ES vadītāji tikās Romā, lai atzīmētu 60. gadadienu

ES vadītāji 25. martā tikās Romā, lai atzīmētu 60. gadadienu, kopš 1957. gadā šajā dienā tika parakstīti Romas līgumi.
 
Romas līgumi, kurus parakstīja sešas dibinātājas dalībvalstis, pavēra ceļu Eiropas Savienībai, kādu mēs to pazīstam šodien, – atkal apvienotam kontinentam, kurā valda miers un kura pamatā ir tādas vērtības kā solidaritāte, demokrātija un tiesiskums. Tās vienotais tirgus nodrošina izvēles brīvību un pārvietošanās brīvību, ekonomikas izaugsmi un labklājību 500 miljoniem iedzīvotāju. Tā ir lielākais tirdzniecības bloks pasaulē un lielākā līdzekļu devēja attīstības un humānās palīdzības mērķiem. Šī gadadiena ir brīdis, lai atskatītos uz mūsu kopīgajiem sasniegumiem un apspriestu ES nākotni 27 valstu sastāvā. Sagaidāms, ka pēc iepazīšanās ar Komisijas Balto grāmatu par Eiropas nākotni ES vadītāji pieņems Romas deklarāciju, kurā būs aprakstīti Savienības līdzšinējie sasniegumi, norādīti pašreizējie izaicinājumi un pausta apņemšanās strādāt, lai panāktu 27 dalībvalstu vienotību un stiprinātu kopīgo rīcību galvenajās politikas jomās, tādējādi sniedzot labumu iedzīvotājiem.
 
Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sacīja: “Mūsu vecāki un vecvecāki dibināja šo Savienību ar vienu kopīgu redzējumu — lai nekad vairs nebūtu karu. Viņi bija stingri pārliecināti par to, ka šķēršļu likvidēšana, darbojoties kopā — un nevis pretēji cits cita centieniem —, padarīs mūs visus stiprākus. Vēsture pierādīja ka viņiem bijusi taisnība. Vērtības, uz kurām balstīta Eiropas Savienība, — miers, brīvība, iecietība, solidaritāte un tiesiskums — 60 gadu laikā nav mainījušās; tās saista un vieno mūs. Šīs vērtības nedrīkst uzskatīt par pašsaprotamām, un mums par tām ir jācīnās ik dienas. Mūsu demokrātija, mūsu daudzveidība un mūsu brīvā un neatkarīgā prese ir Eiropas spēka atbalsta punkti — neviena persona vai iestāde nestāv pāri likumam. Eiropas Savienība ir mainījusi mūsu dzīvi uz labo pusi. Mums ir jānodrošina, lai tā tas būtu arī visiem tiem, kas mums sekos. Šobrīd visi ceļi ved uz Romu. Pēc Romas paveras tikai viens ceļš, lai kā arī tas nebūtu ejams, – tā ir Eiropas vienotība.”
 
1. martā, pirms Romas samita sākšanās, Komisija ar Balto grāmatu par Eiropas nākotni uzsāka Eiropas mēroga diskusiju, kas sniegs dalībvalstu iedzīvotājiem un vadītājiem iespēju izstrādāt redzējumu par ES 27 valstu sastāvā. Baltajā grāmatā izklāstīti iespējamie scenāriji attiecībā uz Eiropas nākotni. Pēc 10. martā Briselē notikušās 27 valstu vai to valdību vadītāju neoficiālas tikšanās Romas samits ES vadītājiem ir nākamā iespēja turpināt šo diskusiju. Romā vadītāji parakstīs Romas deklarāciju, kuru kopīgi sagatavojuši priekšsēdētājs Tusks, priekšsēdētājs Junkers un premjerministri Muskats un Džentiloni.
 
Romas deklarācija iezīmē procesa sākumu. Pēc Romas samita Komisija nāks klajā ar vairākiem pārdomu dokumentiem par Eiropai svarīgākajiem jautājumiem – (1) Eiropas sociālās dimensijas attīstīšanu; (2) ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanu; (3) globalizācijas izmantošanu; (4) Eiropas aizsardzības jomas nākotni un (5) ES finanšu nākotni. Komisijas priekšsēdētāja Junkera runā par stāvokli Savienībā, kas paredzēta 2017. gada septembrī, šīs idejas būs padziļināti izvērstas, un vēlāk Eiropadomes 2017. gada decembra sanāksmē varēs izstrādāt pirmos secinājumus. Tas palīdzēs lemt par turpmāko rīcību, kas jāveic laikus pirms 2019. gada jūnijā notiekošajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
 
Komisija turpmākajos mēnešos organizēs arī publiskas diskusijas ar Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm, kā arī tiešsaistes apspriešanās, kurās Eiropas iedzīvotāji varēs piedalīties un paust savu viedokli par Eiropas nākotni, izmantojot Komisijas pārstāvniecības un īpašu tīmekļa vietni. Tie ir daži no Baltās grāmatas procesa starpposma mērķiem.
 
Pamatinformācija
Ar Romas līgumiem tika izveidots vienotais tirgus, kurā ir nodrošināta cilvēku, preču, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite, un tas radīja priekšnoteikumus Eiropas iedzīvotāju labklājībai un stabilitātei. Balstoties uz šo pamatu un kopējām vērtībām – demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu –, Savienība auga, apvienoja kontinentu pēc Berlīnes mūra krišanas, un nodrošināja uzplaukumu, sociālo un ekonomisko labklājību un ilgtspējību 500 miljoniem iedzīvotāju.
ES tagad ir vieta, kur eiropieši var izbaudīt vienreizēju kultūras, ideju un tradīciju daudzveidību. Eiropieši ir izveidojuši savstarpējas saiknes mūža ilgumā un var ceļot, mācīties un strādāt, šķērsojot valstu robežas. Eiropa ir viena no celmlaužiem dzimumu līdztiesības veicināšanas jomā – šobrīd sieviešu nodarbinātības līmenis ir tik augsts kā vēl nekad agrāk. Šobrīd 6,5 miljoni eiropiešu strādā citā ES dalībvalstī. Ik dienas 1,7 miljoni eiropiešu šķērso robežu, dodoties uz darbu citā dalībvalstī. 9 miljoni Eiropas jauniešu ir piedalījušies izglītības, arodizglītības un profesionālās pieredzes apmaiņas programmā “Erasmus”.
2017. gadā atzīmējot Romas līgumu parakstīšanas 60. gadadienu, mēs varam arī teikt, ka pirmo reizi desmit gadu laikā ikvienā dalībvalstī atkal ir vērojama ekonomikas izaugsme. Ik dienas 338,6 miljoni cilvēku izmanto eiro – vienotu valūtu 19 no 28 ES valstīm. Eiropas Savienība ir kļuvusi par lielāko tirdzniecības bloku pasaulē. ES-27 kopējais eksports ir apmēram €5,8 triljonus eiro vērts. Tas veido vairāk nekā vienu trešdaļu no kopējā pasaules eksporta apjoma, vairāk nekā divas ar pusi reizes pārsniedz Ķīnas eksporta apjomu un vairāk nekā trīs reizes – ASV eksporta apjomu. ES ir lielākais tirdzniecības partneris 80 valstīm. Pateicoties katram papildu €1 miljardam eiro, ko rada eksports, tiek atbalstīti 15 000 darbvietu visā ES
 
Baltajā grāmatā, ar kuru Eiropas Komisija nāca klajā 1. martā, piedāvāti pieci scenāriji Savienības turpmākajai attīstībai līdz 2025. gadam:
  • “Turpinām iesākto” — 27 ES valstis turpina īstenot savu pozitīvo reformu programmu;
  • “Tikai un vienīgi vienotais tirgus” – 27 ES valstis orientējas uz vienoto tirgu, jo 27 dalībvalstis nespēj rast vienotu kopsaucēju aizvien vairākās politikas jomās.
  • “Tie, kas vēlas vairāk, dara vairāk” – ES-27 darbojas tāpat kā līdz šim, taču dalībvalstis, kuras to vēlas, varētu vairāk sadarboties konkrētās jomās;
  • “Darīt mazāk, bet efektīvāk” – koncentrēšanās uz vairāk un ātrākiem rezultātiem izvēlētās politikas jomās, darot mazāk citās jomās;
  • “Darīt daudz vairāk kopā” – dalībvalstis dažādās jomās nolemj, ka tām būs vairāk kopīgu pilnvaru un resursu un ka tās pieņems vairāk kopīgu lēmumu.
Minētie scenāriji aptver virkni iespēju, un tiem ir ilustrējošs raksturs. Tie cits citu neizslēdz un nav izsmeļoši.