Galgauskas pagasts

Pagasts: Galgauskas pagasts
Iedzīvotāju skaits: 568
Pagasta kopējā platība: 9829 ha

Vispārīgā informācija par pagastu: Galgauskas pagasts atrodas rajona rietumu daļā. Cauri pagastam tek Tirzas upe un tās pietekas – Gosupe, Vijata /Vieta/, Lāčupe. Lielākais ezers – Galgauskas ezers. Lielākais purvs – Salas purvs. Uz ziemeļiem no Tirzas upes plešas lieli mežu masīvi. Meži aizņem 4423,2 ha jeb 45% pagasta platības. Galgauskas pagasts var lepoties ar senu un tradīcijām bagātu vēsturi. Vēl 20.gadsimta sākumā to sauca par Golgovsku. Šis nelatviskais nosaukums nāk kā mantojums no poļu laikiem Vidzemē, 16.gs. otrajā pusē, kad šejienes muiža piederējusi poļu panam Golgovskim.

Uzņēmējdarbība: Galgauskas pagastā ir zemnieku saimniecības un piemājas saimniecības. Vienas no lielākajām: z/s „Lācīši” – pamatdarbības veids graudaugu un rapša audzēšana, kaltēšana, z/s „Torņkalns” – pamatdarbības veids graudkopība, eļļas augu audzēšana, lauksaimniecības pakalpojumi, mežizstrāde, z/s „Vecsētas’’ - pamatdarbības veids piena lopkopība. Pagastā uzņēmējdarbību veic KKS „Kopdarbs” – pamatdarbības veids lauksaimniecības pakalpojumu sniegšana. Darbojas i/u „Gusts” veikals – tirdzniecība (pārtikas un citas pirmās nepieciešamības preces). SIA ‘’N – OLE’’ – specializācija gaļas liellopu audzēšana – GALLOWEY šķirne. SIA ‘’Remīnes cepļi’’ – pamatdarbības veids piena lopkopība. Mūžīgais spēka avots – dziedinošās pirtis: „Lazdukalna” māju saimnieces Valdas Vītolas un z/s „Ozoliņi” saimnieka Anduļa Dzeņa pirts gudrības jau izskanējušas tālu. Uz Tirzas upes darbojas Galgauskas dzirnavu HES. Šī vieta kļuvusi par iecienītu pagasta iedzīvotāju un viesu atpūtas vietu. Darbojas viesu nams „Ainavas”. SIA ”Ainavas” pieder arī neliela HES uz Vijatas upes. Z/s „Ozoldruvas” izmitina tūristus, kā arī vada ekskursijas pa skaistākajām vietām.
 
Izglītība: Galgaukā darbojas pirmsskolas izglītības iestāde "Ābolīši" filiāle.

Kultūra: Pagastā ir senas kultūras tradīcijas. Kopš 1927.gada kā kultūras centrs darbojas Galgauskas Dziedāšanas biedrības nams, kurš tagad ir pagasta kultūras nams. Turpinās dziesmotās un teātra spēlēšanas tradīcijas un citas kultūras aktivitātes. Galgauskas pagasta bibliotēka ir kļuvusi par visa pagasta izglītības un informācijas centru, galveno uzmanību veltot bibliotēkas lietotāju interešu un vajadzību apmierināšanai, izmantojot tradicionālās darba formas un modernās tehnoloģijas. Kopš 2004. gada bibliotēkā ir pastāvīgais interneta pieslēgums.

Reliģija: Dvēseles spēku gūst un savu ticību Dievam galgausnieši apliecina, darbojoties Tirzas un Gulbenes draudzēs.

Kultūras un dabas pieminekļi: Nozīmīgākie Galgauskas pagasta vietējās nozīmes kultūras pieminekļi ir: Galgauskas pamatskolas ēka un Galgauskas Dziedāšanas biedrības nams. Nozīmīgākie un īpaši aizsargājamie dabas objekti ir: dižkoks – Žuburu ozols (7m), ozols pie „Ozoliņu” mājām (5,2m), ozols pie „Nikliņu” mājām (4m). Vietējās nozīmes dabas aizsargājamo objektu sarakstā ietverts arī Plēķu laukakmens, tā apkārtmērs 14 metri. Akmens ir sarkanbrūns, lielkristalisks rapakivi granīts. Vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi ir arī divi pilskalni. Bļodas kalns atrodas 2 km attālumā no Galgauskas centra. Tas ir 5-6 m augsts kalns, kuru veido viegla smilts. Nostāsti vēsta, ka kalnā nogrimusi baznīca. Ausenes pilskalns atrodas 500 m uz dienvidaustrumiem no „Lazdukalna” mājām, lauka vidū, 5-6 m augstā uzkalnā.

Ievērojamas personības: Galgausnieši pamatoti lepojas ar saviem novadniekiem: dzejniekiem un rakstniekiem – Birzmalieti, Jāni Baltiņu, Alvilu Cepli, Alfonsu Franci, Alisi Kroni – Lauriņu, Viju Poļaku-Rikveili, Artūru Snipu, folkloristi Ritu Drīzuli, fotogrāfu Ferdinandu Knoku, kordiriģentu Haraldu Medni, novadpētnieku Oļģertu Miezīti, gleznotāju Kārli Dekteru un biznesmeni Gundegu Sauškinu.

Aktuālākais par Galgauskas pagastu internetā: www.gulbene.lv