Rakstnieks Kārstenis Jānis (īstajā vārdā Jānis Šmits) dzimis 1884.gada 23.maijā Stāmerienas pagasta Zaķīšos, kalēja ģimenē.

1892.g. - 1999.g. mācījies Sinoles pagastskolā un Velēnas draudzes skolā, tad Cēsīs pilsētas skolā (1901.g. - 1902.g.) un K.Millera reālskolā (1902.g. - 1904.g.). Ieguvis Tērbatā skolotāja tiesības, strādājis Velēnas draudzes skolā (1904.g. - 1905.g.), Ilzenes (1906.g. - 1907.g.) un Dūres pagastskolā (1907.g. - 1918.g.). 1917.g. kā eksternis nokārtojis skolotāja eksāmenus Petrogradā. Pēc tam strādājis par latviešu valodas skolotāju Lejasciemā un 1919.g. - 1921.g. Valmieras vidusskolā.

No 1901.g. sācis publicēt dzejoļus laikrakstā "Dienas Lapa" un "Pēterburgas Avīzes". Pirmais publicētais dzejolis - "Palaidnis" laikrakstā "Dienas Lapa" 1901.g. Dzejoļi apkopoti krājumos "Trīsas" (ASV 1904.g.), "Salnas rīti" (1906.g.) un "Gāju putni" (1910.g.). Dzejoļi iespiesti arī literārajā krājumā "Zvirgzdes" (1910.g.). Sakārtojis vairākus bērnu literatūras krājumus: "Brīvstundas" (1907.g.), "Ziemas vakari" (1908.g.), "Pirmās vagas" (1909.g.), "Rudzu maize" (1911.g.), kuros ievietoti arī paša darbi. Pirmie dzejoļu krājumi mākslinieciski pavāji, nozīmīgāks ir darbs bērnu literatūras popularizēšanā. Tulkojis un apcerējis krievu simbolistu A.Belija, F.Sologuba, D.Merežkovska, K.Baļmonta daiļdarbus. Viņu ietekme jūtama prozas krājumos "Himeras" (1920.g.) un "Baigi sapni" (1921.g.). Mākslinieciski veiksmīgākā, ar paliekošu nozīmi ir grāmata, kas iznākusi pēc nāves, - dzejoļu krājums "Mirkļi" (1922.g.), kurā ir Latvijas dabas ainas, sava laika dzīves un vēstures motīvi.

Miris 1921.gada 6.augustā Jaunpiebalgā, apbedīts Velēnas kapos.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.