3.-4.klases grāmatas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kārlsone Ella. Aukliņa, putns un es
Beidzot Selma vada vasaru laukos kopā ar vecomāti un vecotēvu.Tur nav lielas nozīmes tam, ka viņai nav nevienas labākās draudzenes, taču Selmā mīt putns, kas knābā, atgādinot meitenei par visu, ko viņa neprot.Viss mainās, kad parādās Aukliņa. Viņa mazlietiņ dzīvo tā, kā pati vēlas, un arī ne vienmēr tā, kā pieņemts. Šī vasara Selmai izvēršas citāda nekā parasti, un putns piepeši tik stipri neknābā.
Par šo stāstu grāmatas autore un mākslinece 2013.gadā ir saņēmušas prestižo Augusta balvu par labāko bērnu grāmatu.


Eversons Hakonss. Brūne
Grāmata stāsta par zēnu Rūni, kas kopā ar draugu Elni ir uzcēlis mājiņu, bet kādu dienu trīs zēni to nojauc, un jau nākamajā naktī Rūne top par Brūni… Nu viņš pa dienu ir Rūne, bet naktī – Brūne – supervaronis, kam ne no kā nav bail. Un vai tad Rūne vainīgs, ka, būdams superavaronis, Brūne ir nokrāsojis lielāko zēnu velosipēdus?” Grāmata par draudzību, drosmi un pretošanos.
Grāmata ir saņēmusi vairākas prestižas Norvēģijas bērnu literatūras balvas un nominācijas: 
* Winner of the Ministry of Culture's Literature Prize 2013 (Best Children's and Young Adults Book)
* Winner of the Trollkrittet Prize 2013 (Norwegian Children's/YA book Writers' debut prize)
* Nominated for the Brage Prize for Children and Young Adults 2013
Grāmatas tulkojums tapis ar Norwegian Literature Abroad jeb NORLA finansiālu atbalstu.


de Koks Mihaels, Ārstene Kristīne. Kā vecmamma vislaik samazinājās
Katrā ģimenē pienāk brīdis, kad kopīgi krustojas vairāku paaudžu dzīvesceļi – jaunākās, vidējās un vecākās, diemžēl, pēc kāda laika vecākā paaudze aiziet mūžībā,turpinot mūžīgo pasaules dzīvības ciklu.
Bieži tieši vecvecāku nāve bērnam ir pirmā pieredze kāda tuvinieka zaudēšanā, skumjās un līdzjušanā.Cilvēks pasaulē ierodas maziņš un neaizsargāts, skatot pasauli ar zīdaiņa acīm,taču turpmāk mazulis tikai augs, un kļūs lielāks,līdz kļūs pieaudzis. Cilvēkam sasniedzot zināmu bioloģisko vecumu, saķās neatgriezenisks, dabisks novecošanas process, kurā cilvēka ķermenis kļūst mazāks un nosacīti uzsāk atgriešanos savā pirmatnējā stāvoklī.
Grāmatā “Kā vecmamma vislaik samazinājās” mazmeitiņa izstāsta savas vecmammas Rozes dzīvesstāstu, kurā atklāj gan viņas laimīgākos, gan sāpīgākos brīžus. Stāstā atklājas arī daudzas sāpīgas un skumjas lietas, kuras saistītas ar cilvēka novecošanu, taču autora izvēlētā vēstījuma forma to pasniedz ar bērna pasaules redzējumu, piešķirot stāstam īpašu sirsnību un bērnišķīgu vieglumu.
Vai tu zini, kāpēc veci ļaudis visulaik samazinās un samazinās? Un tieši tajā brīdī, kad es sataisījos teikt, ka nezinu, ka varbūt nekad to arī neuzzināšu un ka es esmu tik noskumusi un vientuļa, mana sirds atbrakšķēja vaļā, un es to zināju gan. Bez šaubām!
Lai vienmēr būtu ar mani.Lai varētu nākt dzīvot vienā no maniem sirds kambariem”
 
Grāmatas tulkojums tapis ar Flāmu literatūras fonda finansiālu atbalstu.
Grāmata iztulkota Ventspils Starptautiskajā rakstnieku un tulkotāju mājā.


Paklone Inese. Okeāns un tuksnesis
“Okeāns un tuksnesis” ir Ineses Paklones trešā bērnu grāmata, kuras ideja radās pēc diviem ilgākiem ceļojumiem uz Čīli – tālo, turpat 4000 kilometrus garo valsti, kurā sastopamas gandrīz visas iespējamās ģeogrāfiskās zonas – augsti kalni, dažnedažādi ūdeņi, sniegi un ledi, meži un tuksneši, zemes un cilvēku radītas bagātības. Kopā ar suvenīriem – mazām adītām pirkstiņlellītēm – pie autores atnāca smaidīgā lama Atakama un gudrinieks pingvīnēns Humbolts Humbolts.
Fantāzijas viņu abu stāstā netrūkst, tomēr tur ir arī daudz dzīvē noskatītā, tur ir īsts tuksnesis un īsts okeāns ar īstiem to iemītniekiem. Grāmatā sastopami ne vien abi sapņotāji - lama un pingvīnēns, bet arī tuksneša observatorijas lapsis  Zorro, brāļi ķirzaki, puķu blakts, kura gaida reti atnākošo tuksneša pavasari, inteliģentās kalmāres Skilla un Haribda, starp kurām neviens negrib nonākt, un daudzi citi. Viņi kopā ar Inesi Pakloni un ilustrāciju autori Alisi Mediņu visai asprātīgi un ļoti sirsnīgi izstāsta neparasto stāstu.
“ - Nē, nav labi tur, kur mūsu nav, - noteica Humbolts Humbolts un iesmējās, - nav pareizi, ka ir labi.
Ziniet, šī doma man jāpārrunā ar roni. Nu tad atā atā, Atakama, - viņš iesaucās un metās okeānā.
Atā,- klusu teica Atakama, pagriezās un devās uz tuksnesi. - Nē, tur taču ne viss ir pilnīgi labi, - viņa vēl klusām nopurpināja. Reina nopūtās. - Cik tie abi tomēr vēl mazi, - viņa sacīja. - Jā, nesaprašas tādi, - piekrita Luiss, - bet aug.”


Simuka Salla. Sirdsmāsas
Sniegs turpina snigt. Spelgonis pieņemas spēkā, un pasaule draud noslīkt kupenās. Vienpadsmitgadīgā Alīsa izkrīt cauri sniegam un nokļūst citā zemē – Māsienā. Tajā atrodas brīnumains dārzs, kurā dzīvo vējlaumiņas, vaicātājpuķes, sapņaudēji. Un kādā kokā šūpojas meitene Meri. Alīsa visu mūžu ilgojusies pēc labākās draudzenes, un beidzot viņas sapnis piepildās. Alīsai un Meri jāizbeidz mūžīgā ziema savā pasaulē. Taču Alīsa nokļūst vēl grūtāka uzdevuma priekšā, kad, šķiet, Meri viņu draudzību ir aizmirsusi.
Salla Simuka ir viena no pazīstamākajām mūsdienu somu bērnu un pusaudžu literatūras autorēm un tulkotājām. Viņas romāns “Sirdsmāsas” aizved lasītājus citā pasaulē. Asprātīgajā un pasakainajā vēstījumā ir ietverta dziļa doma, kas aicina neaizmirst rotaļām un sapņiem piepildīto bērnības pasauli arī pusaudža gados. Grāmata atbalso bērnu literatūrā pazīstamos darbus: L. Kerola “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē”, F. H. Bērnetas “Noslēpumainais dārzs” un H. K. Andersena “Sniega karaliene”. Savukārt grāmatas ilustratora Saku Heinenena melnbaltajās ilustrācijās ir rodamas atsauces uz Edgaru Alanu Po un trollīšiem muminiem.
Romāns ir nominēts somu bērnu literatūras balvai Luku-Varkaus 2017, ko piešķir bērnu žūrija.
No somu valodas tulkojusi Gunta Pāvola.


Ferēkena Katlēna, Mutona Eva. Mani sauc Jāns, un es neesmu nekas īpašs
“Man ir deviņi gadi, un es neesmu nekas īpašs. Jau mans vārds vien. Mani sauc Jans. Tāpat kā manu tēti. Un manu vectēvu, un viņa tēti. Es neesmu mazs un arī liels ne. Neesmu ne resns, ne tievs. Mani mati nav ne blondi, ne brūni. Es esmu parasts. Tik parasts, ka pat ne noticēt. Tik parasts, ka man gribas par to skaļi kliegt! Nu reiz pietiek. Man tas viss ir apriebies. Sākot ar rītdienu, viss mainīsies. Es kļūšu īpašs. Tikai nedaudz pacietības!”
Amizants stāsts, ko uzrakstīusi flāmu literatūras balvas Boekenleeuw laureāte Katlēna Ferēkena un ilustrējusi flāmu dienas laikraksta De Standaard karikatūriste Eva Mutona.