Apsīšu Jēkabs (1858 - 1929), rakstnieks

Rakstnieks Apsīšu Jēkabs (pseidonīms; īstajā vārdā Jaunzemis Jānis) dzimis 1858.gada 8.decembrī Lizuma pagasta Kalaņģos kā skolotāja dēls.

1878.gadā kā eksterns beidzis Cimzes skolotāju semināru Valkā. Strādājis par skolotāju Rūjienā, Kokmuižā, Gulbenē, Rīgā.

Viens no ievērojamākiem stāstu rakstniekiem. Labākie stāsti: "Pie pagasta tiesas", "Bagāti radi", "Svešos ļaudīs", "Laimes spoks", "Krusttēvs Dāvis". Te parādīta tā laika latviešu zemnieku dzīve, atspoguļotas sociālās pretrunas.

Sarakstījis stāstu un tēlojumu virkni "Iz tautas bilžu galerijas".

Tulkojis arī Andersena pasakas (sešos sējumos) un daudz rakstījis par valodas jautājumiem. Ievērojams ir viņa pētījums par lizumiešu izloksni.

Miris 1929.gada 10.jūnijā Gaujienā, apglabāts Meža kapos Rīgā.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.

Pezentācija par Apsīšu Jēkaba  7 gadu gaitām, kad viņš bija Gulbenes draudzes skolas pārvaldnieks, skatāma ŠEIT.