No Jaungulbenes līdz pat Ziemeļjūru ledājiem dzīves ceļi aizveduši jaungulbenieti, bijušā franču Napoleona armijas kareivja Burkē mazdēlu Arturu Burki.

Arturs Burke dzimis 1886.gada 1.aprīlī Jaungulbenē. Mazais Arturs, kura tēvs bija muižās kalps, interesējās par kuģiem un kopš 16 gadu vecuma visu mūžu veltījis jūrniecībai. Pirmo reizi uzkāpis uz privātīpašnieka burinieka "Berta" klāja, kļuvis junga. Tad pabeidzis Mangaļu jūrskolu, 20 gadu vecumā kļuvis tālbraucēja kapteinis.

Viņš sīki pētījis Ziemeļjūras, atradis jaunas salas (Franča Jozefa Zemes salu grupā - ziemeļrietumos ir Artura sala), sarakstījis vairākas grāmatas par pētniecību un zinātniskus rakstus. Uz viņa pētījumu pamata izstrādāts šo jūru atlants, rokasgrāmata kapteiņiem par kuģošanu starp ledājiem, kartes Baltās un Barenca jūras līčiem. Par šiem svarīgajiem zinātniskiem darbiem un pētījumiem pat bez disertācijas aizstāvēšanas viņam piešķirts zinātņu kandidāta grāds. 1939.gadā pēc grūtas ziemošanas Arktikā viņš smagi saslima, taču vēl divus gadus vadīja ledlaužus Ziemeļjūru ledājos un joprojām veica zinātnisko darbu. Viņa pēdējais ledlauzis bija leģendārais "Sadko".

Arturs Burke miris 1942.gada pavasarī.

Jūras flote pieņemts, ka kuģis neiet bojā; ierindā stājas jauni, kurus nosauc iepriekšējo vārdā. Tāpat kuģus nosauc arī izcilu personu vārdā, un to izpelnījies arī mūsu novadnieks, ievērojamais jūras pētnieks, kurš devis lielu ieguldījumu jūrniecībā. Daugavas krastmalā, jūras pievārtē astoņdesmitajos gados varēja redzēt sniegbaltu dīzeļkuģi, kura nosaukums "Kapteinis Arturs Burke".