205 – Pauls Emīls Šacs (1807.05.04.Trikātā-1862.) mācītājs Tirzas- Velēnas draudzē, pirmās latviešu valodā izdotās „Lasīšanas grāmatas” un vairāku garīga satura grāmatu autors. Iesaistījies izglītošanas darbā, apsekojis zemnieku mājas, mācījis bērniem lasīt. Centies nodibināt atturības biedrību.

165 – Jānis Krastiņš (1847.14.04.Dikļos-Gulbenē) skolotājs, ērģelnieks. No 1871.gada skolotājs Vecgulbenes Draudzes skolā, draudzes ērģelnieks. Pirmajos Dziesmu svētkos Rīgā (1873) Doma baznīcā uz ēŗģelēm atskaņojis J.S.Bahu, izraisot apbrīnu, ka mūziķis no laukiem spēlēt tik virtuozi. Uzaicināts uz Pēterburgu spēlēt arī Vācijas ķeizaram, kad tas viesojies pie Krievijas cara. J.Krastiņš apglabāts Gulbenes kapos.

155 – Ernests Grāvītis (1857.26.04. Jaungulbenē- 1925.), tautskolu inspektors. Beidzis Pēterpils garīgo akadēmiju, bijis Rīgas garīgā semināra un Aleksandra ģimnāzijas skolotājs. Iecelts (1887) par tautskolu inspektoru Rīgā. Savu nacionālo, brīvo uzskatu dēļ pārcelts uz Kurzemi, vēlāk uz Tartu un Oršu.

150 – Jānis Misiņš (1862.25.04.Tirzā- 1945.Rīgā), bibliotekārs, bibliogrāfs. Krājot un vācot visus latviski izdotos iespieddarbus, izveidojis bagātāko latviešu grāmatu krātuvi – Misiņa bibliotēku. Viņa mūža darbs bibliogrāfijā – „Latviešu rakstniecības rādītājs” par Latvijā izdotajiem iespieddarbiem 1585. – 1925. gados. Vācis arī folkloru, rakstījis par grāmatniecības un literatūras vēstures tēmām.

135 – Rūdolfs Knoke (1877.24.01. Lizumā-?), rakstnieks, publicists, tulkotājs.

125 – Jūliuss Egle (1887.24.01. Bejā -1938.), Gulbenes ev.lut. draudzes mācītājs (1922-1935), iecienīts ne tikai vietējā draudzē, viņa svētrunas klausīties ieradušies pat no kaimiņu draudzēm.

120 – Sergejs Duks (1892.15.01. Beļavā-1973. Smiltenē), skolotājs, diriģents. Enerģiski darbojies mūzikas dzīvē, vadot vairākus korus, piedaloties Dziesmu svētku sagatavošanā, strādājis Radiofonā, veidojis arī tautas dziesmu apdares. No 1944.gada skolotājs Litenē, organizējis un vadījis korus, iegūstot godalgotās vietas, bijis Gulbenes rajona koru virsdiriģents. Pārcēlies (1957) uz Smilteni.

120 – Pēteris Rutkis (1892.16.03.Galgauskā-1941.Severlagā). Iestājies (1914) karaflotē, dienējis uz mīnu traleriem. No 1918.gada Latvijas armijā, piedalījies Rīgas un Daugavpils atbrīvošanā. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Pēc atvaļināšanas (1922) zemkopis Galgauskas „Rudzīšos”. Deportēts (1941).

120 – Āres Jānis (1882.07.03. Druvienā- ?), skolotājs Lizumā, Ērģemē, Mīlgrāvī. Spēlējis klavieres, dziedājis kuplejas, bijis iecienīts varietē dziedātājs. Viņu augstu vērtējis mūziķa Jēkaba Poruka tēvs.

120 – Ludvigs Lūsis (1892.15.04. Vecgulbenē-?), agronoms. Beidzis LU, bijis skolotājs, no 1923.gada Zemkopības ministrijas darbinieks, vēlāk Valsts saldētavu pārvaldes direktors. Veicis pētījumus aukstuma tehnikās par pārtikas vielu uzglabāšanu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

115 – Ludvigs Brūniņš (1897.07.01. Litenē-1961.Vācijā), būvinženieris, gleznotājs. Studējis Pēterpils Kalnrūpniecības institūtā, LU. Pievērsies glezniecībai, piedalījies izstādēs Latvijā un Vācijā.  

115 – Eduards Saltups (1897.21.02. Lizumā- 1963.Rīgā), jurists. Beidzis LU, bijis Latvijas bankas juriskonsults, zvērināts advokāts Rīgā. Piedalījies brīvības cīņās Kalpaka bataljonā studentu rotā. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.

115 – Jānis Zivtiņš (1897.22.02. Rankā -?) Beidzis LU (1927), ieguvis inženiera diplomu, specialitāte - iekšdedzes dzinēji. Docents LU, 1941.gadā deportēts uz Krieviju.

110 - Jānis Tālivaldis Zemzaris (1902.10.01. Lejasciemā- 1996.Rīgā), jurists, vēsturnieks. Beidzis LU, strādājis Valsts vēstures arhīvā, Latvijas ZA Vēstures institūtā, Nacionālajā bibliotēkā. Veicis pētījumus vēsturēun metroloģijā. Grāmatas: Mērs un svars Latvijā 13.-19.gs., Rīgas pilsētas paraugmēru vēsture.

105 – Edgars Jundzis (1907.19.01.-1986.Rīgā), Gulbenes ev. lut. draudzes mācītājs (1945-1951). Viņa darbības laikā noritēja sagrautās baznīcas atjaunošanas darbi. Ieguvis doktora grādu (1980) teoloģijā.

110 – Ausma Roga (1902.03.03. Lizumā- 1953. Kazahijā), žurnāliste, rakstniece. Studējusi vēsturi LU. Darbojusies vairāku avīžu un žurnālu redakcijās. Viņas proza, dzeja, recenzijas un apceres publicētas dažādos periodiskajos izdevumos.

110 – Arvīds Treicis (1902.27.03. Jaungulbenē-?), mācītājs. Piedalījies brīvības cīņās. Studējis Cīrihes universitātē, beidzis LU, strādājis par skolotāju, bijis mācītājs Raunas draudzē. Autors grāmatām: Tautas medicīna, Evanģeliskās baznīcas iekārta, u.c.

105 – Jānis Labsvīrs (1907.13.03.- 2002.ASV), tautsaimnieks, publicists. Gulbenes komercskolas un arodskolas politiskās ekonomijas, kooperācijas un tautsaimniecības zinātņu skolotājs (1928-1930). Trimdā ieguvis maģistra un doktora grādu tautsaimniecībā, daudzu vēsturiski nozīmīgu publikāciju autors. Aktīvs sabiedriskais darbinieks, Latvijas ZA goda doktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.    

100 – Vera Kacena (Kalpiņa) (1912.15.03. Adulienā-1999.Rīgā), žurnāliste, tulkotāja. Beigusi LU, 2.pasaules kara laikā evakuējusies uz Krieviju. Bijusi armijā sanitāre, vēlāk laikrakstu korespondente. Pēckara laikā rakstījusi stāstus un aprakstus, tulkojusi krievu autoru grāmatas.

  90 – Imants Laugalis (1922.18.03. Litenē- ?), gleznotājs, koktēlnieks. Beidzis Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu. Emigrējis (1944), papildinājis zināšanas Libekā, Lesterā, Londonā. Piedalījies mākslas darbu izstādēs savā dzīves vietā Anglijā, kā arī studiju braucienos Itālijā, Francijā, Grieķijā.

80 – Jānis Plotnieks (1932.24.03. Daukstēs- 2003.Rīgā), rakstnieks. Beidzis Gulbenes vidusskolu, LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti. Darbojies vairāku žurnālu redakcijās. Izdoti 11 dzejas krājumi, vairākas prozas grāmatas. Viņa daiļrades galvenās tēmas - cilvēks un laiks, „es - tāds kā laikmets mans”.   

75 – Uldis Pūcītis (1937.15.04. Rankā- 2000.Rīgā), aktieris. Pēc Latvijas konservatorijas beigšanas bijis aktieris Liepājas, Dailes un Jaunatnes teātros. Atveidojis interesantas lomas kinofilmās Purva bridējs, Liekam būt, Atspulgs ūdenī u.c. Dzīves pēdējos gados pievērsies arī režijai, filma Izpostītā ligzda izpelnījās balvu Lielais Kristaps.

                    Austra Brūvere,
Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja