Gleznotājs - savdabis Irbe Voldemārs dzimis 1893.gada 13.novembrī Beļavas pagastā, amatnieka ģimenē.

Vecāki, arī pats mākslinieks, ļoti reliģiozi. Mācījies Vācu amatniecības biedrības skolā Rīgā (1908.g. - 1911.g. pie B. Dzeņa, J. Kugas, A. Cimermaņa), J. Madernieka studijā (1911.g. -1913.g.). Kara gadus pavadījis klosterī (Rīgā, Pēterburgā, Suhumos). Rīgā atgriezies 1919.g. (?), kādu laiku strādājis par pedagogu.

Izstādēs piedalījies no 1914.g. Sarīkojis vairākas personālizstādes (1923.g., 1932.g., 1934.g., 1936.g.), nepārtraukti eksponējis darbus savā darbnīcā Brīvības ielā 103, ko regulāri reklamējis laikrakstos un paša izdotajās savu rakstu vai referātu brošūrās. Strādājis galvenokārt pasteļtehnikā, gleznojis ainavas, pārsvarā pilsētas nomaļu skatus, žanra darbus, arī portretus. Darbiem raksturīgs ekspresīvs kompozīcijas un krāsu risinājums. Ļoti ražīgs mākslinieks, populārs agrāk un tagad. Uzskatāms par pirmo konsekvento pasteļglezniecības kopēju latviešu mākslā. Tēlotājas mākslas kooperatīva biedrs (no 1940.g.). Bijis plaši pazīstams Rīgā ar savu neordināro dzīvesveidu. Noskrandis īpatnis, baskājis, kas par dažiem santīmiem darina un pārdod bildītes, - tāds V. Irbe saglabājies tautas kultūras atmiņā.

Sarīkotas divas mākslinieka atceres izstādes Rīgā (1968.g., 1979.g.).

Gleznotājam Irbītem uzstādīts piemineklis akmensdārzā Šarlotes un Brīvības ielas krustojumā Rīgā (1999.g.)

Gājis bojā no nejaušas šķembas pēc uzlidojuma Rīgai 1944.gada 10.oktobrī Rīgā.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.