Stāmerienas pils

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Pils pieder pie Latvijas visagrīnākās neogotikas piļu grupas.

Salīdzinot ar citām rajona muižām, Stāmerienas muiža ir samērā jauna. Zināms, ka ap 1765.gadu pie Stāmerienas ezera dibināta Stāmeres pusmuiža ar dzirnavām un krogu, kas ietilpa Vecgulbenes muižas teritorijā. 1802.gadā Stāmerienas pusmuiža atdalījusies no Vecgulbenes ka patstāvīga vienība. Muižas pirmais īpašnieks bijis Johans Gotlībs fon Volfs, bet pēc viņa nāves to mantoja viņa pēcnācēji.

Par muižas ēku būvvēsturi ziņas ir pretrunīgas un nav iespējams norādīt precīzus to celšanas gadus un arhitektus. Tomēr, domājams, tā izveidojusies 19.gs. l. pusē. Stāmerienas pils celta historisma stilā un tās celtniecību var datēt ar 1843. - 1850.gadu, jo pils iesvētības notikušas 1852.gadā, iespējams, ka pils dienvidrietumu daļa pabeigta vēlāk. Pils nodedzināta 1905.gada revolūcijas laikā. Drīz pēc tam uzsākti atjaunošanas darbi, kas pabeigti 1908.gadā. Pils netika atjaunota iepriekšējā izskatā, tās fasādēs parādījās jūgendstila iezīmes - dekoratīvi ciļņi - lauvu un sieviešu galvas - baronu Volfu dzimtas ģērbonis.

Pils vienai fasādes daļai ir paaugstināta jumta izbūve, te stūros iebūvēti nelieli četrstūraini tornīši. Pēc atjaunošanas no jauna izbūvēts apaļš tornis ar kārniņu jumta noslēguma daļu. Fasādes augšējā daļā izveidoti dzeguļi. Lielā četrstūrainā torņa augšējā daļā izbūvēta četrstūraina noslēguma smaile ar četriem nelieliem tornīšiem stūros. Fasādes pirmajā stāvā izbūvētas pusaploces ailas. Fasādes galā jumta paaugstinātajā daļā esošajam logam izveidots dekoratīvs ietvars ar pilastriem un volūtām. Šajā jumta daļā virs dzegas loga priekšā izbūvēta dekoratīva balustrāde. Četrstūrainā torņa un fasādes stūros izveidots rustojums. Pils galveno fasādi daļēji grezno dekoratīvi vīteņaugi. Galvenās fasādes daļas priekšā izvietotas astoņos pāros sakārtotas dekoratīvas kolonas, kas balsta vieglu jumtiņu. Pils vestibils ir diezgan liela telpa, kuru kāpnes savieno ar otro stāvu. Vietām kā dekora elementi griestos sastopamas rozetes, lauru lapas. Paši griesti kasetēti.

Pils zāle ir iegarena telpa ar durvīm un 6 logiem. Skujiņas veida parketa grīda. Sienas gludas un periodiski pārdalītas ar pilastriem, kuri novietoti uz koka paneļu pamatnes. Zāles noformējumā redzams bagāts klasicisma un baroka motīvu apvienojums neostilu haotiskajā formu un baltās krāsas spēlē.

1919.gadā pilī ierīkoja vakarskolu pieaugušajiem. 1945.gadā tur atvēra lauksaimniecības tehnikumu, bet vēlākajos gados tur atradās padomju saimniecības kantoris.

Ap pili ir 24,3 ha liels parks, kas veidots brīvajā jeb angļu stilā. Parks iekārtots pēc tā saucamā vēdekļveida principa. kurā ainavu perspektīvas iziet no vienota kompozīcijas centra - Stāmerienas pils. Parku var pieskaitīt pie labākajiem vēdekļveida kompozīcijas paraugiem Latvijā. Tuvākajā apkārtnē atrodas vēl dažas muižas ēkas - klēts, dārznieka māja, pareizticīgo baznīca un citas.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.