Niedra Andrievs (1871 - 1942), rakstnieks

Rakstnieks Niedra Andrievs dzimis 1871.gada 8.februārī Tirzas pagasta Dauškānos saimnieka ģimenē.

Mācījies Tirzas pagastskolā un draudzes skolā, Vecpiebalgas draudzes skolā, Rīgas pilsētas ģimnāzijā, abitūrijas eksāmenus nokārtojis Jelgavas ģimnāzijā (1889.g.). Studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1890.g. - 1999.g., ar pārtraukumiem).

Jau skolas gados publicējis dzejoļus un stāstus. Pirmā publikācija - dzejoļu krājums "Pirmās ziedoņa vēsmas" (1887.g.). No 1888.g. stāsti un dzejoļi publicēti laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". Stāstu tematikas pamatā vēsturiski nostāsti un teikas. Ļoti populārs kļuva dzejolis dziesma "Gaujas malā" ("Dažu skaistu ziedu..", 1891.g.).

Pēc studiju beigšanas Niedra nevarēja atrast mācītāja vietu, par viņa pamatdarbu kļuva žurnālistika un literatūra. Vadīja žurnāla "Austrums" literāro nodalu (1899.g.), O. Rāviņa izdotā laikraksta "Pēterburgas Avīzes" literāro nodaļu (1901.g. - 1903.g.), bija žurnālā "Austrums" redaktors (1903.g. - 1906.g.), arī izdevējs (no 1904.g.).

Stāstos "Bez paša pagātnes" (1898.g.), "Skaidra sirds" (1903.g.), "Nespēcīgā dvēsele" (1899.g.), romānā "Līduma dūmos" (1901.g.) izmantota Puzeniekos gūtā pieredze, kur Niedra strādāja par mājskolotāju pie barona (1893.g. - 1995.g.). Pasakā "Zemnieka dēls" (1902.g.), drāmā "Zeme" (1911.g.) u.c. risinājis problēmas par latviešu inteliģences veidošanos, tās lomu tautas dzīvē un it īpaši par zemniecības konfliktu ar vācu muižniecību, kā arī prognozējis iespējamo izlīdzinājumu. Vispārliecinošāk un mākslinieciski spilgtāk minētās problēmas paustas romānā "Līduma dūmos". Mazāka nozīme ir stāstiem "no tautas dzīves" un humoreskām. Niedra savu darbu sižetos ievijis arī kriminālistiku - romānos "Kad mēnesis dilst" (1902.g.) un "Sikspārnis" (1905.g.). Niedras dzejoļu cikls "Ceļinieka dziesmas" publicētas kopā ar R. Blaumaņa darbiem krājumā "Ceļa malā" (1900.g.). Literatūrkritikai Niedra pievērsās 90.gados, kad ar parakstu " -dr -dr" publicēja virkni rakstu par Aspazijas darbiem ("Austrums" 1896.g. - 1997.g.).. Niedra publicējis rakstus par literatūrkritiku - "Par kritikas uzdevumu" ("Austrums" 1899.g.), "Kritikas uzdevums" (laikraksts "Pēterburgas Avīzes" 1901.g.). Niedra izvirzīja teoriju par dzimtenes mākslu, uzskatīdams, ka tajā apvienojas ideālisms ar reālismu ("Dzimtenes māksla", "Austrums" 1905.g.). Niedra recenzējis A. Alunāna, R. Blaumaņa, A. Brigaderes, A. Deglava, Pērsieša, J. Poruka, A. Pumpura, J. Raiņa, K. Skalbes, u.c. rakstnieku darbus.

Niedras publicistisko rakstu vidū atzīmējams "Morituri" ("Pēterburgas Avīzes", 1902.g.), kurā viņš aplūkojis vācu muižniecības un latviešu zemniecības attiecību vēsturi un prognozējis iespējamās tālākās norises. Niedra vērsās pret 1905.gada revolūciju, tāpēc revolucionāri noskaņotā sabiedrības daļa novērsās no žurnālu "Austrums" un Niedra bija spiests to slēgt. 1906.g. viņš tika iecelts par Matīšu draudzes mācītāju; 1908.g. - 1918.g. strādāja par mācītāju Kalsnavas - Vietalvas draudzē, kur izvērsa plašu saimniecisko darbību.

1919.g. Niedra kļuva par aktīvu politiķi un sadarbojās ar Latvija dislocētās vācu armijas vadītajiem, kļuva par t.s. Niedras valdības galvu - ministru prezidentu (1919.g. IV - VI). Kad no Latvijas svešzemju karaspēks tika padzīts, Niedra atstāja Latviju. 1924.g. atgriezās Latvijā un viņu tiesāja par tautas nodevību. Piespriesto sodu (3 gadi cietoksnī) nomainīja ar aizliegumu dzīvot Latvijā. Niedra pārcēlās uz Vāciju, kur Austrumprūsijā bija draudzes mācītājs. 1942.g. atgriezās Latvijā.

Pēc 1905.g. gada revolūcijas literārā darbība pieklusa. Atzīmējami stāsti "Pēteris Salna" (1911.g.), "Stāsts par karātavām" (1915.g.). Sarakstījis plašu apceri "Pārdomas par Raiņa darbiem" (1933.g.). Literārā darbība: dzejoļu krājumi "Vecā līdumnieka dziesmas" (1924.g.), romāns "Anna Gaigala" (1927.g. - 1928.g. ), pēdējo stāstu krājums "Māras josta" (abi Mineapolisā 1971.g.). - Pseidonīmi: Andrejs, Dauskāns, Branovs, Dūnu Ješka, Dūmu Brencis, Ješka Ūdensvaguls, Ārzemnieks, J. Strautmalis.

Kopoti raksti 5 sēj. (1911.g. - 1914.g.), 10 sēj. (1925.g. - 1926.g.), "Nemiera ceļi" 4 sēj. (1928.g. - 1933.g., nepabeigts izdevums).

Miris 1942.gada 25.septembrī, apbedīts Meža kapos.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.