Šokē skolotāju - izlasi grāmatu!

TONS TELEHANS. SKOLOTĀJA KRĀSNE

Klajā nākusi jauna grāmata skolas vecuma bērniem - nīderlandiešu rakstnieka Tons Telehens "Skolotāja Krāsne". Tā ir skolas puikas dienasgrāmata par skolotāju, kas sit bērnus un zēna idejām, kā varētu viņai atriebties.
"NEVIENS NEKAD nav viņai uz krēsla uzlicis spraudīti vai kādu smirdekli. Vai nemanīts uz muguras piespraudis zīmīti: "Es esmu muļķe". Citām skolotājām mēs gan esam to darījuši. Mēs baidāmies, ka viņa mūs pa īstam nositīs," tā grāmatā atzīstas skolas puika.
Grāmatu izdevusi izdevniecība "Pētergailis", no nīderlandiešu valodas tulkojusi Inese Paklone. Ilustrāciju autors ir Harī Hēlens kurš grāmatas pirmajiem izdevumiem oriģinālvalodā radīja melnbaltus datorzīmējumus, par kuriem ieguva Sudraba zīmuļa apbalvojumu. Vēlāk viņš zīmējumus padarīja krāsainus, tieši tie redzami šajā grāmatā.
Arī grāmatas autors Telehens savā dzimtenē ieguvis visas svarīgākās literatūras balvas. Viņš šo grāmatu sarakstīja 40 gadu vecumā.
"Man pašai nekad nav bijusi ar darīšana ar tādiem skolotājiem. Kad es, tikko latviski iztulkojusi, to nolasīju saviem kolēģiem, gandrīz katrs no viņiem atcerējās tādu skolotāju. Un cik tāds skolotājs ir briesmīgs," atzīst tulkotāja Paklone.
Tons Telehens (1948) ( Toon Tellegen) ir viens no populārākajiem nīderlandiešu bērnu literatūras autoriem, kurš pēc profesijas ir ārsts kādā no Amsterdamas slimnīcām. T.Telehens savas daiļrades sākumā bija pievērsies pieaugušo literatūrai, taču sākot ar 1984. gadu, kad iznāca viņa pirmā bērnu grāmata „Četrdesmit deviņas pasakas par vāveri un citiem dzīvniekiem”, autors savā radošajā darbībā pievērsās tika pievērsta bērnu literatūrai. Tons Telehens ir vairākkārtēju bērnu literatūras balvu ieguvējs, 1986.gadā ir saņēmis prestižo Hansa Kristiāna Andersena bērnu literatūras balvu.


Rakstnieka Jura Zvirgzdiņa recenzija grāmatai:

Protams, tādas skolotājas nav, jo nevar būt! Tikai – kur noslēpt žurnālistes Aijas Kinces vēstīto par skolotāju, kura kādam bērnam gandrīz norāva ausi?

Ja es organizētu reklāmas kampaņu šai grāmatai, sāktu ar saukli – šī ir īpaša grāmata, obligāta skolotājiem, vecākiem, bērniem, visiem! Uzskatiet šīs rindas par kampaņas sākumu.

Skolotāja Krāsne ir kāda anonīma nēderlandiešu skolnieka fiktīva (jo rakstnieka Tona Telehena sacerēta) dienasgrāmata par viņa un citu viņa klasesbiedru mocītāju – skolotāju. Citēju autoru: "Šī dienasgrāmata ir sava veida kliedziens pēc palīdzības." Nezinu, kā šo grāmatu uztvers bērni, varbūt vienkārši nošausmināsies, varbūt teksta un mākslinieka Harī Hēlena ekspresionistiskos zīmējumus uztvers vienkārši kā melno humoru, mani vairāk uztrauc bērnu vecāku, un it īpaši skolotāju, reakcija.

Jā, grāmata ir neparasta, it īpaši mūsu bērniem domāto grāmatu kontekstā, manuprāt, mūsu sabiedrība en masse ir konservatīva, lai neteiktu skarbāk. Grāmatas par kaķīšiem, sunīšiem, rotaļu lācīšiem, princesēm, mīļiem vecākiem, klausīgiem paibērniņiem – lūdzu, biezā slānī! Bet tādas tēmas kā karš, genocīds, holokausts, sadisms – nu nē, pasargāsim mūsu eņģelīšus no ļaunuma! Labākajā gadījumā tādas grāmatas, kas pārkāpj nerakstītos tabu, tiek uztvertas ar nesapratni.

Atcerēsimies skandālus, šķiet, par dāņu grāmatu, kurā puisītis kļuva par meitenīti, par grāmatu, kuras nosaukumā bija vārds – "kaka"! Vēl agrāk – lieliskā grāmata par kurmīti, kuram kāds bija uztaisījis uz galvas! Vēl senāk – žurnāla Zīlīte numurs par to, kā rodas bērni!

Un tagad, klusās šausmas, grāmata par skolotāju sadisti, kura sit bērnus! Protams, "tāda" skolotāja nevar būt – tāpēc, ka nevar būt! Tikai – kur noslēpt žurnālistes Aijas Kinces vēstīto par skolotāju, kura kādam bērnam gandrīz norāva ausi? Šim gadījumam ir mūsu eiropeiski kristīgajām vērtībām cienīgs risinājums – skolotāja tika atlaista no darba un tagad ir audzinātāja privātā bērnudārzā.

Vēl – Rīgā (sic!), nevis kādā tur Sumpurņu ciemā – mūzikas skolotāja tā bļāva uz skolnieci, ka tā sāka raustīt valodu!

Diemžēl varmācība, gan fiziska, gan morāla, vēl arvien ir raksturīga mūsu sabiedrībai. Atcerēsimies plakātu ar vecākiem un bērnu, starp kuriem guļ siksna.

Protams, ne jau visi skolotāji ir "tādi". Bet atcerēsimies proporciju starp karoti darvas un mucu medus.

Mēs nevaram prasīt no katra skolotāja, lai visi viņa audzēkņi kļūst par Gandijiem vai Mātēm Terēzēm, bet...

Padomājiet, no kurienes radās žīdu šāvēji, VDK darbinieki un ziņotāji, – arī viņi reiz bija bērni... Arī tādi skolotāji kā skolotāja Krāsne reiz bija bērni... Arī viņa ir upuris. Vai mēs visi – vecāki, skolotāji, sabiedrība – darām pietiekami, lai tā nebūtu?

Vēl atļaušos pieminēt autora lielisko humora izjūtu – mazā zēna plānotie atriebības plāni, kā arī "šausmīgie" zīmējumi – kādi citi tad piederētos šādai grāmatai? – ir augstas raudzes darbs.

P. S. Ja pēc grāmatas izlasīšanas jūs pārņem melnas domas, iesaku izlasīt (vai pārlasīt) cita nēderlandiešu autora Žaka Frīnsa grāmatu Skolotājs Jāps var visu (arī brīnišķīgajā Ineses Paklones tulkojumā), jo dzīvē – paldies Dievam! – ir arī labi skolotāji!


Bibliotekāres Solvitas pārdomas:

Pārrunas, diskusijas rosinoša grāmata. Ļoti daudz kam piekrītu Jura Zvirgzdiņa recenzijā. Ārkārtīgi gribētos, lai šo grāmatu izlasa pēc iespējas vairāk bērnu (laikam jau jāpiedāvā grāmata vecākiem skolēniem), skolotāju un vecāku, arī vecvecāku.

Pēc definīcijas – šādu skolotāju nevar būt, jo vienkārši nevar būt! Bet…es labi atceros savu krievu valodas skolotāju, kurai patika slinkos bērnus iekaustīt ar rādāmo kociņu – kādai meitenei klases priekša tika pacelti uz augšu svārki un tā kārtīgi uzšauts ar to pašu kociņu… Jā, meitenei īsti nevedās ar krievu valodu, bet vai tāpēc tā jādara? Atceros vācu valodas skolotāju – toreiz jaunu, tikko beigušu skolas, kura manam klasesbiedram par izrunāšanos tā kārtīgi ar grāmatu uzdeva pa galvu! Taisnības labad, jāsaka, ka tas notika pagājušajā gadsimtā 80 gados… Es patiešām ceru, ka tādu skolotāju mūsdienās nav, jo nevar būt!

Taču grāmata ir jāizlasa, jo tā rosina domāt, kaut manā gadījumā tikai par pagātni – saka taču, pirms neesi noslēdzis rēķinu ar pagātni, nevar būt pilnvērtīga tagadne…

Izlasiet šo grāmatu – uzrakstiet savas domas par to!

Nāciet uz Gulbenes bērnu bibliotēku un rezervējiet sev šo grāmatu! Jā, vēl kas – grāmata lasās ļoti ātri, taču domājās par to ilgi – ļoti ilgi!