Krastiņš Jānis (1847-1918), skolotājs, mūziķis

Pirmais profesionālais latviešu ērģelnieks, Jānis Krastiņš, kas 40 gadus godam kalpojis par ērģelnieku Vecgulbenes draudzē,  dzimis 1847. gadā Dikļos Teņa un Annas Krastiņu ģimenē. Pabeidzis Valkas Jāņa Cimzes skolotāju semināru (1965 – 1968). Bijis domubiedrs skolotājam, rakstniekam, mācītājam, pirmo latviešu dziedāšanas svētku organizētājam Dikļos Jurim Neikenam.

Seminārā gūtā izglītība paver iespējas skolotāja un ērģelnieka darbam. Tā kā pirmais ērģelnieks šeit bija Jāņa Cimzes brālis komponists Dāvids Cimze, tad likumsakarīgi, ka semināra absolventam Jānim Krastiņam Cimzes ģimene ieteic doties uz Vecgulbeni. 

1871. gadā nopietnais konkurss uz skolotāja un ērģelnieka vietu godam izturēts: tiek rādīta paraugstunda skolēnu mācīšanā un nospēlēta ērģeļmūzikas programma. Draudzes mecenāts barons Volfs, sirmais mācītājs Georgs Gustavs Šillings un citi komisijas pārstāvji atzinuši divdesmitčetrgadīgā jaunieša talantu, lielisko sagatavotību un atbilstību amatam. Turpmākos vairāk kā 40 gadus Jānis Krastiņš ir Vecgulbenes draudzes ērģelnieks un 20 gadus skolotājs un draudzesskolas vadītājs, kas skolēniem dod īpaši pamatīgas zināšanas vācu valodā, māca ērģeļspēli un centīgākos gatavo iestājai augstās skolās. Viņš ir pēdējais skolotājs vācu laikmetā, kas skolā valdījis 140 gadus.

Pirmo vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku (1873) Garīgās mūzikas koncertu atklāj latvietis – 26 gadus jaunais ērģelnieks Jānis Krastiņš no Vecgulbenes, atskaņojot J.S.Baha fūgu sol minorā.

Šķietami vientuļā mūziķa darbošanās Vecgulbenē nav pasīva. Ar lielu aizrautību Krastiņš spēlē pats un māca ērģeļspēli citiem. Daudziem pat vairāk, kā to prasa  draudzes skolas kursa programma. Krastiņš sagatavojis Pēteri Paulu Jozuu iestājai Pēterburgas konservatorijā prof. Homiliusa klasē.

Krastiņš dedzīgi organizē augstas kvalitātes koncertus Vecgulbenē. Vairākkārt dievnamā muzicē brāļu Jurjānu mežragu kvartets, komponists un izcilais ērģelnieks Alfrēds Kalniņš, operdziedātāja Malvīne Vīgnere-Grīnberga. Komponists Emilis Melngailis velta ērģelniekam Jānim Krastiņam dziesmu un publicē to savā nošu krājumā.

Jāņa Krastiņa ērģeļspēles meistarība nepaliek nepamanīta tālu aiz mūsu zemes robežām. Reiz viņš saņem  ielūgumu doties uz Pēterburgu muzicēt par godu Vācijas ķeizara Vilhelma II  vizītei. Ka uzdevums veikts godam, liecina vēlāk piešķirtā Atzinības medaļa.

Avoti
K.Martinsons ‘’Draudzes skola’’ (Gulbene.1933)
O.Zanders ‘’Dziesmu apšalkts mūžs’’ (Karogs, Nr.8, 01.08.1973)
O.Zanders ‘’Doma balāde 1873.gadā’’ (Dzirkstele , Nr.77, 30.06.1973)
http://www.music.lv/lek/kaltene_vesture.htm
I.Zeibārte ‘’Vecgulbenes skolas dokumentu liecībās’’ (Dzirkstele, Nr.82, 12.07.1988)
O.Zanders ‘’Skolu pirmsākumi Gulbenē’’ (Dzirkstele, Nr.113, 24.09.1983)
''Jānim Krastiņam, Gulbenes draudzes skolas skolotājam un ērģelniekam - 150 ‘’(Jaunā Dzirkstele, Nr.84, 29.04.1997)
O.Zanders ‘’Vidzemes baltajos lielceļos’’ (Rīga. Jumava. 2006)