students Pēterburgas Kalnu institūtā. Krievu armijā iesaukts 1916.g. vasarā, beidzis 3. Tiflisas karaskolu, iedalīts 246. rezerves kājn. pulkā Kustanajā. 1917.g. aug. pēc paša vēlēšanās pārvietots uz rezerves latv. strēln. pulku, kurā palicis līdz vācu okupācijai.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 20.dec. Rīgā, piedalījies Kurzemes atbrīvošanā. 
1919.g. 17.febr. kaujā pie Lēnes muižas L., neskatoties uz tieši pret viņu vērsto ložmetēju un šauteņu uguni, pašaizliedzīgi nodibināja un uzturēja sakarus starp mūsu daļām Lēnes muižā un Ventas kreisajā krastā, tā lielā mērā sekmēdams ienaidnieka uzbrukuma atsišanu.
1919.g. martā iecelts par Bātas – Vaiņodes komandantu. Bermontiešu uzbrukuma dienās piedalījies Liepājas aizstāvēšanā kā 11. Dobeles kājn. pulka rotas komandieris. Paaugstināts par virsleitnantu. 1920.g. febr. - okt. dienējis Daugavpils pilsētas komandatūrā, tad atvaļināts.
1922.g. beidzis LU Tautsaimn. un tiesību zinātņu fakultāti. Dzīvojis Kazdangas pag., autosatiksmes līnijas Aizpute – Kalvene īpašnieks, arī žurnālists.
1941.g. apcietināts un ievietots cietumā Rīgā, no kura deportēts uz Krieviju. 1942.g. 24.maijā PSRS IeTK Sevišķā apspriede notiesāja L. uz 8 gadiem.

Miris jau 1942.g. 10.febr. Sevrostlagā.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Stebers Eduards, Andreja dēls

1. (4.) Valmieras kājn. pulka kareivis. LKO Nr. 815. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1890.g. 26.maijā Stāmerienas pag. Pilsētas skolas izglītība. Tirgotājs Lugas pilsētā. Krievu armijā iesaukts 1911.g., iedalīts 50. artilērijas divizionā. Piedalījies kaujās pret vāciešiem Austrumprūsijā, vairākkārt ievainots, apbalv. ar Jura krusta III, IV šķ., sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pakāpi.
Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 27.janv. Valkā, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā un kaujās pret bermontiešiem. Pēc tam pārcelts uz 5. Cēsu kājn. pulku, cīnījies Latgalē, paaugst. par dižkareivi.
1919.g. 7.apr. kaujās pie Jaunlaicenes skolas, kad ienaidnieks pārrāva sakarus starp Valmieras kājn. pulka rotām un igauņu atsevišķo Tērbatas rotu, mūsējie tika pilnīgi ielenkti un draudēja plašs frontes pārrāvums, S. brīvprātīgi devās atjaunot sakarus, caur lielinieku rindām devās pie igauņiem un pēc tam atpakaļ pie savējiem. Tad piedalījās kopējā pretuzbrukumā, kura laikā tika atjaunota frontes līnija.
Atvaļināts 1920.g. 25.sept. 1922.g. iestājies robežpolicijas dienestā. Zilupes robežapsardzības apg. 3. raj. posteņa priekšnieks. Piešķirta jaunsaimn. Vecmoku pag. Pēc 2. pasaules kara strādājis kolhozā. Mūža nogalē pensionārs.

Miris 1970.g. 2.jūl. Mārupes pag.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Mednis Edvīns Aleksandrs, Fridriha dēls

Bij. 4. Vidzemes latv. strēln. pulka kapitāns. LKO Nr. 843. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1897.g. 4.aug. Raunā skolotāja ģimenē. Beidzis reālskolu Cēsīs, 1. pasaules kara sākumā iestājies Alekseja karaskolā Maskavā, no turienes pārgājis uz Kazaņas karaskolu. Beidzis no 1914.g. 1.dec., ieradies aktīvajā dienestā 32. Kremenčugas kājn. pulkā. Piedalījies daudzās kaujās vācu un austriešu frontē, divreiz ievainots. Apbalv. ar Annas un Staņislava ordeņiem. 1915.g. jūl. pārnācis uz 4. Vidzemes latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku, piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna un citur. Sasniedzis štābskapitāna pak., no 1916.g. okt. 1. bataljona komandieris.

Par nopelniem Ziemassvētku kaujās apbalv. ar Vladimira ordeņa IV šķ., kā arī ar Serbijas Karadžordževiča Baltā Ērģļa ordeņa IV šķ.
1916.g. 23.dec. Skangaļu raj. kaujas laikā M., ar savu bataljonu ejot palīgā 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulkam un atrodoties priekšējā līnijā zem ienaidnieka viesuļuguns, izsita vācu 16. landšturma pulku no vairākiem nocietinājumiem, saņēma apmēram 50 gūstekņu, ieguva 3 ložmetējus u.c. trofejas. Tas nodrošināja 1. latv. strēln. brigādes kreiso spārnu tālāka uzbrukuma attīstīšanai. Tās pašas dienas vakarā durkļu cīņā M. tika smagi ievainots galvā.

1920.g. 9.sept. iestājies armijas virspavēlnieka štāba operatīvās daļas informācijas nodaļā. 1922.g. – 1932.g. janv. laikraksta "Latvijas Kareivis" atbildīgais redaktors. Pēc tam nodaļas priekšnieks Armijas štāba Apmācības daļā. 1930.g. paaugst. par pulkvedi – leitnantu. Darbojies arī literatūrā, sarakstījis vairākus skatuves darbus, no 1932. - 1935.g. Armijas štāba žurnāla "Militārais Apskats" atbildīgais redaktors. 1933.g. beidzis LU Tautsaimn. fakultāti.

Piešķirta jaunsaimn. Vibrokas muižā. Apbalv. ar TZO V šķ., Lietuvas Ģedimina ordeņa III šķ., Igaunijas Aizsargu Ērgļa krustu.
Padomju okupācijas laikā no represijām izvairījies, kara beigās izbraucis uz Vāciju, no kurienes emigrējis uz ASV. Darbojies kā literāts, sarakstījis vairākas grāmatas par latv. strēlniekiem. Korporācijas "Lettonia" biedrs, LKOK biedrības valdes loceklis.

Miris 1967.g. 2.apr. Ņujorkā.


Rutkis Pēteris, Pētera dēls

Neatkarības rotas kapteinis. LKO Nr. 700. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1892.g. 16.martā Galgauskas pag. Beidzis divgadīgu ministrijas skolu, pēc tam tālbraucēju jūrskolu. 1914.g. rudenī brīvprātīgi iestājās Krievijas Baltijas karaflotē. Pēc flotes praporščika eksāmena nolikšanas 1917.g. ziemā Kronštatē beidzis flotes virsnieku kursus. Pēc tam dienējis uz mīnu traleriem un aizžogotāja "Mologa", sasniedzis jūras virsleitnanta pak. Pēc lielinieku apvērsuma apcietināts. Vāciešiem ieņemot Helsingforsu, spējis atgriezties Latvijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 15.dec., piedalījies pirmajās cīņās līdz pat Rīgas atbrīvošanai.
1919.g. 22.maijā pie Priedaines stacijas izlūkgājienā kopā ar 8 kareivjiem sadursmē ar skaitliski daudz lielāku pretinieku vienību R. ar labi mērķētu uguni piespieda lieliniekus bēgt no Priedaines, ieguva tur divus lielgabalus, saņēma gūstekņus.
Pēc Neatkarības bataljona pārformēšanas turpinājis dienestu aizmugures iestādēs. 1920.g. janv. piedalījies Daugavpils atbrīvošanā. Vēlāk pārvietots uz Autotanku divizionu, tanka "Ģenerālis Berts" komandieris. 1921.g. iecelts par Kara tehniskās noliktavas priekšnieku. Atvaļināts 1922.g. 1.jūn.
Zemkopis Galgauskas pag. Rudzīšos. 9. Madonas aizsargu pulka rotas komandieris, bijis arī grupas komandieris Jaunlatgales robežapsardzes apg.
1941.g. 14.jūn. kopā ar ģimeni deportēts uz Krieviju.

Miris 1941.g. 19.nov. Severlagā.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Rupais Alfrēds, Jēkaba dēls

6. Rīgas kājn. pulka kaprālis. LKO Nr. 716. apbalv. 1921.g. Dzimis 1896.g. 22.okt. Lizuma pag. Elementārskolas izglītība. Frizieris Smiltenē. Krievu armijā iesaukts 1915.g. aug., dienējis Somijas gvardes pulkā. Piedalījies kaujās Rietumu frontē, apbalv. ar Jura medaļu, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pak. 1916.g. jūn. ievainots.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919.g. 3. jūn. Smiltenē. Dienējis 6. Rīgas kājn. pulka sakaru komandā.
1919.g. 5.nov. naktī, kad ienaidnieks uzbruka Kleistu muižas Rīgas raj., R. zem spēcīgas uguns neatlaidīgi izlabojis sarautos telefona vadus, atjaunodams sakarus un dodams iespēju sekmīgi atsist bermontiešus.
Atvaļināts 1921.g. martā. Jaunsaimnieks Lizuma pag. Ievānos. 1945.g. arestēts. Notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs. 1955.g. atgriezies Latvijā. Mūža pēdējos gadus aizvadījis pansionātā Alūksnē.

Miris 1966.g. 13.jūl. Apbedīts Alūksnes kapos.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Zaķis Arvīds, Kārļa dēls

Latgales partizānu pulka seržants. LKO Nr. 721. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1893.g. 13.aug. Galgauskas pag. Nīperos lauksaimnieka ģimenē. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. Krievu armijā iesaukts 1915.g. sept., iedalīts Lietuvas gvardu pulkā. Piedalījies kaujās Austrijas frontē, pie Koveļas u.c.1917.g. pavasarī pārcelts uz 8. Valmieras latv. strēln. pulku. Beidzis ložmetējnieku mācību komandu, sasniedzis jaunākā apakšvirsnieka pak.
Latvijas armijā iesaukts 1919.g. 10.jūn. Vecgulbenē, no vietējās apsardzības rotas pārcelts uz Latgales partizānu pulku, piedalījies Latgales atbrīvošanā.
1920.g. 4.apr. izlūkgājienā Pustojies Voskreseņijies sādžas raj., kad izlūku nodaļa sadūrās ar pretinieka pārspēku un iekļuva apšaudē, Z. pirmais devās uz priekšu un ieņēma vienu no sādžas mājām, tur sagūstīja 4 sarkanarmiešus un piespieda ienaidniekus bēgt, turklāt mūsu rokās krita ložmetējs.
Atvaļināts 1921.g. 30. janv. Lauksaimnieks tēva mājas, kādu laiku arī pag. aizsargu nodaļas priekšnieks.
2. pasaules kara laikā Galgauskas pag. vecākais, pēc kara nacionālais partizāns. 1948.g. pavasarī nokļuvis čekistu ielenkumā un izdarījis pašnāvību.
Apbedīts Beļavas pag. Lazdukalna kapos.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Pipris Jānis, Jāņa dēls

Neatkarības rotas leitnants. LKO Nr. 727. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1893.g. 1.apr. Adulienas pag. Izglītojies pagastskolā, pēc tam Rīgas amatniecības skolā. Zīmētājs Rīgas vagonu fabrikā. Krievu armijā iesaukts 1915.g. sept., dienējis 177. rezerves pulkā Novgorodā. 1916.g. okt. pārcelts uz 7. Bauskas latv. strēln. pulku. 1917.g. maijā – aug. beidzis Gatčinas praporščiku skolu. Pēc tam dienējis rezerves daļās līdz kara beigām.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 20.dec., piedalījies visās kaujās Kurzemē un Zemgalē līdz pat Rīgas atbrīvošanai.
1919.g. 22.martā pie Ērzeļu kroga P., iedams ar savu nodaļu izlūkos un nokļuvis niknā apšaudē, turpināja izlūkošanu. Tika ielenkts, tomēr nepadevās, nošāva 3 pretiniekus, izlauzās līdz savējiem un nodeva ievāktās ziņas priekšniecībai.
Tā paša gada jūn. iecelts par Bātas – Vaiņodes iecirkņa komandanta palīgu, novembrī piedalījies Liepājas aizstāvēšanā pret bermontiešiem, ticis ievainots un kontuzēts. Vēlāk Grobiņas, Lielezeres komandants.
Atvaļināts 1920.g. jūn. 1923.g. dec. atgriezies dienestā. Kara ierēdnis Arsenālā, pēc tam Galvenajā artilērijas noliktavā. Vienlaikus studējis LU Tautsaimniecību, studijas beidzis 1935.g.
Padomju okupācijas laikā pārskaitīts ierindas dienestā Litenes nometnē. 1940.g. jūl. iecelts no Kara ministrijas par Aizsargu organizācijas likvidācijas komisijas locekli. Sakarā ar slimību ievietots sanatorijā un izvairījies no represijām. Pēc vācu ienākšanas darbojies Rīgas kārtības dienestā un Rīgas prefektūrā.
1944.g. atstājis Latviju un aizbraucis uz Dāniju, no kurienes 1948.g. devies uz Argentīnu, strādnieks tekstilfabrikā līdz 1956.g., kad slimības dēļ atzīts par darba nespējīgu.

Miris 1976.g. 17.martā Buenosairesā.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Burka Augusts, Andreja dēls

Neatkarības rotas leitnants. LKO Nr. 876. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1891.g. 7.martā Galgauskas pag. 1912.g. beidzis Rīgas biržas komitejas tālbraucēju jūrnieku jūrskolu. Jūrnieks. Krievu armijā iestājies 1915.g. febr., dienējis 3. rezerves bataljonā Novopēterhofā, tajā pašā gadā pārcelts uz 316. Hvaļinas kājn. pulku, piedalījies kaujās Rīgas frontē. 1916.g. martā pie Kokneses ievainots. Pēc izveseļošanās iedalīts 7. Bauskas latv. strēln. pulkā, dec. komandēts uz Gatčinas praporščiku skolu. 1917.g. dec. iedalīts Rezerves latv. strēln. pulkā, kur palicis līdz 1. pasaules kara beigām.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 22.dec., piedalījies kaujās pie Lielauces un Skrundas. 
1919.g. 7.febr. Skrundas apr. pie Lēnes muižas B. pēc mūsu spēku atkāpšanās veica izlūkošanu gar Ventu, saduroties ar pretinieku, aukstasinīgi uzsāka cīņu, uzaicinājumam padoties atbildēja ar uguni un izsitās cauri lielinieku rindām. Atgriezās pie savējiem ar ievāktajām ziņām, kas lielā mērā sekmēja mūsu turpmāko operāciju veiksmi.
12.febr. piedalījies Liepājas jaunformējamos spēkos; pildījis apsardzības dienestu uz valdības kuģa "Saratov". Vēlāk iedalīts 8. Daugavpils kājn. pulkā. Pēc Rīgas atbrīvošanas paaugst. par virsleitnantu. 1.jūl. pārcelts uz Ziemeļlatvijas brigādi līdz tās ienākšanai Rīgā. Kā 8. Daugavpils kājn. pulka rotas komandieris piedalījies visās kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem Latgalē. 1920.g. febr. pārcelts uz armijas virspavēlnieka štābu. 1921.g. pārvietots uz 11. Dobeles kājn. pulku vada komandiera amatā. 1923.g. beidzis virsnieku kursus. Pēc tam dienējis 12. Bauskas un 10. Aizputes kājn. pulkos, paaugst. par kapteini. 1929.g. pārcelts uz 3. Jelgavas kājn. pulku, vēlāk 6. Rīgas kājn. pulku. Mācījies augstākajā kara skolā.
Apbalv. ar TZO V šķ., piešķirta jaunsaimn. Galgauskas pag. 1940.g. pārskaitīts uz 24. teritoriālā korpusa 181. strēlnieku divīzijas 195. strēln. pulku par pulka skolas priekšnieku, apakšpulkvedis. 1941.g. 29. maijā atvaļināts.
Dzīvojis Rīgas Jūrmalā, Bulduros, strādājis Rīgas pilsētas izpildkomitejā. 1941.g. 18.jūn. apcietināts un nosūtīts uz Noriļlaga Noriļskas nometni. 1941.g. 13.dec. Taimiras apg. tiesa notiesāja B. ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem (KPFSR KK 58-10-Id.).

Miris Taišetlagā 1943.g. 23.okt.
1960.g. 6.aug. KPFSR Augstākās tiesas krimināllietu kolēģija B. reabilitēja.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Zēbergs – Sebežs Jānis Osvalds, Pētera dēls

Bij. 5. Zemgales latv. strēln. pulka kapitāns. LKO Nr. 896. Apbalv. 1921.g. Dzimis 1893.g. 23.nov. Rankas pag. zemkopja ģimenē. Izglītojies reālskolā Rīgā un Novgorodā. Krievu armijā pieteicies kā brīvprātīgais pašā 1. pasaules kara sākumā, dienējis gvardes kavalērijas rezervē Novgorodas gub., gvardes ulānu pulka sastāvā piedalījies kaujās pie Peremišļas un Galīcijā. Apbalv. ar Jura krustu, paaugst. par apakšvirsnieku. 1915.g. apr. beidzis Oranjenbaumas praporščiku skolu, kad sāka veidoties pirmie nacionālie formējumi, pārnācis uz 3. Kurzemes latv. strēln. bataljonu. Kaujās kontuzēts, pēc atveseļošanās ieradies 5. Zemgales latv. strēln. pulkā. Kā rotas komandieris piedalījies cīņās pie Bērzmentes, Smārdes un Mangaļiem, Ložmetējkalnā un beidzot Lielās un Mazās Juglas krastos. Vairākkārt smagi kontuzēts, 3 reizes ievainots. Pēc Ziemassvētku kaujām apbalv. ar Vladimira ordeņa III šķ., janv. kaujās ar Zelta zobenu un pie Juglas ar Jura krusta IV šķ. Apbalv. arī ar Staņislava III šķ., Annas IV. šķ. ordeņiem.

1917.g. 17.janv. Z., ar savu rotu un ložmetēju vadu, atrazdamies rezervē pie Ložmetējkalna, laikā, kad krievu pulki panikā un sajukumā atstāja fronti un vācieši triecienā jau bija paspējuši atgriezt 3. Sibīrijas strēln. daļas no 5. Zemgales latv. strēln. pulka, šajā kritiskajā brīdi ar enerģisku rīcību apturēja bēgošos, atsita sīvos vācu uzbrukumus un beidzot piespieda pretinieku atkāpties. Vajājot ienaidnieku, atņēma tam mūsu gūstekņus un ieročus un pilnīgi atjaunoja stāvokli frontes sektorā. 1917.g. 20. un 21.aug. pie Mazās Juglas ar 3 rotām ieņēma pozīcijas Šmīziņa kalnā un uz ilgāku laiku aizturēja pāri Daugavai pārnākušo pretinieku, neskatoties uz koncentrēto apšaudi un vairākkārtējiem nikniem uzbrukumiem. Tas deva iespēju krievu armijai evakuēties no Rīgas. Cīņas beigās Z. veda ielenktās rotas durkļu cīņā, lai izlauztos cauri ienaidnieku spēkiem. Šajā kaujā viņš tika ievainots un bezsamaņas stāvoklī sagūstīts.

No gūsta atgriezies 1918.g. beigās, jau 3.dec. brīvprātīgi pieteicies Latvijas armijā un organizējis Virsnieku rotu. Kad lielinieki ieņēma Rīgu, sākumā slapstījies, pēc tam apcietināts un notiesāts uz nāvi. Z. izglāba Rīgā ieradies pulkvedis Vācietis – viņa bijušais pulka komandieris un toreizējais Sarkanās armijas virspavēlnieks. Pēc atbrīvošanas iecelts par 16. Padomju Latvijas strēln. pulka komandieri Slokas frontē, taču šajā laikā vairāk sekmējis nacionālo spēku panākumus un sarkano neveiksmes.
1919.g. apr. no Sarkanās armijas aizbēdzis un iestājies “zaļajos” partizānos Vidzemē. Rotas komandieris un vēlāk rotmistra Jurkas jātnieku vienības karavīrs. No dienesta atvaļināts 1919.g. dec. kā kara invalīds.
Pēc smagiem pārdzīvojumiem kara gados ilgstoši ārstējies no nervu sabrukuma un narkomānijas. Pārticis no 2. kategorijas invalīda pensijas uz gadījuma ienākumiem. Savu mūžu aprakstījis atmiņās, pēc kurām rakstnieks Viktors Eglītis sarakstījis stāstu "Aizšautais vanags".

Miris 1934.g. 26.jūn. Rīgā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.
 


Kripēns Kārlis Valdemārs, Kārļa dēls

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā. Ordenis piešķirts 1921.gadā. Apbalvots par 1919.gada 16.janvāra cīņu pie LielaucesPaaugstināts par pulkvežleitnantu.
Dzimis 1895.gada 27.oktobrī Stāmerienā, vēlāk dzīvojis Cēsu apr. Liepas pag. Jaundrākās. Beidzis Cēsu reālskolu, pēc tam studējis RPI inženierzinātnes.
Krievu armijā iesaukts 1916.gadā. Dienējis 143. Dorogobužas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pie Daugavpils. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķ. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gadā 10.dec. un piedalījies pirmajās kaujās pret lieliniekiem Kurzemē.
1919.gadā bijis komandanta palīgs Kuldīgā, pēc tam turpinājis dienestu 11. Dobeles kājnieku pulkā, 1922. gadā paaugstināts par kapteini un 1934.gadā – par pulkvežleitnantu, iecelts par bataljona komandieri. Apbalvots ar TZO IV šķ., Viestura ordeni.1940.gadā augustā ieskaitīts 24. teritoriālā korpusa 183. strēlnieku divīzijā kā kadru daļas priekšnieks. 1941.gadā 14. jūnijā apcietināts un izsūtīts.
Miris 1943.gada 8.jūlijā Karlagā (pēc citām ziņām 1942.gadā Noriļskā).

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.


Vīksniņš Aleksandrs, Jāņa dēls

Kaprālis Latgales partizānu pulkā. Ordenis piešķirts 1922.gadā. Apbalvots par 1920.gada 6.jūnija cīņām pie Sīpolu ciema Latgalē. Dzimis 1900. gada 21.aprīlī Stāmerienas pagastā. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. Latvijas armijā iesaukts 1919.gada 15.augustā. Piedalījies Latgales atbrīvošanā. Atvaļinātas 1921. gada 30. novembrī. Pēc Brīvības cīņām - zemkopis Stāmerienas “Vecbiriņos”, piešķirta jaunsaimniecība Lejasciema “Amšos”. Par turpmāko likteni ziņu nav.   

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.