Skolām un bibliotēkām īpaša cena grāmatai "Manu dienu grāmata" Publicēts: 3.11.2016
Imanta Jansona MANU DIENU GRĀMATA /THE B00K OF MY DAYS/ ir izdota ar Latvijas Kara muzeja informatīvo atbalstu, tā ir atzinīgi novērtēta un iekļauta arī Latvijas Radio 1 programmā „RADIO MAZĀ LASĪTAVA”.
Sakarā ar to, ka autors šogad beidz savu izdevējdarbību, šo grāmatu iegādāties būs iespējams tikai līdz decembra beigām (2016.). Tiek piedāvāta īpaša cenu atlaide (8.00 EUR), kas paredzēta tikai skolām un bibliotēkām. Ja esat ieinteresēti grāmatas iegādē, lūdzu sūtiet savus rekvizītus izdevējai (e-pasts: zaigai.jansonei@gmail.com) kopā ar pieteikumu, norādot vēlamo grāmatu daudzumu. Rēķinu/pavadzīmi saņemsiet ar pasta sūtījumu. Tālrunis informācijai par visiem jautājumiem, kas saistīti ar grāmatas iegādi: 29186707.
MANU DIENU GRĀMATA/ THE BOOK OF MY DAYS
Imanta Jansona „MANU DIENU GRĀMATA” ir sagatavota divās valodās – latviešu un angļu. Tās galveno daļu veido dienasgrāmata, kas stāsta par jauna latviešu leģionāra piedzīvoto Otrā pasaules kara laikā, dienot Latviešu leģiona 15. divīzijas 15. sapieru bataljonā. Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis ir uzrakstījis apjomīgu, faktiem bagātu Vēsturisko ievadu šai dienasgrāmatai, papildinot to ar saviem komentāriem un skaidrojumiem.
Grāmatas otrajā daļā ir sirsnīgi un patiesi atmiņu stāsti par Imanta dzīvi Anglijā (rakstījusi meita Mārīte) un Austrālijā (rakstījis dēls Jānis ), un par viņa ciešajām saitēm ar dzimto zemi Latviju, kas papildināti ar fotoattēliem no ģimenes arhīva.
PRIEKŠVĀRDS
GRĀMATAS CEĻŠ PIE LASĪTĀJA
Vita Hermane, redaktore
Doma publicēt Imanta dienasgrāmatu radās viņa jaunākajam brālim Ilmāram, kas tekstu jau pārrakstītā un sakārtotā veidā saņēma no Austrālijā dzīvojošā Imanta Jansona vecākā dēla Jāņa. Pēc Ilmāra Jansona aiziešanas mūžībā viņa dzīvesbiedre grāmatu izdevēja Zaiga Jansone bija gatava uzņemties dienasgrāmatas publicēšanu. Viņa sazinājās ar Imanta bērniem (meitu un trim dēliem), kuri ar savām ģimenēm dzīvo Austrālijā, un pastāstīja par savu nodomu izdot viņu tēva grāmatu. Visi bija ļoti ieinteresēti un solīja savu atbalstu. Imanta Jansona ģimenes locekļi vairs nerunā latviski, tāpēc piekrita idejai, ka grāmatā tekstiem būs arī tulkojums angļu valodā. Pēc viņu lūguma tas tika veikts, saglabājot Imanta Jansona rakstīšanas stila īpatnības un valodas savdabību. ( Tā kā autors pats savu dienasgrāmatu nosaucis – „MANU DIENU GRĀMATA “, tad arī tulkojums angļu valodā skan visai neierasti – “THE BOOK OF MY DAYS” ).
Grāmatas tapšanas gaitā izveidojās plašs radošs kolektīvs, kas strādāja ar lielu aizrautību. Lielākā šī darba vērtība, protams, ir dienasgrāmatas teksts, taču radās doma, ka lasītāju varētu interesēt arī Imanta dzīves turpinājums pēc 1947.gada. Tāpēc grāmata tika paplašināta ar Imanta meitas Mārītes atmiņām par dzīvi Anglijā un dēla Jāņa vēstījumu par galvenajiem notikumiem Austrālijas laikā. Savukārt Imanta radi un draugi apkopoja atmiņu epizodes, kas stāsta par viņa ciemošanās reizēm Latvijā un saitēm ar dzimteni. Lai grāmata būtu krāsaināka, saturiski bagātāka un vizuāli interesantāka, tajā tika ievietota arī bilžu galerija, ko veido fotogrāfijas no ģimenes albumiem.
Neapšaubāmi, pati būtiskākā grāmatas daļa ir Imanta Jansona dienasgrāmata. Negaidītā kārtā, bet ļoti vērtīga izveidojās sadarbība ar Latvijas Kara muzeju, jo plašu un saturīgu atbalstu sniedza Otrā pasaules kara un latviešu leģionāru tēmas speciālists vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Viņš veica apjomīgu pētniecisko darbu un uzrakstīja precīziem faktiem bagātu dienasgrāmatas vēsturisko ievadu, kas parādīja Imanta Jansona atspoguļoto notikumu sastību ar reālajām karadarbības situācijām. Vēsturnieks Jānis Tomaševskis savā ievadā atzīst, ka dienasgrāmata uzskatāma par izcilu vēstures avotu, jo ar jauna cilvēka acīm ļauj iepazīt vairākus karavīra dzīves aspektus, par kuriem reti var lasīt akadēmiskos pētījumos. Viņš arī norāda, ka Imants Jansons ir pirmais 15. sapieru bataljona karavīrs, kura dienasgrāmata ir pieejama plašākam lasītāju lokam.
Dienasgrāmatas autora valoda, viņa interesantais, brivais un savdabīgais rastīšanas veids piesaista lasītāju. Imants Jansons tolaik bija 19 gadus vecs puisis, kas tikko beidzis skolas gaitas, tāpēc arī valoda ir jaunam cilvēkam raksturīga – piebārstīta spilgtiem izteicieniem (piemēram, baigi sitam pa māgu), taču tā ir bagāta un tēlaina ( klūpam pie zemes, lai mūs nemanītu sveša acs un augšā rūcošais spoks), arī dzīva un nesamākslota ( iekuļam pankokus vienās olās). Tā kā teksts ir tapis pirms apmēram septiņdesmit gadiem, tajā visai bieži sastopami teicieni, vārdi un gramatiskas formas, kas mūsdienu valodas lietotājam vairs nav pazīstamas, tāpēc šķiet svešādas, bet rada tā laika klātbūtnes sajūtu ( zupa liekas garšīga pa traku). Dienasgrāmata ir papildināta ar tā laika valodā sastopamo izteicienu un vārdu skaidrojumiem.
Sākotnēji ieraksti dienasgrāmatā ir tapuši uz dažādām lapām, norādot datumu, bet dažkārt vairāku dienu vērojumi saplūst vienā stāstījumā, tāpēc dažviet parādās darbības vārdu laiku maiņa, jo vispirms tiek atstāstīts iepriekš notikušais, bet pēc tam konkrētās dienas notikumi. Pats dienasgrāmatas autors vēlākajos gados tekstus sakārtojis un papildinājis ar dažiem komentāriem un secinājumiem, kas pierakstīti kursīvā. Imanta Jansona slimības dēļ dienasgrāmatas tekstā veidojas pārrāvums, jo datumi ir norādīti līdz 1945. gada saslimšanai, bet 1946. un 1947. gada dažus ierakstus Imants veidojis kā atstāstu par notikušo, saglabājot iepriekšējo rakstīšanas stilu un valodas īpatnības, lai nerastos atšķirības no pārējā teksta.
Vēsturiskais ievads (saīsināts)
Latvijas Kara muzeja vēsturnieks,Mg.hist. Jānis Tomaševskis
Indivīds un dienasgrāmata
Dienasgrāmata ir unikāls vēstures avots, kas ļauj paraudzīties uz kādu noteiktu vai nenoteiktu laika posmu caur konkrēta indivīda pieredzes prizmu. Īpašu fonu rakstīšanai piešķir kādi ārkārtēji, rimtai ikdienas dzīvei neraksturīgi notikumi, kas liek cilvēkam spilgtāk kā ikdienā atcerēties tajā laikā piedzīvoto. Viens no šādiem notikumiem ir karš un iesaukums kara dienestā.
Imants Jansons dienasgrāmatu sācis rakstīt jau pirms Otrā pasaules kara – 1939. gada 1. jūnijā, būdams vēl skolnieks un aprakstot galvenokārt savas ikdienas gaitas vecāku lauku saimniecībā Kuldīgas novadā. Turpmāk ar īsākiem vai garākiem pārtraukumiem viņš turpinājis veikt ierakstus, lielākoties attēlojot savu ikdienu, skolas gaitas, pirmās attiecības un draudzību. Tomēr paziņojums par iesaukumu Latviešu leģionā 1944. gada 21. jūlijā bija pamudinājums pievērsties rakstīšanai daudz nopietnāk. Šajā izdevumā apkopota viņa dienasgrāmatas daļa, kas rakstīta no 1944. gada 21. jūlija līdz 1947. gada 13. augustam.
Imanta Jansona dienasgrāmata, kuras liela un nozīmīga daļa šobrīd ir jūsu rokās, sniedz vairākas vērā ņemamas lietas. Pirmkārt, tā uzrakstīta literāri bagātā un pareizā latviešu valodā, vienlaikus ļaujot mūsdienu cilvēkam sajust pirmskara Latvijas valodas “garšu”. Tajā netrūkst tam laikam raksturīgu izteicienu, vecvārdu un teikuma konstrukciju, kas aizved lasītāju autora uzburtā pasaulē.
Otrkārt, dienasgrāmata ar jauna cilvēka acīm ļauj iepazīt vairākus karavīra dzīves aspektus, par kuriem reti var lasīt akadēmiskos pētījumos: karavīra skumjas, pametot dzimteni, draudzību un biedriskumu apmācību un kauju laikā, mežonīgu izsalkumu un ēdiena “medīšanu”, tuva cilvēka zaudējumu, bailes par savu un biedru dzīvību, izmisīgu vēlēšanos dzīvot un piedzīvot kara noslēgumu. Šī ir tikai neliela daļa no emociju un iespaidu gammas, ko Imants Jansons izjutis uz savas ādas.
Treškārt, dienasgrāmata plašākā nozīmē ļauj labāk iepazīt Latvijas un Otrā pasaules kara vēsturi, kā arī karavīra vietu tajā. Šaurākā nozīmē šī vēstures liecība dod iespēju labāk izprast Latviešu leģiona un 15. sapieru bataljona vēsturi, kuras daļa bija Imants Jansons. Viņa pieminētās apdzīvotās vietas un vēsturiskās personas, konkrētu kauju apraksti pievieno mazu, bet nozīmīgu gabaliņu kopējā kauju vēsturē. Imants Jansons ir pirmais 15. sapieru bataljona karavīrs, kura dienasgrāmata ir pieejama plašākam lasītāju lokam.
Visbeidzot, ceturtkārt, dienasgrāmata atzīstama par izcilu vēstures avotu. Latvijas Kara muzeja krājumā glabājas pilns 15. sapieru bataljona pavēļu komplekts, kurā pieejamas ziņas par karavīru nosūtīšanu uz kursiem, apbalvošanu, krišanu, ievainošanu un citas ziņas. Salīdzinot pavēlēs sniegtās dokumentārās ziņas ar Imanta rakstīto, var secināt, ka dienasgrāmatai ir ļoti augsta ticamības pakāpe. Ziņas sakrīt gan saistībā ar viņa nosūtīšanu uz kursiem, atgriešanos no tiem, saslimšanu un arī nosūtīšanu uz lazareti Alt-Strēlicā. Šīs sakritības liecina par to, ka autors rakstījis ar lielu atbildības sajūtu un centies būt precīzs arī sīkumos. Tas piešķir šim darbam lielu pievienoto vērtību, sniedzot vērtīgu izziņas materiālu ne tikai vēsturniekiem un sociālo zinātņu pārstāvjiem, bet visiem, kuriem interesē „mazā cilvēka” loma globālā militārā konfliktā.
Garš, ilgs un sarežģīts bijis dienasgrāmatas ceļš pie lasītāja, taču darbu var lasīt ar neatslābstošu interesi, jo tas ir vērtīgs, reāls, emocionāls izziņas materiāls pēckara un 21.gadsimta paaudzei par latviešu leģionāru gaitām Otrā pasaules kara laikā un ļauj iepazīt Imantu Jansonu kā radošu un interesantu personību.