Rakstnieks un skolotājs Dievkociņš Jūlijs dzimis 1879.gada 12.augustā Lauteres, vēlākā Viesienas pagasta Kalna Dzīšļos, kalpa ģimenē.

Mācījies Lauteres pagastskolā, Vestienas un Bērzaunes draudzes skolā, pēc tam Valkas skolotāju seminārā. kas tolaik atradās Rīgā (1895.g. - 1899.g.).

Strādājis par skolotāju Litenē (1899.g. - 1902.g.), Rīgā (1902.g. - 1903.g.), Lielzalvē (1903.g. - 1906.g.).

Piedalījies 1905.g. revolūcijā, bijis rīcības komitejas loceklis. 1906.g. apcietināts, nošauts pie Biržu pagasta mežsarga mājām, apbedīts Lielzalves kapos.

Dievkociņa dzejoļi, sākot ar 1898.g. iespiesti laikrakstos "Dienas Lapa", "Baltijas Vēstnesis" u.c. izdevumos.

Sakopojis darbus bērniem krājumos "Mazi stāstiņi maniem mazajiem draugiem" (sērija. 1899.g. - 1901.g.), "Bērnu pasaule" (1902.g.), "Rīta miglas tēli" (1903.g.) u.c. No 1903.g. vadījis žurnāla "Jaunības Draugs" bērniem veltīto nodaļu.

Vienīgais dzejoļu krājums "Ugunsziedi" (1907.g.) iznāca pēc autora nāves.

Dievkociņa dzejā romantiski sapņu, skumju un vientulības motīvi. Rakstījis arī īsās prozas un publicistikas darbus.

Tulkojis A.Puškina, M.Ļermontova. M.Gorkija, L.Andrejeva u.c. autoru darbus.

Izlase "Ak, dibināsim sev dzimteni'" (1980.g.).

Ar informācijas avota sarakstu var iepazītiesšeit.