Līgo pagasts

Pagasts: Līgo pagasts
Iedzīvotāju skaits: 421
Platība: 79km2

Vispārīgā informācija: Līgo pagasts izveidojās pēc 2.Pasaules kara, atdalot šo teritoriju no Jaungulbenes pagasta. 1990.gadā Līgo ciema robežās nodibināts Līgo pagasts. Līgo pagasta lielākā daļa atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, kura virsu veido lēzeni viļņoti, vietām plakani līdzenumi. Līgo pagasta centrs atrodas Gulbenes paugurvaļņa nomalē, kur tas pakāpeniski pāriet Meirānu līdzenumā. Teritoriju apūdeņo Liede ar pietekām Ušurupi, Niedrīti un Mandaugas grāvi. Aizsprostojot Asarupi, tās ielejā mākslīgi radās ūdenskrātuves, kas vizuāli atdzīvina apkārtnes ainavu. Līgo pagasts ir izteikti lauksaimniecisks, kaut arī lielu tā daļu aizņem meži un daļa augstā Lielā (Ušuru, Lielais Mārku purvs) purva, kur ligzdo lielā tilbīte, lielā čakste.

Uzņēmējdarbība: Līgo pagasta teritorijā ar uzņēmējdarbību nodarbojas z/s „Wert”, un SIA „ARNIS”, kuru pamatnodarbošanās ir kokapstrāde. SIA „Silgulda” nodarbojas ar kūdras izstrādi Ušuru purvā, SIA „Sindra” – ar tirdzniecību. Ir arī pasta nodaļa. Ar lauksaimniecību nodarbojas 23 saimniecības. Lielākās saimniecības, kuru pamatnodarbošanās ir piena lopkopība, ir: z/s „Kalniņi”, z/s „Druvas”, z/s „Vanagi” - bioloģiskā saimniecība, z/s „Jaunlīčupi” – bioloģiskā saimniecība. Lielākās graudaudzētāju saimniecības ir: z/s „Torņakalns”, z/s „Kalniņi”, z/s „Maldupi”.  Z/s „Lankas” - nodarbojas ar piena lopkopību un biškopību, z/s „Maldupi” – sniedz graudu kaltēšanas un malšanas pakalpojumus, kā arī veic ceļu uzturēšanas pakalpojumus ziemas periodā. Saimniecības, kas nodarbojas ar piena lopkopību: p/s „Stigas”, z/s „Zemzari”, z/s „Purvidi”, SIA „Kurzemnieki V”, z/s „Kāpostiņi”. Netradicionālās saimniecības: bioloģiskā z/s „Siliņi” – kazkopība.

Izglītība: Jauks ir arī otras pagasta lielākās apdzīvotās vietas nosaukums - Siltais. Te atrodās viena no vecākajām rajona skolām - Siltāju pamatskola. Tā dibināta 1875.gadā. 1886.gadā pārdēvēta par Jaungulbenes divgadīgo ministrijas skolu, kas bijusi pirmā ministrijas skola Vidzemē. 1935.gadā bija 6-klašu pamatskola, vēlāk kā septiņgadīgā, un astoņgadīgā skola. Tā darbojās arī padomju varas gados. Skolā bēgļu gaitu gadu - 1916/17.mācību gadā kā skolotājs strādājis un pie sava brāļa dzīvojis dzejnieks Vilis Plūdonis. Skola slēgta 2011.gada jūnijā.

Kultūra: Līgo pagastā atrodas kultūras nams (atklāts 1955.gadā, tagadējā ēka celta 1976.gadā, vadītāja Kristīne Bekmane). Kultūras namā darbojas deju kolektīvs „Līgo” (vadītāja Aivija Krūmiņa), teātra grupa (vadītāja Kristīne Bekmane), dāmu deju grupa „Madaras” ( vadītāja Mārīte Ločmele). Kā tradīcijas pagastā ir kopīga līgošana Līgo svētkos, pagastā dzīvojošo Līgu, Jāņu un Pēteru sumināšana.. Tradicionāli gadu iesākam ar Jaungada karnevālu. Līgo pagasta bibliotēka (dibināta 1950.gadā) ir kļuvusi par visa pagasta izglītības, kultūras un informācijas centru, veltot lielu uzmanību izglītības veicināšanai, novadpētniecības darbam, uzziņu un informācijas darbam (vadītāja Anitra Markoviča). 

Veselība: Medicīnisko palīdzību pagasta iedzīvotāji saņem feldšeru un vecmāšu punktā (vadītāja Vivita Zvirgzdiņa).

Reliģija: Luterticīgie pagasta iedzīvotāji apmeklē Gulbenes evaņģēliski luterisko baznīcu un ir tās draudzes locekļi.

Kultūras un dabas pieminekļi: Kultūrvēsturiska nozīme Līgo pagasta teritorijā ir Siltāju pamatskolas ēkai, kas uzcelta 1875.gadā. Vecākā, līdz šim saglabājusies viensēta ir „Upvidi” dzīvojamā ēka, kas datēta ar 1885.gadu. No ēkām ar vēsturisku nozīmi vēl ir Jaungulbenes muižas barona fon Tranzē dzimtai piederošās pusmuižas(19.gs beigas un 20.gs sākums): Stukmaņu pusmuiža, Bērziņu pusmuiža, Jaunāmuiža, Līgo muiža, Madernieku pusmuiža, Ārabiržu pusmuiža, Siltā pusmuiža. Pašā pagasta malā, pie robežas ar Lubānas pagastu, atrodas akmens, kas liecina par 1920.gada atentātu pret toreizējo Ministru prezidentu Kārli Ulmani. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis atrodas Ušuru ezera Līņsaliņā. 1964.- 65.gados arheologs J.Apals pierādīja, ka šeit atradusies t.s. klāstu jeb ezermītne - pamatota liecība, ka tagadējā Līgo pagastā cilvēki mīt jau gadu tūkstošiem ilgi. Tieši ar šādām mītnēm saistāmas latviešu teikas par „nogrimušajām pilīm”. Pagasta teritorijā atrodas arī mikroliegumi - „Lakša atradne”, „Platlapju meža biotops”, „Bioloģiski nozīmīga bedraina”, kā arī dižkoki: 3 ozoli un 1 vīksna.

Ievērojamas personības: Līgo pagasts ir dzimtā vieta daudziem Latvijā pazīstamiem cilvēkiem. Šeit dzimuši: A.Vārdaunis (1879-1920) - izglītības darbinieks, Z.Lancmanis (1883-1935) – ģeogrāfs, novadpētnieks, R.Apinis (1892-1938) – žurnālists, rakstnieks, politisks darbinieks, H.Zveja (1897-1919) – Inzas divīzijas komandieris, K.Miķelsone (1905-1955) – rakstniece, E.Vārdaunis (1910-1999) – scenogrāfs, G.Salazemniece (1940) – zinātniece eksperimentālā un klīniskā medicīnā, E.Pakulis (1917-1986) – Kabiles nacionālo partizānu grupas vadītājs, A.Liedskalniņa (1930-2000) – aktrise. B.Žuravska (1930- 2009) – dzejniece, gleznotāja, G.Eglīte (1925) – skolotāja, deju kolektīvu vadītāja, I.Jurgene – zinātņu doktore pedagoģijā.

Aktuālākais par Līgo pagastu internetā: www.gulbene.lv