Lazdu kalns - pilskalns

Lazdu kalns - pilskalns atrodas Gulbenes - Smiltenes šosejas labajā malā, pie "Lazdukalnu" mājām. Pilskalns ierīkots savrupā, 15 m augstā kalnā. Lazdu kalns ir savrups apaļš kalns ar pakājes atzarojumiem ziemelpusē. Plakumam vienādi pāri 60 m, bet otrādi 75 m un to norobežo 5 m augstas sānmalas, kas panāktas aprokot grāvi un uzbedumu. No dabas stāvākās vietās šie rakumi pāriet terasē. Aiz terases vai uzbeduma, tālāk uz leju, sākas neizveidota kalna pakāje, kas 5 m zemāk pāriet druvās vai pļavās.

Pilskalnā vedušas divas ieejas, kas atrodas viena otrai pretī, - dienvidrietumos un ziemeļrietumos. Šajās vietās kalna sāni lēzenāki nekā citur. Pie dienvidaustrumu ieejas atrodas liels akmens, ko visapkārt aprakuši mantu meklētāji. Pilskalna plakuma izmēri 60 x 75 m. Plakumam pa vidu stiepjas ap 3 m metrus augsts kraujums, kas palicis, nenolīdzinot kalna dabisko virsmu. Kultūrslānis pilskalnā vājš, neizteikts, bez jebkādiem atradumiem. 300 m uz dienvidiem no pilskalna atrodas senkapi, tā sauktais Grantskalniņš.

Pilskalns labi uzglabājies, ja neskaita dažas mantraču bedres.

Kalns apaudzis ar lielu mežu, bet gar plakuma malām apstādītas liepas. Kalnu turējis par muižas parku bijušais Blomes muižkungs un ierīkojis kalnā arī taciņas, kas tagad aizaugušas. 
Kalnā esot senlaikos pils stāvējusi. Kad pilij uzbrukuši ienaidnieki, tad iedzīvotāji bēgdami apslēpuši savu naudu un mantu "Naudas purvā", kas ir kalna ziemeļu pakājē. Daudzi to meklējot ar iesmiem badīdami, bet nevienam vēl neesot izdevies to atrast.

Lazdu kalns ir liels un spēcīgs pilskalns, kura pils droši vien pieredzējusi Vidzemes dalīšanas laikus.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.