Gleznotājs Oto Bērtiņš dzimis 1818.gada 4.janvārī Vecgulbenē, kurpnieka ģimenē.

O. Bērtiņš ir pirmais zināmais latviešu cilmes akadēmiski izglītotais gleznotājs.

Pirmo māksliniecisko izglītību guvis pie gleznotāja K.Zenfa Tērbatā un R.Švēdes Pēterburgā. 1848.gadā Pēterburgas Mākslas akadēmija O. Bērtiņam piešķīrusi ģimnāzijas zīmēšanas skolotāja tiesības, 1865.gadā - brīvmākslinieka grādu par darbu "Pie mucām un sasistās pudeles guļošais dzērājs".

Mācījies Antverpenes Mākslas akadēmijā (1850.g. - 1852.g.).

40.gados strādājis par zīmēšanas skolotāju Rīgas Katrīnas skolā. 1845.gadā iecelts par guberņas sekretāru, šajā amatā bijis arī studiju gados Antverpenē.

Kādu laiku vadījis savu studiju Rīgā.

Izstādēs pirmo reizi piedalījies 1845.gadā Rīgā. Regulāri piedalījies vietējo mākslinieku darbu skatēs.

Darinājis altārgleznu "Augšāmcelšanās" (1871.g.), kas kādu laiku atradusies Mālpils baznīcā.

Bijis ļoti ražīgs mākslinieks, bet saglabājušies tikai daži zināmi darbi - "L. M. Hammera ģīmetne", "Zēna akta studija", pirmā zināmā latviešu litogrāfija "Ūdenskārlis".

Popularitāti ieguvis kā portreta, vēsturiskās un mitoloģiskās glezniecības pārstāvis.

Miris 1885.gadā Dienvidkrievijā.

Ar informācijas avota sarakstu var iepazīties šeit.