|
|
 |
 Novadnieki - jubilāri |
 |
Mūsu novadnieki, kuriem nozīmīgas dzīves gadskārtas aprit šī gada septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī:
Jānis Straume -150, rakstnieks, komponists (28.09.1861. Druvienā – 19.09.1929.).Mācījies Druvienas pagastskolā un Tirzas draudzes skolā. Muzikālo izglītību ieguvis pie E.Vīgnera. Bijis Rīgā Pēterburgas Ārrīgas dziedāšanas biedrības priekšnieks un kora diriģents, strādājis laikrakstos „Dienas lapa”, „Tēvija” žurnālā „Latvju mūzika”. Vadījis korus arī Jelgavā, izdevis „Baltijas mūzikas kalendāru”. 1916.gadā bijis strēlnieku organizācijas komitejas sekretārs. Strādājis arī par mūzikas skolotāju (1918 -1919). Dzejoļi un stāsti publicēti periodikā. Lielu darbu ieguldījis sastādot dzejas antoloģiju „Dzejas rota”3. vispārējiem dziesmu svētkiem, kā arī sastādot kora dziesmu krājumus un komponējot kora dziesmas.
Jānis Poruks – 140, rakstnieks (13.10.1871. Druvienā – 25.06.1911.). Mācījies Druvienā, Liezērē, Cēsīs, Rīgā, studējis mūziku Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā, studējis ķīmiju un komerczinātnes Rīgas politehniskajā institūtā. Strādājis laikrakstā „Mājas viesis”. Viņa mūžs ilga tikai 39 gadus. Viņš ir viens no spilgtākajiem romantisma pārstāvjiem latviešu literatūrā. Tematikas un izjūtu dažādība viņa daiļradē liecina par daudzpusīgu, sarežģītu personību. Viņa dzejas un prozas darbi, literārajās apcerēs, recenzijās un rakstos uzsvērta vispārcilvēcisko estētisko un mākslas vērtību nepieciešamība.
Jānis Pirro – 175, skolotājs, kora diriģents (15.10.1836. Rankā -02.01.1916.). Bijis skolotājs, tautskolu inspektors. Dibinājis pirmo jaukto kori Rankā un 1880.gadā ar 19 dziedātājiem zirgu pajūgos braukuši uz Rīgu piedalīties 2.Vispārējos Dziesmu svētkos. Palīdzējis zemniekiem sastādīt māju pirkšanas līgumus, par ko barons fon Meiendorfs no sava dārza kā atlīdzību devis viņam augļu koku potzarus. Pirro dārzā bijis ap simts ābeļu, bumbieru, plūmju un ķiršu, viņš arī pirmais apkārtnē sējis gurķus.
Osvalds Dankers –130, skolotājs (22.10.1881.Jaungulbenē -?). Pēc Dzelzavas pagastskolas un Valkas skolotāju semināra beigšanas ieguvis mājskolotāja tiesības, turpinājis izglītību Tērbatas universitātē. Beidzis arī tiesību zinību nodaļu Latvijas Universitātes tautsaimniecības un tiesību zinību fakultātē. Strādājis par skolotāju Tērbatas komercskolā, Cesvaines ģimnāzijā, Biržu reālskolā. 1920-tajos un 1930-tajos gados Jēkabpils un Alūksnes ģimnāziju un Rēzeknes valsts komercskolas inspektors.
Riemelis (Jānis Tomiņš) – 155, žurnālists, dzejnieks (23.10.1856.Lizumā - 22.04.1924. Rīgā). Mācījies Lizuma pagastskolā, Cēsu apriņķa skolā, daudz izglītojies arī pašmācības ceļā. No 1882.gada līdz mūža beigām darbojies laikrakstā „Dzimtenes Vēstnesis”, kur publicēti arī viņa darbi. Izdots (1890) dzejoļu krājums „Poēzija”. Riemelis pievērsies arī ārzemju daiļdarbu tulkošanai.
Oto Svenne -125, skolotājs (30.10.1886.Stāmerienā – 30.09.1938.). Mācījies Stāmerienas pagasta skolā, Jaungulbenē, Pēterburgas skolotāju seminārā, strādājis Ludzā par tautskolu inspektoru. Publicējies laikrakstos „Dzimtenes Vēstnesis”, „Latvijas Kareivis”, „Izglītības Ministrijas mēnešraksts”, „Zemes spēks”. Populārākie darbi „Vecā un jaunā Latgale”, „Modernie audzināšanas jautājumi”, „Kā strādāt atjaunotā tautskolā”. Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās, apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Pauls Aldre-Pētersons -110, rakstnieks (01.11.1901.Rīgā - ?). Beidzis Jelgavas ministrijas skolu un vidusskolu. Strādājis par lauksaimniecības instruktoru Jaungulbenē. No literārajiem darbiem zināmi: lugas „Zemes uzvara”, „Pārcirstais mezgls”, godalgotā „Līdumnieki”, dzejas izlase „Sapņu sejas”.
Indriķis Hugo-Lācis -120, agronoms, docents (01.11.1891.Drustos - ?). Beidzis Pleskavas Lauksaimniecības vidusskolu, Latvijas universitāti. Strādājis dažādos amatos Apgādības un Zemkopības ministrijās, darbojies kā privātdocents Lauksaimiecības akadēmijā. Bijis 1930-tajos gados arī Jaungulbenes laukkopības izmēģinājumu stacijas vadītājs. Publicējis vairākus zinātniskus darbus par augsnes kaļķošanu un mēslošanu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Nikolajs Pjatņickis – 145, pareizticīgo mācītājs (02.11.1866.Stāmerienā - ?). Tēvs bijis Stāmerienas pareizticīgo draudzes mācītājs. Beidzis Rīgas garīgo semināru, iesvētīts par garīdznieku (1891), iecelts par pareizticīgo priesteri Ļaudonā, vēlāk Vecpiebalgā, Saldū, Jelgavā. Bijis arī Baltijas skolotāju semināra ticības mācības un slāvu valodas skolotājs. Pensijā aizgājis 1936.gadā.
Ādolfs Jānītis -105, jurists (11.11.1906.Sinolē -?). Beidzis Latvijas universitāti (1931), ieguvis juridisko zinātņu maģistra grādu, strādājis par izmeklēšanas tiesnesi Daugavpils apgabala tiesā. Emigrējis no Latvijas (1944), 1960-tajos gados vadījis savu mākslas studiju Toronto, Kanādā.
Osvalds Krēsliņš – 100, aktieris, režisors (15.11.1911.Beļavā – 15.12.1974.). Beidzis Gulbenes komercskolu, mācījies Latvju dramatiskajos kursos. Darbojies Latgales teātrī (1937 -1940), Jelgavas teātrī (no 1941), Dailes teātrī (no 1951). Pievērsies arī režijai, iestudējis vairākas lugas Jaunatnes teātrī, bijis līdzrežisors Dailes teātrī, viesrežisors Valmieras teātrī un 1956.gadā sācis darboties radiorežijā, no 1962.gadā kļūstot par galveno režisoru. Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.
Jānis Lejnieks -135, ārsts, rakstnieks (16.11.1876. Bauskas Lejeniekos – 07.08.1938.), Viļa Plūdoņa brālis. Viņa bērnība un jaunība aizritējusi sūros centienos pēc izglītības, kurus visvairāk apgrūtināja slimība, kas viņu arī pamudināja pievērsties medicīnai. Kā eksterns pabeidzis Pēterburgas 3.ģimnāziju, sācis medicīnas studijas Tērbatas universitātē. Tieši viņam vecākais brālis Vilis Plūdons veltījis savu vienu no labākajiem darbiem - „Rekviēms”. Pirmā pasaules kara gados Vilis ar ģimeni pārcēlās pie brāļa Jāņa uz Jaungulbeni, kurš tajā laikā tur strādāja par ārstu un aptiekaru. Jānis savu literāro darbību uzsācis agri ar pseidonīmu Visvaldis. Rakstījis dzeju, prozu, lugas. Populārāko lugu „Bērzgaliešos” iestudējis ne tikai Jaunais Rīgas teātris, bet to izrādījuši arī Jaungulbenes pašdarbnieki. Viņš rakstījis arī par medicīnas tēmām.
Kārlis Panavs -125, skolotājs (17.11.1886. Adulienā- ?). Mācījies Adulienā, Valmieras skolotāju seminārā, bijis skolotājs Valmieras kurlmēmo skolā. Beidzis (1916) arī pasta resora elektrotehniskos kursus Tērbatā un strādājis pasta telegrāfa resorā. Darbojies arī literatūrā ar pseidonīmiem Ziltars un Jumars, rakstījis stāstus, lugas, feļetonus. Aktīvi piedalījies Valmieras apkārtnes koru darbībā, bijis vairāku koru diriģents.
Aleksandra Ilgaža – 115, mākslas zinātniece (23.11.1896.Vecgulbenē – 03.03.1965.). Vākusi un apkopojusi materiālus par latviešu tēlotājas mākslas un aizrobežu mākslas vēsturi. Ieguvusi izglītību Vecgulbenes pagasta skolā, ģimnāzijā un kursos Pēterburgā, Latvijas Universitātē Filoloģijas un filozofijas fakultātē vēstures nodaļā, pie mākslas vēstures speciālistiem (1920 – 1930), papildinājusi izglītību arī Vācijā, Francijā, Beļģijā. Strādājusi Pašvaldības departamentā (1919 – 1940), Valsts Mākslas akadēmijā, arī bibliotēkā (1944 – 1949).
Arnolds Lācis –110, būvinženieris (25.11.1901.Jaungulbenē -?). Mācījies Jaungulbenē, Lubānā, Latvijas Universitātē ieguvis būvinženiera specialitāti. Piedalījies (1919) brīvības cīņās. Strādājis (1928 -1944) Latvijas šoseju un zemesceļu departamentā par darbu vadītāju, arī par inženieri Balvos un Smiltenē, (1946 -1950) Vācijā inženieris - projektētājs amerikāņu armijas dienestā. No 1952. – 1971.gadam inženieris- projektētājs Indiānas štata Ceļu pārvaldē ASV. Dzīvojis Indianopolisā, publicējis vairākus darbus par ceļu uzturēšanas un aizsardzības jautājumiem, darbojies trimdas latviešu organizācijās.
Kārlis-Augusts Āre – 120, skolotājs, militārais darbinieks (21.12.1891.Druvienā - ?). Mācījies Druvienas pagastskolā, Liezeres draudzesskolā, Valkas skolotāju semināru beidzis 1911.gadā. Strādājis Palsmanes draudzes un Smiltenes valdības skolā, darbojies arī Smiltenes dziedāšanas biedrībā. Pirmā pasaules kara laikā iesaukts kara dienestā, pabeidzis Gatčinas virsnieku skolu un kalpojis latviešu strēlnieku pulkos. 1918.gadā iestājies Pleskavas skolotāju institūtā. Piedalījies arī Latvijas brīvības cīņās, bijis adjutants Rīgas kara skolā, virsnieks 9.Rēzeknes kājnieku pulkā.
Austra Brūvere,
Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja
|
 |
|
| Visi raksti |
|
Austra Brūvere
 | Gulbenē pirms gadu desmitiem… (turpinājums) |
| Turpinot iepriekš iesākto atskatu pilsētas vēsturē, arī šoreiz daži fakti par notikumiem pirms vairākiem gadiem. |
Austra Brūvere
| Gulbenē pirms gadu desmitiem… |
| Mūsu pilsētai kļūstot vecākai, arvien tālākā pagātnē paliek arī aizvadīto gadu notikumi. Pilsētas 84.gadskārtas reizē atskatīsimies uz dažiem vēstures faktiem pirms … gadiem. |
| Austra Brūvere | Novadnieki - jubilāri |
| 2012.gada janvārī, februārī, martā, aprīlī nozīmīgas jubilejas novadniekiem: 205 – Pauls Emīls Šacs; 150 – Jānis Misiņš; 120 – Āres Jānis; 115 – Jānis Zivtiņš; 100 – Vera Kacena (Kalpiņa); 80 – Jānis Plotnieks; 75 – Uldis Pūcītis u.c.
|
Indra Logina
 | Aktuāla informācija par ES mūžizglītības programmām! |
| Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) izsludina 2012. gada konkursu projektu iesniegumiem Eiropas Savienības (ES) Mūžizglītības programmās. Konkurss kopā izsludināts vairāk nekā 30 projektu veidos jeb aktivitātēs. |
Biruta Andrejeva
 | Bērnu bibliotēkā saturīgi tiek pavadīts brīvais laiks |
| Lai brīvo laiku pēc stundām pavadītu lietderīgi un radoši, Gulbenes bērnu bibliotēkas darbinieces novembrī piedāvāja bērniem piedalīties konkursā. Katrai dienai tika izstrādāta darba lapa, kas bija rūpīgi un pareizi jāizpilda. |
Sabīne Jefimova
 | Mācās pārstāvēt bibliotēku intereses |
| Gulbenes bibliotēkā trīs dienas notika jaunās apmācību programmas „Bibliotēku interešu pārstāvniecība” pilota nodarbības. Apmācības tika organizētas Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētās iniciatīvas „Bibliotēka man, es bibliotēkai” ietvaros. |
| Austra Brūvere | Novadnieki - jubilāri |
| Mūsu novadnieki, kuriem nozīmīgas dzīves gadskārtas aprit šī gada septembrī, oktobrī, novembrī un decembrī: Jānis Straume -150, Jānis Poruks – 140,Osvalds Dankers –130, Oto Svenne -125, Riemelis (Jānis Tomiņš) – 155, Indriķis Hugo-Lācis -120, Osvalds Krēsliņš – 100,
Ādolfs Jānītis -105, Jānis Lejnieks -135, Aleksandra Ilgaža – 115, Kārlis-Augusts Āre – 120, u.c.
|
Solvita Lībere
 | Leļļu pasaule bibliotēkā |
| Septembrī Gulbenes bērnu bibliotēkā pulcējās lielāki un mazāki bērni gan no bērnudārza, gan skolas, lai iepazītos ar aizraujošo leļļu pasauli.
Īpaša viešņa bibliotēkā bija Evita Zālīte – mūsu vietējā leļļu meistare. Viņa kopā ar bērniem veidoja pirkstiņlellītes.
|
Antra Sprudzāne
 | Vidzemes reģiona bibliotekāri tiekas Gulbenē |
| 13.un 14.jūlijā Vecgulbenes muižā notika Latvijas Bibliotekāru biedrības Vidzemes nodaļas 14.konference „Bibliotēkas virzībā uz attīstību un kvalitāti”. Konferencē piedalījās 140 bibliotekāri no 19 Vidzemes reģiona novadiem. Konference norisinājās divas dienas. (Foto no pasākuma šeit.) |
| Austra Brūvere | Novadnieki - jubilāri |
| Novadnieki, kuriem maijā, jūnijā, jūlijā un augustā nozīmīgas dzīves gadskārtas: 110- Jānim Kučeram, 150- Andrejam Pilmanim, 100- Elzai Ķezberei, 105- Edgaram Lapiņam, 110- Eduardam Dukam, 135- Tirzmalietei, 105- Alfrēdam Sudāram, 100- Kārlim Dēķenam, 135- Jūlijam Brūniņam, 70- Ilzei Bindei, 110- Marisam Vētram, 135- Alvilam Klēbaham 105- Jānim Baltiņam, 105- Kārlim Lesiņam, 90- Brāļiem Kokariem u.c.
|
Solvita Lībere
 | Noslēdzies radošais pasākums par drošu Internetu |
| Visu februāra mēnesi astoņās novada skolās un pagastu bibliotēkās notika radoši, pašu bērnu veidoti un organizēti pasākumi par drošību internetā, kurus rosināja Gulbenes bibliotēka kopā ar Net Safe. Gulbenes bibliotēkas veidotais radošais pasākums notika trijās kārtās un par katras kārtas uzdevumiem tika doti punkti, kuri pasākuma noslēguma reizē sasummējās – tā nosakot uzvarētājkomandu. |
Solvita Lībere
| Gulbenes bibliotēka iegūst galveno balvu – videokameru! |
| Rīgā viesnīcā „Avolon Holel” notika Net-Safe Latvia organizētā konkursa par Interneta drošību bibliotēkās/skolās noslēguma pasākums. Šis konkurss notiek jau otro gadu februāra mēnesī, laikā, kad tiek atzīmēta drošāka interneta diena un otru reizi tajā piedalās arī Gulbenes bibliotēka. |
Solvita Lībere
 | Mazulīša pirmā grāmata |
| Gulbenes bērnu bibliotēka jaunajā gadā ir uzsākusi jaunu projektu „Mazulīša pirmā grāmata”. Projekts noritēs sadarbībā ar Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļu.Sākot ar 2011.gada 1.janvāri ikviens vecāks, kurš ir deklarējis sava mazuļa dzīvesvietu Gulbenes pilsētā un reģistrēs savu mazuli Gulbenes novada Dzimtsarakstu nodaļā saņems dāvanā grāmatiņu no Gulbenes bērnu bibliotēkas. |
| Austra Brūvere | No novada folkloras pūralādes |
| Ikvienai tautai ir sava folklora – viens no daudzu gadu gaitās radītajiem tautas daiļrades veidiem. Mūsu tautai ir sevišķi laimējies, ka mums ir savs ētiskais pamats – gadsimtu ritumā veidojušās tautasdziesmas, dainas. Pirms ielūkojamies mūsu novada folkloras krājumos, jāatzīmē, ka šogad 31.oktobrī apritēja 175 gadi kopš dzimis Krišjānis Barons – baltais Dainu tēvs, tautasdziesmu sakopotājs. |
| Austra Brūvere | No novada folkloras pūralādes II |
| Turpinot ieskatīties mūsu novada bagātajā folkloras pūrā, šoreiz par divām ievērojamām folkloristēm - mūsu novadniecēm Ritu Drīzuli un Vilmu Grebli. Viņām šogad nozīmīgas mūža gadskārtas: Vilmai Greblei 7.jūnijā -105., Ritai Drīzulei 21.augustā -90. dzimšanas diena. Abas devušas atzīstamu ieguldījumu mūsu kultūrā - tautas poētiskās daiļrades pētniecībā. |
| Anita Rauza | Pieredzes apmaiņā ciemiņi no Valmieras skolu bibliotēkām |
| 14.oktobrī astoņpadsmit Valmieras skolu bibliotekāri viesojās Gulbenes novadā.
Neskatoties uz slapjo rudens laiku, valmierieši atzinīgi vērtēja pieredzes apmaiņas braucienu.
|
| Anita Rauza | Gulbenes Bērzu sākumskolā saņem vienotās lasītāju kartes |
| Gulbenes Bērzu sākumskola ir pirmā skola novadā, kas ar š.g. 1.septembri skolēniem grāmatas bibliotēkā izsniedz automatizēti. |
| Indra Logina | Svešvalodu apguve internetā |
| Par mūsu mīļo latviešu valodu nevienas labākas nav. To zina visi, tomēr, lai cik daiļskanīga un skaista tā būtu, mūsdienās jau vairs nav jāšaubās par iespējām, ko paver citu valodu apguve.
Papūlēsimies noskaidrot, kā neiztērējot īpaši daudz naudas (precīzāk sakot netērējot neko) un ietaupot laiku, var apgūt valodu.
|
| Sabīne Jefimova | Bibliotēka piedāvā jaunu iespēju – datorapmācību mājās |
| Brīnumu laiks mums visiem saistās ar Ziemassvētkiem, kad mēs varam palīdzēt īstenot kādu mazu brīnumu – sagādāt gaišus un priecīgus mirkļus tiem, kuriem ir vientuļi un pietrūkst sirds siltuma. Tomēr mēs saprotam, ka labie darbi jādara ik dienu…
Gulbenes bibliotēkas Reģionālais mācību centrs savus labos darbus uzsāka vasarā.
|
| Iveta Erica | Grāmatas dodas pie lasītājiem |
| 2010.gads Latvijā ir Grāmatu lasīšanas gads. Kā liecina aptaujas, bibliotēkas apmeklē pārsvarā jauni cilvēki. Mēs vēlamies savus pakalpojumus piedāvāt pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem, arī tiem, kas dažādu apstākļu dēļ nevar atkļūt līdz bibliotēkai. |
| Iveta Krūmiņa | Lasiet, nepiepūlot redzi! |
| „Laikam jau esmu viena no čaklākajām lasītājām,” smejas viena no Gulbenes bibliotēkas pakalpojumu izmantotājām Elfrīda, kura mēnesī izlasa vidēji 20 grāmatas, un – pat nepiepūlot redzi. Viens otrs pabrīnīsies – kā viņai tas izdodas? Izrādās – pavisam vienkārši. |
| Austra Brūvere | Novadnieki - jubilāri |
| Atceroties savus novadniekus, turpināsim iepazīties ar tiem, kuriem šā gada maijā, jūnijā, jūlijā un augustā aprit nozīmīgi gadskaitļi kopš viņu dzimšanas. |
| Indra Logina | Internets – palīgs karjeras izvēlē |
| Domājams, nav tādu cilvēku, kurus kaut reizi dzīvē nebūtu nodarbinājuši dažādi jautājumi. Kādu profesiju izvēlēties ? Kāda profesija būtu piemērota man ? Kādas zināšanas, prasmes un iemaņas ir jāapgūst izvēlētajā profesijā ? Kādu mācību iestādi izvēlēties ? Jautājumu daudz, un nebūt nav viegli, taču atbilde jāmeklē pašam.
|
| Indra Logina | Gulbenes novada jauniešu radošās domas un idejas mūsu novada attīstībai |
| 7.maijā Gulbenes jauniešu centrs "Bāze", Gulbenes novada dome un Europe Direct informācijas centrs, kurš darbojas Gulbenes bibliotēkā, organizēja pasākumu „Gulbenes novada jauniešu radošās domas un idejas mūsu novada attīstībai”, kurš notika Vecgulbenes muižā. Tajā piedalījās jaunieši, Gulbenes novada domes darbinieki un deputāti, pedagogi, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji. |
| Austra Brūvere | Grāmatu autori – mūsu novadnieki |
| Bibliotēku nedēļā, kā aizvien, galvenā tēma – grāmata, autors, lasītājs. Šoreiz lasītājiem būs interesanti iepazīt daļu no novadniekiem – grāmatu autoriem, kuri nav ne literāti, ne daiļdarbu autori, bet gan darbojušies citās nozarēs un arī sarakstījuši grāmatas. |
| Sabīne Jefimova | Bibliotēkā notiek Latvijā realizēta vērienīga projekta pilotapmācības |
| Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros ir izstrādāts interaktīvs e-mācību kurss IT pamatiemaņu apmācībai 1.-4.klašu skolēniem, lai apgūtu datorprasmes un informācijpratību. |
| Indra Logina | Vai jums patīk lasīt grāmatas internetā jeb e-grāmatas? |
| Pirms kāda laika Gulbenes bibliotēkas informācijas centrs aizsāka rakstu sēriju „Pasaule klikšķa attālumā”, kurā stāstījām, dalījāmies pieredzē par to, kā internets un dažādas bibliotēkas rīcībā elektroniskās datu bāzes var palīdzēt mūsu dzīvē. Šo tradīciju esam atsākuši. |
| Sabīne Jefimova | Gulbenes bibliotēkas darba kvalitātes, lietotāju apmācību, sniegto pakalpojumu un elektronisko resursu pieejamības izpēte un kvalitāte |
| Vairāku mēnešu garumā Gulbenes bibliotēkas nodaļās un e-vidē notika bibliotēkas lietotāju aptauja 4 kārtās, ar mērķi apzināt Gulbenes bibliotēkas apmeklētāju/lietotāju un nelietotāju viedokli par bibliotēkas darba kvalitāti, lietotāju apmācību, sniegto pakalpojumu un elektronisko resursu pieejamību un kvalitāti. |
| Indra Logina | Internets – palīgs ceļojumu plānošanā |
| Gulbenes bibliotēkas informācijas centrs turpina rakstu sēriju „Pasaule klikšķa attālumā”, kurā stāstām, dalāmies pieredzē par to, kā Internets un dažādas bibliotēkas rīcībā elektroniskās datu bāzes var palīdzēt mūsu dzīvē.
Vasara jau pusē, tāpēc steidzam kravāt somu, lai dotos ceļā. Jā, ir lielā dižķibele, jostas savilktas nu jau līdz maksimumam, un tomēr. Par spīti visam. Ceļot var tik dažādi! Esam taču radoša un izdomas bagāta tauta! Tāpēc šobrīd jo īpaši svarīga ir plānošana, un te nu atkal palīgos nāk draugs Internets.
|
|
 |
|
Jaunās grāmatasZiņas un pasākumiRaksti
