Bibliotēku nedēļā, kā aizvien, galvenā tēma – grāmata, autors, lasītājs. Šoreiz lasītājiem būs interesanti iepazīt daļu no novadniekiem – grāmatu autoriem, kuri nav ne literāti, ne daiļdarbu autori, bet gan darbojušies citās nozarēs un arī sarakstījuši grāmatas.  

Irma Aizupiete (07.11.1882. Lejasciemā), bioloģe, lauks. zinātņu kandidāte. Sarakstījusi grāmatu Mikroelementi un to lietošana lauksaimniecības kultūrām (1968.).

Sarmīte Balode (07.07.1957.Kalnienā). Strādājusi Gulbenes bērnu bibliotēkā (1977.-1997.). Vākusi materiālus par Kalnienas puses izloksni, apkopojusi grāmatās Kalncempju pagasta Kalnamuižas daļas izloksnes apraksts (2000.), Kalnienas grāmata (2008.).    

Eduards Balodis (26.05.1880.Litenē). LU grāmatvedības katedras vadītājs. Grāmatas: Latviešu kredītkooperācijas no pirmsākumiem līdz pasaules karam (1935.), Kooperācija Latvijā 19.gs.(1929.), Modernās kooperācijas priekšteči Latvijā, Kooperācija skolām un pašmācībai, Patērētāju biedrību darbvedība un grāmatvedība u.c.

Ausma Belmane (06.03.1925.Gulbenē). Mākslas zinātniece. Sarakstījusi grāmatu No Leonardo līdz Pikaso (1987.)

Jānis Brants (28.09.1889.) Mežkopis, strādājis Stāmerienas virsmežniecībā. Sarakstījis grāmatu Lauksaimnieka mežkopība.

Kārlis Dēķens (28.06.1866. Daukstu Šļaukās). Pedagogs, valsts un sabiedriskais darbinieks, 2.Saeimas deputāts, Rīgas domes pr - tājs (1920.-1934.). Mācību grāmatu Vadonis ģeogrāfijas mācībā (1906.), vēsturē, rēķināšanā, dzimtenes mācībā, Rokas grāmata pedagoģijā, Jaunā ābece, Bībeles stāsti, Agrā bērnība, un arī vairāku pedagoģisku apcerējumu autors.

Evalds Drīzulis (26.10.1904.Galgauskas Līvēs), mācītājs Lodes un Skujenes ev.-lut.draudzēs. Sarakstījis grāmatu Palestīna Kristus laikā.

Eduards Duks (16.06.1901.Litenē), agronoms. Emigrējis uz Vāciju un ASV, asistents augu fizioloģijas katedrā Losandželosas universitātē. Sarakstījis grāmatu Trimdinieka sakņu dārzs.   

Sarmīte Dundure (22.03.1966. Gulbenē), valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore. Sarakstījusi grāmatu Gulbenes rajons/ ceļvedis, ko izdevusi Gulbenes bibliotēka (1997.)

Zane Gailīte (23.04.1952. Jaungulbenē), muzikoloģe, pedagoģe. Latvijas Mūzika akadēmijas un Liepājas Pedagoģiskās augstskolas docētāja, vairāku rakstu un recenziju autore. Grāmatas: Daumants Gailis (1991.), Par Rīgas mūziku un kumēdiņu spēli (2003.).

Ēvalds Ezerietis (26.12.1913. Kalnienā), ķirurgs. Veicis pirmo sirds operāciju Latvijā (1958.). Ap 200 zinātnisku publikāciju, grāmatu Ķirurģiskās slimības (1974), Strutainā ķirurģija(1979), Vairogdziedzera ķirurģija (1982.) autors.

Tālavs Jundzis (04.10.1951. Gulbenē), jurists, valsts darbinieks, LR AP deputāts, aizsardzības ministrs. Grāmatas: Par tiesisku valsti (1989.), Latvijas drošība un aizsardzība (1995.), Cik maksā valsts aizsardzība? (1998.), Latvijas tiesību vēsture (2000.)

Alfreds Kapaklis (26.10.1889.Stāmerienā), dārzkopis. Grāmatas: Augļkopība, Dekoratīvo dārzu iekārtošana un kopšana, Sakņaugu un dārzāju ravēšana.

Austra Kārkliņa (02.07.1895. Rankā), skolotāja. Sarakstījusi grāmatas Krāšņā un skarbā Spānija, Cittautu literatūra, Latviešu literatūras vēsture.

Guntis Kavacs (04.03.1933. Gulbenē), bioloģijas zinātņu doktors. Redakcijas vadītājs Latvijas enciklopēdijā, izdevis enciklopēdiju Latvijas daba 6 sēj. Grāmatas: Izcelšanās noslēpumi. Darvinisma hronika no pasaules radīšanas līdz 20.gadsimtam. Zinātne, zinātnieki, zināšanas.  Līdzautors vairākām skolu mācību grāmatām.

Vilnis Kavacs (09.04.1930.Gulbenē), ekonomisko zinātņu doktors, augstskolu mācību spēks. Grāmatas: Laika cenu meklējot (1984.), Deficīta cenu meklējot/ Versijas, vīzijas, paradoksāli fakti (1989.)

Alvils Klēbahs-Kalnietis (08.07.1876.Galgauskas Gaujiņās), skolotājs. Sarakstījis ap 50 rakstnieku biogrāfijas, pētījis dzimtās Galgauskas valodas īpatnības un kopā ar Veltu Rūķi- Draviņu (1996.) tapusi grāmata Galgauskas izloksnes apraksts (1996.).

Rūdolfs Kociņš (15.12.1907. Tirzā), pulkvežleitnants. Sakārtojis materiālus grāmatām 10 sējumos Latviešu karavīri 2.pasaules kara laikā.

Reinis Krūpens (22.04.1930.Stāmerienā), ģeodēzists, LLA docents. Piedalījies mācību grāmatas Ģeodēzija tapšanā.

Maija Kūle (21.04.1951.Lejasciemā), filozofe, akadēmiķe. LU profesore, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore, almanaha Filozofija galvenā redaktore, ap 180 publikāciju un grāmatu Ceļš saprašanas labirintos (1989), Phenomenology and Culture (2002), Eirodzīve (2006) autore. Kopā ar dzīvesbiedru Rihardu Kūli tapusi grāmata Filosofija (1998.).

Jānis Labsvīrs (13.03.1907.), skolotājs Gulbenes valsts komercskolā un arodskolā. Emigrējis uz Vāciju un ASV. Trimdas gados pievērsies vēsturiskajai publicistikai. Grāmatas: Atmiņas un pārdomas, Atmiņas par Kārli Ulmani, Kam drosme ir, Kurp ejam? u.c. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ciemojies arī Gulbenē.

Zelmars Lancmanis (20.10.1883. Jaungulbenē), dabaszinātnieks, pedagogs. Pētījis Latvijas dabu, sarakstījis ceļvežus: Rīga, Jugla un apkārtne, Siguldas un apkārtnes vadonis, Allažu un Inčukalna apkārtne; līdzautors grāmatām; Apkārtnes mācības metodika, Latvijas saldūdeņu kaļķi, Rīgas vārtos/ priekšpilsētas, nomales, apkārtne.  

Skaidrīte Lasmane (22.02.1939.), filozofe, doktore. Strādājusi Gulbenē (1962.- 1965.), LU docētāja, ZA Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece, publikācijas kopš 1968.gada. Grāmatas: Ētiskā doma Latvijā (1973), mācību grāmata Ētika (1992.), Rietumeiropas ētika no Sokrata līdz postmodernismam (1998.), 20.gadsimta ētikas pavērsieni (2004.).

Ilmārs Lazovskis (19.11.1931. Rīgā), ārsts, medicīnas zinātņu doktors, profesors. Pēc Medicīnas institūta beigšanas ārsts Gulbenē (1956.- 1959, docētājs Medicīnas akadēmijā. Veicis pētījumus medicīnas zinātnē, publicējis pāri par 170 rakstu. Grāmatas: Iekšķīgās slimības (1970.), Klīniskie simptomi un sindromi (1971.), Kamēr vēl (2005.).

Atis Lejiņš (28.09.1942.), politologs. Viņa vecāki bija Gulbenes komerc- un arodskolas skolotāji. No trimdas atgriezies Latvijā (1991.), Latvijas ārpolitikas institūta direktors. Ap 200 zinātnisku rakstu autors, rediģējis un izdevis mātes Annas Lejiņas atmiņu stāstu Dzīvot dzīvu dzīvi (1988.), Toreiz Afganistānā: ar modžahediem pret padomju armiju (1993.), Pirmie desmit gadi: cīņa par Latvijas drošību pasaules lielajā politikā (2002.), Mūra drupinātājs jeb ceļš atpakaļ uz mājām (2002.).

Arnolds Lūsis (30.12.1908.), luterāņu mācītājs, arhibīskaps. Bērnībā dzīvojis Lejasciemā. Pēckara laika ceļi aizveduši uz Kanādu. Grāmata: Leģendas (1949.), Jēzus līdzības un mūsu laikmets (1959.), Tā kunga svētītie (1961.), Dievs- mūsu patvērums (1974.), Es stāstu par Jēzu (1982.), Cilvēks bez mājas (1986.) u.c.

Kārlis Mārtinsons (22.01.1883.Rankā), skolotājs, Vecgulbenes draudzes skolas direktors (1919.-1944.). Sastādījis grāmatu Vecgulbenes draudzes skola/1733.- 1933./ (1933.).

Jānis Neilands (23.01.1923.Daukstēs), veterinārārsts, doktors. LLA docētājs, Lopkopības un veterinārijas ZPI pētnieks. Publicējis ap 220 darbu par lauksaimniecības dzīvnieku slimībām, 7 monogrāfiju autors, līdzautors grāmatām: Stress un dzīvnieku produktivitāte (1979.), Veterinārijas zinātne un prakse rūpnieciskajā lopkopībā (1985.), Slimību profilakse piena lopkopībā, Teļu audzēšana (1996.).

Guntis Rudzītis (25.04.1932.), pedagogs, ķīmiķis. Strādājis Lejasciema vidusskolā (1956.-1958.). LLU docētājs, profesors. Ap 50 zinātnisku grāmatu un 500 publikāciju autors. Lejasciemam veltījis mācību līdzekļus Ziemeļvidzemes pašizglītības dižgari (2000.) un Skolai un teātrim atdotā sirds (2001.).

Pauls Emīls Šacs (05.04. 1807.), mācītājs Tirzā. Sarakstījis vairākas grāmatas, bet vislielāko ievērību guvusi viņa latviešu valodā pirmā Lasīšanas grāmata.

Kārlis Tarziers (14.02.1860.Druvienā), skolotājs. Pirmās šaha mācību grāmatas latviešu valodā Īsa šahspēles mācība autors, kuru Lejasciemā (1892.) izdeva Jānis Misiņš.

Arvīds Treicis (27.03.1902. Jaungulbenē), skolotājs, luterāņu mācītājs Raunas draudzē. Sarakstījis vairākas grāmatas, tajā skaitā Tautas medicīna, Evanģēliskās baznīcas iekārta.

Aiva Vīksna (08.11.1967.Gulbenē), SIA Lietišķās informācijas dienests izpilddirektore, Darba devēju konfederācijas viceprezidente. Sarakstījusi grāmatas: Savs bizness (2007.), Mani septiņi soļi biznesa uzsākšanai (2009.).

Irina Zeibārte (18.03.1959.), vēsturniece, muzeju darbiniece. Strādājusi Gulbenes vēstures un mākslas muzejā, ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietniece. Grāmatas 90 Latvijas gadi/1918-2008 projekta vadītāja un viena no sastādītājām.  

Jānis Tālivaldis Zemzaris (10.01.1902.Lejasciemā), tiesību vēsturnieks. Daudzu zinātnisku darbu autors, no tiem plašāk zināms Mērs un svars Latvijā 13.-19.gadsimtā (1981.).

Ligita Zitāne (16.02.1953.Lizumā), skolotāja Gulbenes ģimnāzijā. Autore mācību grāmatām: Kultūras vēsture/ senie laiki 3 daļās (1998.), līdzautore Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām (1998.) un Jauno laiku kultūras vēsture vidusskolām (1999.).

Alfrēds Žīgurs (26.04.1927. Jaungulbenē), tehnisko zinātņu bakalaurs. Iesaukts Gaisa spēku izpalīgos (1944.), bijis amerikāņu gūstā. Deputāts LR 5.Saeimā. Sarakstījis grāmatu Latviešu gaisa spēku izpalīgs (1994.), izstaigājot iesaukto latviešu skolnieku gaitas kara gados.

 Austra Brūvere,
Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja