Pagasts: Tirzas pagasts
Iedzīvotāju skaits: 1015
Platība: 130,45 km2

Vispārīga informācija: Līdz 6.gs. pagasta teritorija bija sēļu apdzīvota. Līdz 14.gs. Tirzas teritorija ietilpa latgaļu Tālavas novadā. Sēļu klātbūtne ir saglabājusies tirzmaliešu un virāniešu valodas izloksnē. Vēstures avotos Tirza pirmo reizi minēta 16.gs. (Tirsenhof). Pirmā mūra pils piederējusi Rīgas arhibīskapam, vēlāk iznomāta baroniem Tīzenhauzeniem. Pils nodedzināta Livonijas kara laikā, kad pie Tirzas upes norisinājās viena no lielākajām šī kara kaujām. Bagātu kultūrvēsturisku informāciju sniedz Tirzā pierakstītās tautasdziesmas un vietvārdi, kas apkopoti krājumā un vietvārdu kartē. Tirzā ir senas kultūrvēsturiskas tradīcijas. Pagasts robežojas ar Lizumu, Druvienu, Galgausku, Jaungulbeni, Lejasciemu. Tirzas dabas krāšņumu var vērot no jebkura pakalna. Reljefa augstākie kalni ir Vasukalns un Torņakalns. Pakalni mijas ar līdzenumiem. Pagasta teritorijai cauri tek Tirzas upe, kas ir Gaujas labā krasta pieteka. Azanda, Gosupe un Virāne palīdz Tirzai rast straujāku tecējumu uz Gauju. Upes ūdeņos mīt dažādu sugu zivis. Pagasta teritorijā atrodas Lielais Virānes ezers. Ir daudz sīku upju, strautu un avotu. Lielākais mežu masīvs savieno Tirzu ar Vecadulienu.

Uzņēmējdarbība: Tirzas pagastā ir 39 saimniecības, kuras reģistrējušās VID. No tām piecas lielākās: z/s Lejaszosēni nodarbojas ar graudkopību, piena lopkopību, mežistrādi; z/s Subri - piena lopkopība; z/s Zvejnieki - augkopība, z/s Kraujas - mežistrāde; z/s Saulstūri - piena lopkopība; SIA Kalvīši - nodarbojas ar lauksaimniecību; SIA Mauriņi GL - piena lopkopība. Lielākie uzņēmēji - SIA Tauru krogs nodarbojas ar mežistrādi, SIA Gusts Tavs - tirdzniecība; individuālie komersanti - Avoti (L.Dzene) - tirdzniecība, Aptiekas māja - Dzenīte Zīta, Kokzāģētava, degvielas uzpildes stacija „Virši”. Uz Tirzas upes darbojas SIA Āžu HES.

Izglītība: 17.-18.gs. izglītības pamatus ir veidojusi Tirzas evaņģēliski luteriskā baznīca un draudzes skola, kopš 19.gs otrās puses pagastskola. Tirzas pamatskola joprojām atrodas 1868.gadā celtajā ēkā. No 1990.gada skola atrodas Tirzas pagasta pašvaldības pakļautībā. Skolai ir piebūve ar sporta zāli (2005.g) un mācību kabinetiem (2006.g). 2007.gadā tika renovētā vecā skolas ēka. 2008.-2009.gadā notiek pirmsskolas ēkas un internāta ēku rekonstrukcija. Skolā ir deviņi klašu komplekti, pie skolas darbojas trīs pirmsskolas grupas un Gulbenes rajona bērnu un jauniešu sporta skolas vieglatlētikas grupa. Skola īsteno sešas izglītības programmas, t.sk. programmas bērnu ar speciālajām vajadzībām integrēšanai vispārējās izglītības iestādē, tie ir bērni ar valodas, redzes un garīgas attīstības traucējumiem.

Kultūra: Ziņas par grāmatu izsniegšanu lasīšanai ir kopš 1839. gada (mācītājs Štacs), 1885. gadā Tirzas „Krācēs”publisko bibliotēku atvēra J. Misiņš-latviešu bibliogrāfijas pamatlicējs. Tirzas kultūras namā darbojas šādi pašdarbības kolektīvi: sieviešu ansamblis Mirklis. Jauniešu deju kolektīvs „Tirza”, koris „Tirzmalietes”, amatierteātris „Mūžam Tavs”, balles deju kolektīvs, darbojas vokāli instrumentālais ansamblis „2+”.

Veselība: Pagastā atrodas sociālās un veselības aprūpes nams „Doktorāts”. Pieņem ģimenes ārste Dace Mūrniece.

Reliģija: Tirzas baznīcā darbojas luterāņu draudze, dievkalpojumi notiek katru svētdienu. Katoļu draudzei dievkalpojumi notiek katru otro mēneša svētdienu.

Kultūras un dabas pieminekļi: Bibliogrāfa J. Misiņa dzimtās mājas Tirzas pagasta „Krāces”, Zvanuleju senkapi Tirzas pagasta „Zvanulejās”, Tirzas viduslaiku pils atrodas Tirzas pagasta Tirzas muižā, Tirzas Svētavots-kulta vieta atrodas pie Tirzas pagasta Zvanuleju mājām, Vecadulienas muižas kapliča Tirzas pagasta Vecadulienā, Tirzas luterāņu baznīca. Vietējās nozīmes kultūras pieminekļi: Niedru viduslaiku kapsēta, Lejasvīndedžu viduslaiku kapsēta, Jāņukalna lielais akmens-kulta vieta, Tirzas Lejas krogs, Tirzas biedrības nams, stallis ar dzīvokli, Dūnīša krogs, Ceimera dzimtas kapliča.

Ievērojamas personības: Tirza bagāta ar ievērojamiem novadniekiem. Te dzimuši un dzīvojuši dzejnieces Tirzmaliete (Minna Dzelzkalne) un Elza Ķezbere, rakstnieki Andrievs Niedra un Aīda Niedra, operdziedātājs un rakstnieks Mariss Vētra, gleznotājs Ludolfs Liberts, teoloģijas profesors Voldemārs Maldonis. Vairāku dzimtas atdusas vieta ir Tirzas Kancēna kapi. Kapos ir uzcelts piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem Tirzas draudzes dēliem (arhitekts A.Birznieks, tēlnieks V.Trejs)