Beļavas muižas pils

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Beļavas muižas pils ir viena no vecākajām rajonā - tā celta ap 1750.gadu. Laika gaitā vairākkārt mainījušies muižas īpašnieki, līdz 1820.gadā muiža nonāk Bergu dzimtas īpašumā, kuru darbības laikā tiek veikta pils pārbūve. Ir zināms, ka to veikuši vācu meistari un ka darbu rezultātā ēkas kopskats nav īpaši izmainīts. Saglabāts sākotnējais 18. gs. muižnieku dzīvojamās mājas izskats: taisnstūra celtne ar augstu sarkano kārniņu mansarda jumtu. Abas galvenās fasādes risinātas, uzsverot mazizvirzītu divstāvu centrālo rizalītu, kas noslēdzas ar trīsstūra zelmini. Nākamās pārbūves ēkā datējamas ar 20.gs. divdesmitajiem gadiem. Tomēr šo pārbūvju rezultātā Beļavas muižas pilī līdz mūsu dienām saglabājušies vairāki interesanti sākotnējā interjera elementi - krāsaina marmora plātņu grīdas segums vestibilā, iekšējās koka kāpnes, vairākās telpās plastiski griestu veidojumi, krāsnis, iebūvēti sienas skapji un sienas paneļi.
Ēka celta uz laukakmens mūra pamatiem, visai ēkai izbūvēts cokola stāvs, pārsegts krusta velvēm, kuras balstās uz sienām un masīviem stabiem. Pārējām telpām līmeniski pārsegumi. Fasāžu dekors - liektās logu apmales un apmetumā veidots stūru rustojums, kas krāsots balts.

Ap pili ir 6,1 ha liels parks, kurā ir divi dīķi. Pie viena no tiem ir piemineklis barona iemīļotajam zirgam. Tuvākajā apkārtnē vēl saglabājušās vairākas muižas saimniecības ēkas.

20. gs. pils kalpojusi dažādām iestādēm (pastam, pagasta valdei), līdz 1930.gadā tā pārremontēta skolas vajadzībām. Šobrīd tā ir K.Valdemāra pamatskola, kuru varam tikai uzteikt par saudzīgu attieksmi pret kultūras mantojumu.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.