Tirzas pagasts

Pagasts: Tirzas pagasts
Iedzīvotāju skaits: 996
Platība: 130,45 km2

Vispārīga informācija: Līdz 6.gs. pagasta teritorija bija sēļu apdzīvota. Līdz 14.gs. Tirzas teritorija ietilpa latgaļu Tālavas novadā. Sēļu klātbūtne ir saglabājusies tirzmaliešu un virāniešu valodas izloksnē. Vēstures avotos Tirza pirmo reizi minēta 16.gs. (Tirsenhof). Pirmā mūra pils piederējusi Rīgas arhibīskapam, vēlāk iznomāta baroniem Tīzenhauzeniem. Pils nodedzināta Livonijas kara laikā, kad pie Tirzas upes norisinājās viena no lielākajām šī kara kaujām. Bagātu kultūrvēsturisku informāciju sniedz Tirzā pierakstītās tautasdziesmas un vietvārdi, kas apkopoti krājumā un vietvārdu kartē. Tirzā ir senas kultūrvēsturiskas tradīcijas. Pagasts robežojas ar Lizumu, Druvienu, Galgausku, Jaungulbeni, Lejasciemu. Tirzas dabas krāšņumu var vērot no jebkura pakalna. Reljefa augstākie kalni ir Vasukalns un Torņakalns. Pakalni mijas ar līdzenumiem. Pagasta teritorijai cauri tek Tirzas upe, kas ir Gaujas labā krasta pieteka. Azanda, Gosupe un Virāne palīdz Tirzai rast straujāku tecējumu uz Gauju. Upes ūdeņos mīt dažādu sugu zivis. Pagasta teritorijā atrodas Lielais Virānes ezers. Ir daudz sīku upju, strautu un avotu. Lielākais mežu masīvs savieno Tirzu ar Vecadulienu.

Uzņēmējdarbība: Lielākie uzņēmējdarbības veicēji Tirzā: SIA „Kraujas Z”, z/s „Lejaszosēni”, „RC-Līnija”, z/s „Subri”, bioloģiskā p/s „Avotiņi".

Izglītība: 17.-18.gs. izglītības pamatus ir veidojusi Tirzas evaņģēliski luteriskā baznīca un draudzes skola, kopš 19.gs otrās puses pagastskola. No 1990.gada skola atrodas Tirzas pagasta pašvaldības pakļautībā.
Tirzas pamatskola ir pašvaldības izglītības iestāde. Skolu pirmsākumi Tirzā meklējami vairāk nekā 300 gadus atpakaļ. Tagadējā skolas ēka uzbūvēta 1867.gadā kā Tirzas pagastskola. 2005.-2007.gadā veikta skolas ēkas un internāta renovācija, uzcelta piebūve un nodota ekspluatācijā sporta zāle. Skolā ir estētiska, sakārtota vide mācībām, atpūtai un sportam. Ir iespēja izmantot skolas internātu. Tirzas pamatskola realizē vispārējās pamatizglītības programmu, pirmsskolas vecuma bērnu apmācību, speciālās izglītības programmas, integrējot bērnus ar veselības attīstības traucējumiem, interešu programmas, pieaugušo izglītības programmas. 

Skola piedāvā šādas iespējas:
· Padziļināti apgūt angļu un krievu valodu;
· Izkopt talantus vizuālajā un deju mākslā;
· Izstrādāt zinātniski pētnieciskus darbus;
· Dziedāt korī un mācīties klavierspēles klasē;
· Trenēties dažādos sporta veidos;
· Apmeklēt izglītojošās, atpūtas un sporta nometnes;
· Apgūt uzņēmējdarbības pamatus un darboties skolēnu mācību firmās.

Organizē ekskursijas un nodarbības par Latvijas un Tirzas pagasta kultūrvēsturi, piedāvā naktsmītni tūristiem un nometnēm. Piedāvā neformālās izglītības iespējas pieaugušajiem.

 

 

 

Kultūra: Ziņas par grāmatu izsniegšanu lasīšanai ir kopš 1839. gada (mācītājs Štacs), 1885. gadā Tirzas „Krācēs” publisko bibliotēku atvēra J. Misiņš-latviešu bibliogrāfijas pamatlicējs.
Tirzas bibliotēka ir vienīgā bezmaksas publiski pieejamā elektroniskās informācijas ieguves vieta pagastā. Bibliotēkas pakalpojumu piedāvājums: grāmatu izsniegšana, datoru un Interneta izmantošana, SBA pakalpojumi, novadpētniecības materiāli, kopēšana, drukāšana, skenēšana, Lursoft, Letonikas datu bāzes.
Kultūras namā 2011./2012.gada sezonā darbojas: skatīt šeit, http://www.gulbene.lv/index.php/klt/54-kolektivi/4173-gulbe

Veselība: Ēkā, kur agrāk atradusies lauku slimnīca, kvalitatīvus sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus nodrošina Tirzas sociālās un veselības aprūpes nams „Doktorāts” ar ģimenes ārsta praksi. Pieņem ģimenes ārste Dace Mūrniece.

Reliģija: Tirzā ir senas kultūrvēsturiskas tradīcijas. 17.-18.gs. izglītības pamatus ir veidojusi Tirzas evaņģēliski luteriskā baznīca (19.gs.) un draudzesskola, kopš 19.gs. otrās puses pagastskola, tagadējā Tirzas pamatskola ar pirmo sporta halli lauku teritorijā.

Kultūras un dabas pieminekļi: Tirza piesaista ar vizuāli augstvērtīgām ainavām, ar līkumoto Tirzas upi, Āžu HES, teritorijas ar lielu bioloģisko daudzveidību un ekoloģiski tīru vidi. Pagasta viesu viens no apmeklētākajiem objektiem ir Tirzas-Velēnas lauksaimniecības biedrības nams, kurā izstādīta fotogrāfa F. Knoka darbu izstāde un III Pasaules Tirzmaliešu saietā austs gobelēns „Tirzas ceļš”; Tirzas svētavots, Tirzas Kancēna kapi-piemineklis 1. pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem Tirzas draudzes locekļiem, PSRS perioda vēstures liecību ekspozīcija kādreizējā kolhoza dispečeru telpās un kultūrvēsturiskā mantojuma ekspozīcija „Ziedukalnā”. Kādreizējais Tirzas-Velēnas lauksaimniecības biedrības nams, tagad Biedrības nams izveidojies par pagasta administratīvo un kultūras centru, kur atrodas pagasta pārvalde, kultūras nams, bibliotēka un informācijas centrs, biedrība „Tirzas pagasta attīstības biedrība”, Tirzas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, pasta nodaļa. Tirzas pagasts saista ar bagāto kultūrvēsturi, ko sniedz Tirzā pierakstītas tautasdziesmas un vietvārdi, kas apkopoti krājumā un vietvārdu kartē. 

Ievērojamas personības: Daudzu ievērojamu Latvijas mākslinieku, rakstnieku, teologu un politiķu dzimtu saknes meklējamas Tirzas pagastā un draudzē, te dzimuši un dzīvojuši – dzejnieces Tirzmaliete (M. Dzelzkalne) un Elza Ķezbere, rakstnieki Andrievs un Aīda Niedra, operdziedātājs un rakstnieks Mariss Vētra, gleznotājs Ludolfs Liberts, teoloģijas profesors Voldemārs Maldonis, bibliogrāfs Jānis Misiņš, grafiķis-akvarelists Pauls Kalējs-Duškins.

Aktuālākais par Tirzas pagastu internetā: www.tirzaspagasts.lvwww.tirzasskola.lv