Jaungulbenes pils

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Ievērojams eklektisma stila arhitektūras piemineklis ir Jaungulbenes muižas pils. Tās arhitektūrā kādreiz atspoguļojās muižu būvmākslā populārais neogotikas virziens, taču ēka laika gaitā vairākkārt pārbūvēta, un līdz mūsu dienām nonākusi citādākā izskatā.

Baltvācu arhitekts H. Pīrangs savā grāmatā "Das Baltische Herrenhaus" (Rīga, 1930.g.) par Jaungulbenes muižas pils celšanas laiku min 1878.gadu, taču ēkas sākotnējā arhitektoniski mākslinieciskā kompozīcija rosina domāt par agrāku būves tapšanu.

Pils pamatapjoms sākumā bijis simetrisks, ja neievēro nelielo piebūvi parādes pagalma kreisajā pusē. Fasādi izcēla trīs rizalīti, no kuriem centrālais pacēlās krietni augstāk pār dzeguļiem noslēgto dzegu. Tā skaldnes rotāja stūru tornīši. Ēkas centrā atradās šāda veida pilīm neiztrūkstošais ieejas lievenis. Jumts nebija redzams, jo visas apjoma daļas bija horizontāli noslēgtas. Vertikālie akcenti bija jau minētā centrālā daļa un citu skaldņu stūru tornīši. Pavisam citāds skats uz pili pavērās no otras, parka puses. Šeit ēka bija vienstāva ar stāvu vienslīpu jumtu. Pils centrā atradās divstāvu rīzalīts ar kāpienveida zelmini. Kreisajā pusē atradās cits rizalīts ar pusapļa izvirzījumu, bet labajā - mazākas piebūves. Centram pieslēdzās plaša terase ar izvērstām kāpnēm. Šajā ēkas pusē neogotikai raksturīgo trauksmaino kustību radīja apjomu masu spēle, otrā pusē to radīja horizontālā un vertikālā virziena kontrasti. Gari izstieptās ēkas gala fasādēm šinī ziņā bija pakārtota nozīme. Minētās atšķirības mūsu priekšā radīja it kā divas ēkas - vienu orientētu uz Vācijas neogotikas un Anglijas Tjudoru laika arhitektūru, otru (no parka puses) - novatoriskiem gotikas formu meklējumiem. Šādu formās atšķirīgu, taču stilistiski viengabalainu fasāžu izveidojumu var izskaidrot ar muižas centra funkcionālo plānojumu. No parādes pagalma pilij bija jāizskatās iespaidīgākai. Horizontālais sienu noslēgums sasaucās ar pagalma līdzeno virsmu. Šī bija arī pils galvenā fasāde. Dārza puse bija intīmāka, tai vairāk saskares ar dabu, jumta slīpums sasaucās ar reljefu. 
Jaungulbenes neogotiskā pils laika gaitā tika periodiski pārbūvēta. Jau gadsimta sākumā pastkartēs redzams, ka likvidēti dzeguļi virs jumta dzegas, tos aizstājot ar balustrādi. Tālākas izmaiņas skārušas jumtu. Tas vienai daļai pārveidots divslīpu. 1900. - 1903.gadā ēka atkal ieguva citu māksliniecisko tēlu. Gotikas formas tika galīgi likvidētas, parādes pagalma pusē parādījusies lodžija, veranda, apdarē izmantots granīts. Gala fasādē tāpat piebūvētas jaunas daļas, pat tornis ar piramidālu smaili.

Jaungulbenes muižu 1806.gadā nopirka landrāts Kārlis fon Tranzē, viņa mantiniekiem tā piederēja līdz Latvijas agrārreformai. 19. gs. beigās Pauls fon Tranzē-Rozeneks pilī izveidoja bagātāko privāto mākslas darbu kolekciju Latvijā. Tur, kā arī viņa Rīgas namā (tag. Vācijas vēstnieka rezidence) atradās senas gleznas, skulptūras, mēbeles un citi mākslas un iekārtas priekšmeti.

Ap pili ir apmēram 25 ha liels parks, kuru papildina dažādas sīkās arhitektūras formas - ceļa rādītājs, "Velna vārti", obelisks, kas uzstādīts par godu parka iekārtošanai. Tuvākajā apkārtnē ir vairāk nekā 10 bijušās muižas saimniecības ēkas - staļļi, manēža, pagrabs, "Bišu māja", ugunsdzēsēju māja, kalēja māja u.c. Līdz 1940.gadam pilī atradās divgadīga lauksaimniecības skola ar mājturības novirzienu, bet tā paša gada rudenī tajās pašās telpās tika izveidota lauksaimniecības mehanizācijas skola, kas tur atradās līdz 20.gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.