5.-7.klases grāmatas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Brūveris Pēteris, Brūvere Indra, Brūvere Zane. Brūveri brūvē
Apjomīgajam krājumam ir trīs dzejoļu autori – jau aizsaulē aizgājušais izcilais vārda meistars Pēters Brūveris un viņa meitas - dvīņumāsas
Zane Brūvere - Kvēpa un Indra Brūvere - Daruliene. Ilustrācijas zīmējusi vairāku starptautisku godalgu īpašniece, māksliniece Gita Treice. 109.lpp
Grāmatu apgāds izdevis, noslēdzot Pētera Brūvera 60. jubilejas gadu un dāvinot to dzejniekam dzimšanas dienā.
Šāda krājuma latviešiem laikam vēl nav bijis. Lielo cilvēku un bērnu dzejnieks Pēters Brūveris prata radīt pasauli, rotaļājoties – no vārdiem, burtiem un skaņām. To prot arī viņa meitas – Indra Brūvere-Daruliene un Zane Brūvere-Kvēpa. Beidzot tēva un abu meitu bērniem rakstītie dzejoļi nolēma satikties vienā grāmatā “Brūveri brūvē”. Pēters jau septīto gadu ir aizsaulē,taču daudzus savus pēdējo dzīves gadu dzejoļus ir veltījis saviem mazbērniem. Te Pēters ielicis savu māku uzburt, proti, uzbrūvēt dzīvu,skanīgu, neparastu pasauli bērniem, kurā pati valoda prot bez pamācīšanas mācīt – rotaļājoties, izšķiļot no burtiem būtnes un notikumus, par kuriem pieaugušie, savu lielo un nopietno dzīvi dzīvojot, nevar ne iedomāties. Varbūt tādēļ daži lieli onkuļi un tantes, kuriem aizmirsies, ka viņi paši arī reiz bijuši bērni, nobijās no Pētera Brūvera “Hakeru dziesmas” un lika to izņemt no mācību grāmatām…
Bet ko nu es tik daudz stāstu. Veriet grāmatu paši, ejiet droši pa durvīm iekšā, apsēdieties jebkurā brīvā krēslā vai dīvānā, līdzās Zanes un Indras mammai, līdzās vecmāmiņai un Pētera mazdēliem – vietu ir gana daudz –un klausieties!
Māris Salējs


Manfelde Andra. Kurš no mums lidos?
Karostas nomalē pie jūras dzīvo trīs bērni - Fēliksa, Dodō un Ķī. Kādā pavasara rītā uzrodas tik bieza migla, ka pat pirkstu gali nav ieraugāmi.
Kad biezā dūmaka izklīst, viņu skaistākās ēkas —  Katedrāles —  vairs nav.
Bērni dodas to meklēt un atrod trīs brīnumstikliņus. Caur tiem var redzēt ļoti dīvainas lietas. Ceļā viņiem jāsastop gan Skumju Princese, gan Dusmu Dāma, jābrīnās par Tukšrosības Kundzīti un jābēg no Spēļu Spokiem. Tilta Putns viņus izglābj, tomēr, lai uzzinātu, kurš no mums lidos, jālasa viss stāsts!
Grāmatas mākslinieks Jānis Esītis.


Kļavis Aivars. Melnais akmens
Iecerētā triloģija stāsta par pašu senāko zemes vēsturi laikposmā pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad vēl tikai veidojās mūsdienu civilizācijas un kultūras – proti, laiku, no kura nav saglabājušās nekādas rakstiskas liecības un vienīgās zināmās norādes dod arheoloģiskie atradumi un zinātnieku atklājumi. Triloģiju rakstnieks paredzējis jauniešiem, tāpēc par šo vēstures miglā tīto periodu raksta viegli uztveramā stilā, kas bagāts dažādām intriģējošām detaļām. "Melnā akmens" tekstā paralēli vijas divi elpu piedzīvojumu sižeta pavedieni; viens no tiem risinās senajā pagātnē, otrs – mūsdienās.
Mežonīgu klejotāju cilšu uzbrukumā Vardots zaudē savu cilti un, kā šķiet, ir lemts nāvei. Taču zēns ir apņēmies ne tikai izdzīvot, bet arī atriebties. Kopā ar līdzaudžiem – noslēpumaino Vilka Zobu, brašo Lēnu un citiem – Vardots izveido pats savu cilti un kļūst par tās vadoni. Jauniešu dumpīgos plānus savukārt visiem spēkiem pūlas apturēt cilšu vecajie... Bet 21. gadsimta sākumā, meklējot meteorītu, Dāvis atrod savādu, senu akmens plāksni ar noslēpumainiem rakstiem un attēliem. Melnā akmens plāksne, kā izrādās, glabā neparastu stāstu par mūsu pagātni.


Šeins Hegartijs. Tumšmute
Viņi tuvojas. Leģendas (kuras pelnīti dēvē arī par šausminošiem briesmoņiem) plāno iebrukt Tumšmutes ciemā un vēlāk iekarot visu pasauli. Bet panikai nav iemesla! Pēdējais leģendu mednieks, vārdā Fins, jau dodas glābšanas misijā. Finam ir divpadsmit gadu, viņš mīl dzīvniekus un diez ko labi nepārvalda cīņas mākslas (kaut gan ļoti cenšas), bet labi nodomi taču varētu palīdzēt uzvarēt mīnotauru, vai ne? Hmm. Varbūt tomēr panikai IR iemesls.
No angļu valodas tulkoja Evita Bekmane, mākslinieks James de la Rue.


Leonarda M.G. Vaboļpuika
“Vaboļpuikas” stāsts sākas ar to, ka no Londonas Dabas vēstures muzeja vaboļu krātuves telpas noslēpumaini pazudis muzeja zinātnes nodaļas vadītājs Bartolomejs Ketls, Dārka tēvs. Izgaisis no aizslēgtas telpas! Dārks ir spiests pārcelties pie ekscentriskā tēvoča – arheologa Makša, un atklāj, ka blakus dzīvoklī mitinās divi kašķīgi vīreļi un milzīgs daudzums vaboļu. Drīz atklājas, ka vaboles ir pavisam neparastas. Tās ir neticami saprātīgas retu sugu vaboles un viena no tām kļūst par Dārka draugu. Bet kāds sakars vabolēm ar tēva nozušanu un nežēlīgo Lukrēciju Kateri, kura modes aksesuāru izgatavošanā izmanto cietspārņus? Tas atklāsies, ja Dārks un viņa draugi būs pietiekami drosmīgi, lai turpinātu meklēšanu!
Grāmatas autore par šī stāsta tapšanu atklāj, ka “kopš mazotnes esmu baidījusies no visiem rāpojošiem radījumiem.Vēlāk uzzināju, ka mēdz būt arī skaistas, spilgtu krāsu, pat zelta vaboles, ir vaboles, kas ir ļoti stipras vai izšļāc skābi! Kopš iepazinu, cik fantastiskas mēdz būt vaboles, es pārstāju no tām baidīties un nolēmu uzrakstīt piedzīvojumu grāmatu par vabolēm, kurā tās ir labie varoņi” Aicinām ļauties autores mudinājumam un pieredzei atklāt brīnišķīgo un daudzveidīgo vaboļu pasauli!
Lasītāju ērtībām grāmatas beigās ir īsa entomologa vārdnīca, kas palīdzēs orientēties vaboļu un kukaiņu nosaukumos.Katrā grāmatā ir ievietota īpaša grāmatzīme ar vienu no galvenā stāsta varoņiem - degunradžvaboli Baksteru.
Drīzumā sekos triloģijas 2.daļa “Vaboļu karaliene” un 3.daļa “Vaboļu kauja”.
Grāmata “Vaboļpuika” pirmo reizi tika izdota Lielbritānijas izdevniecībā “Chicken House” 2016.gadā un šobrīd ir ieguvusi bestsellera statusu gan savās mājās,gan daudzās pasaules valstīs – ASV, Nīderlandē u.c.
Grāmata ir izdota jau vairāk nekā 40 valstīs un tās uzvaras gājiens turpinās, saņemot nominācijas vairākām Lielbritānijas literatūras balvām, tostarp CILIP Carnegie medaļai un UKLA balvai, kā arī iegūstot prestižo Branford Boase Award 2017 balvu, kas ik gadu tiek piešķirta izcilam jaunajam autoram par daudzsološāko bērnu grāmatu.


Hamilla Kristīne. Vislabākās zāles
Filipam Raitam ir divpadsmit gadi, komiķa talants un... daudz dzīves grūtību. Skolā viņam pāri dara Jetijs, liels, stiprs un nekaunīgs puisis. Gaišmatainā Dieviete Lūsija, kurā Filips ir iemīlējies, tikai smejas par viņu. Turklāt ar zēna māti, kura viena audzina dēlu, notiek kaut kas pilnīgi nesaprotams. Paiet krietns laiks, līdz mamma saņemas un Filipam izstāsta patiesību: viņai ir vēzis. Krūts vēzis. Krūts!!! vēzis.
Kā lai Filips tiek ar visu galā?
Romāna autore, kura darbā izmantojusi autobiogrāfiskus motīvus, nerāda vieglu ceļu. Filipam ir jādomā un jārīkojas. Kad zēns meklē padomu, rakstot vēstules savam elkam - slavenajam komiķim Harijam Hilam, atbildes viņš nesaņem.
Tomēr romāns vēsta ne tikai par to, ka dzīvē ir drāmas, traģēdijas, nepatikšanas un ķibeles, bet arī to, ka ar daudz ko var tikt galā pat tad, ja cilvēkam ir tikai divpadsmit gadi. Protams, ja viņam piemīt uzņēmība, atjautība, drosme un... humora izjūta.
Filipa Raita dzīves stāsts ir reizē aizkustinoši nopietns un aizraujoši jautrs.
No angļu valodas tulkojusi Māra Cielēna.
Raula Liepiņa mākslinieciskais noformējums.