Novadnieki, kuriem maijā, jūnijā, jūlijā un augustā nozīmīgas dzīves gadskārtas:

110- Jānim Kučeram, novadpētniekam (26.04.1901. Lejasciemā -20.12.1989). Mācījies Grabažskolā, ministrijas skolā un Lejasciema draudzes skolā. Izglītojies arī pašmācības ceļā. Bagātīgs ir viņa devums novada pētniecībā: arheoloģijā, ģeoloģijā, etnogrāfijā, kultūras vēsturē, valodniecībā, folkloristikā.

160- Antonam Tullijam, rakstniekam, skolotājam (01.05.1851.Cēsu apr.-21.03.1909.). Strādājis par skolotāju Litenē, Raunā, Drustos. Rakstījis dzeju, sarakstījis matemātikas, vēstures, krievu un vācu valodas mācību grāmatas.

150- Andrejam Pilmanim, 1905.gada aktīvistam (05.05.1861.Litenē- 19.01.1906.). Kad 19. un 20.gadsimta mijā sabiedrībā auga neapmierinātība, brieda jaunas idejas un veidojās gaisotne revolucionārai kustībai, malā nepalika arī litenietis, Priednieku māju saimnieks Andrejs. Viņš nodibināja jaunatnes pulciņu, sadarbojās ar apkārtējo pagastu sociāldemokrātu pulciņiem, aktīvi iesaistījās šajos vēsturiskajos notikumos. Soda ekspedīcija, izrēķinoties ar šo notikumu dalībniekiem, viņu nošāva Litenē pie Ozolciema ozoliem.  

100- Elzai Ķezberei, dzejniecei (05.05.1911.Tirzā). Mācījusies Tirzas draudzes un Priekuļu lauksaimniecības skolās. Pirmās dzejas publikācijas jau 12 gadu vecumā jaunatnes žurnālos. Emigrējusi (1944) uz Vāciju, vēlāk uz ASV. Izdotas astoņas viņas dzejas grāmatas, kurās gan romantiskas noskaņas, gan personiskie pārdzīvojumi tautas traģiskajā likteņbrīdī, gan atmiņas par dzimteni un realitāti svešatnē. Dzejniece joprojām dzīvo ASV.

105- Edgaram Lapiņam, juristam, publicistam (24.05.1906.Sinolē-? ). Studējis LU jurisprudenci. Emigrējis (1944) uz Vāciju, darbojies tieslietu sistēmā (1946-1949), ASV  advokāts un izdevuma „Amerikas Vēstnesis” juridiskās daļas vadītājs (1955-1960).

115- Mildai Priedulājai, rakstniecei, skolotājai (16.06.1896.Vecpiebalgā -?). Strādājusi par skolotāju un skolas pārzini Gulbenes draudzes skolā (1919- 1929). Aktīvi darbojusies Gulbenes sabiedriskajā dzīvē, īpaši ar pašdarbības teātri saistītajā jomā. Uzrakstījusi vairākas lugas, pasakas, dzejoļus.

110- Eduardam Dukam, agronomam (16.06.1901.Litenē- 03.08.1998.). Piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās Valmieras pulkā (1919), apbalvots ar piemiņas zīmi un medaļu. Beidzis LU Lauksaimniecības fakultāti (1934), iegūstot agronoma specialitāti. Trimdā devies (1944) uz Vāciju, tad uz ASV. Losandželosā Kalifornijas universitātē strādājis Augu fizioloģijas katedrā. Sarakstījis grāmatu „Trimdinieka sakņu dārzs”, piedalījies latviešu sabiedriskajā dzīvē.

135- Tirzmalietei, rakstniecei ( 18.06.1876. Tirzā – 28.01.1942). Beigusi Tirzas pagastskolu un draudzesskolu. Kopā ar vecākiem (1912) pārcēlusies uz Lejasciemu. Literāro darbību sākusi ar dzejoli „Naktī tumšajā”(1899) žurnālā „Baznīcas Vēstnesis”. Dzeja un stāsti publicēti vairākos periodiskajos izdevumos. Rakstījusi arī lugas. Izdots dzejoļu krājums „Aizmirsta sirds”, stāstu un dzejoļu izlase „Par tevi, tēvu zeme”. Populārs ir 1903.gadā uzrakstītais dzejolis „Es dziedāšu par tevi, tēvu zeme”, kas pārtapis skanīgā un iemīļotā dziesmā.      

105- Alfrēdam Sudāram, mācītājam (24.06.1906.Litenē –01.06.1997.). Studējis teoloģiju,  ordinēts par mācītāju (1932), kalpojis ev.-lut. draudzēs Pēterupē, Skultē, Carnikavā. Emigrējis uz Zviedriju (1944), pēc tam ieradies ASV, bijis Čikāgas latviešu draudzes mācītājs, darbojies arī publicistikā, sarakstījis draudžu vēstures, garīgas apceres.

100- Kārlim Dēķenam, skolotājam, sabiedriskajam darbiniekam (28.06.1866. Elstēs -10.06.1942). Izglītību ieguvis Valkas un Kuldīgas skolotāju semināros, LU Maskavā. Strādājis par skolotāju Lejas draudzē, Viļķenos, Susejā, Valmierā, Rīgā. Par skolām un pedagoģiju rakstījis periodiskajos izdevumos. Sarakstījis un sastādījis mācību grāmatas: Rokasgrāmata pedagoģijā, Vadoņi vēsturē, ģeogrāfijā, rēķināšanā, dzimtenes mācībā, kā arī vairākas lasāmgrāmatas. Piedalījies politiskajā dzīvē: Rīgas pilsētas domes priekšsēdētājs, Tautas padomes, Satversmes sapulces pirmās un otrās Saeimas deputāts, Izglītības ministra biedrs.

135- Jūlijam Brūniņam, skolotājam (02.07.1876. Litenē - ?). Mācījies Pēterpils Skolotāju seminārā. Strādājis par skolotāju un bijis Valkā J.Cimzes ģimnāzijas direktors.

70- Ilzei Bindei, dzejniecei (07.07.1941.Drabešu Spārē.). Beigusi Lejasciema vidusskolu (1959), Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu(1961). Studējusi LU Vēstures un filozofijas fakultātē. Rakstnieku savienības biedre (no 1972). Izdoti trīs dzejoļu krājumi un izlase „Ozols nātrēs”. Viņas dzejoļus komponējuši I.Kalniņš un J.Karlsons.

80- Guntai Pārupei, gleznotājai (07.07.1931. – 24.02.1994.). Dzimusi Vietalvā, bet no 8 gadu vecuma mācījusies Gulbīšu pamatskolā. Emigrējusi uz Vāciju (1944), uz Austrāliju (1949), kur papildinājusi dzimtenē gūtās zināšanas glezniecībā. Gleznojusi tikai eļļā, īpatnēji tas, ka nav lietojusi otu, bet atradusi citus paņēmienus sava stila izteikšanai – metāla plāksnītes, paletes nazīšus, audekla gabaliņus. Noorganizējusi 14 personālizstādes, ieguvusi teicamas atsauksmes.

110- Marisam Vētram, dziedātājam, rakstniekam (19.07.1922. Tirzā – 24.12.1965.). Mācījies Rīgas 2.ģimnāzijā, piedalījies cīņās pret Bermontu, studējis LU, Frankfurtē, Berlīnē, beidzis Latvijas konservatoriju, mācījies arī Itālijā. Dziedājis Liepājas un Latvijas Nacionālajā operā. Emigrējis uz Zviedriju (1944), devies uz Halifaksu Kanādā (1947). Konservatorijā bijis pedagogs, vēlāk izveidojis savu studiju, nodibinājis Jaunskotijas operu, bijis tās direktors un režisors. Liela kultūrvēsturiska vērtība viņa sarakstītajām atmiņu grāmatām: „Div’dūjiņas”, „Mans Baltais nams”, „Karaļa viesi”, „Rīga toreiz…” un „Sestā kolonna”. Viņš sacījis, ka šajos darbos „… esmu mēģinājis pēc labākās sirdsapziņas attēlot dzīvi, darbu un cilvēkus”.

135- Alvilam Klēbaham (arī Kalnietis), skolotājam, literātam (20.07.1876.Galgauskā – 29.11.1958.). Mācījies Galgauskā, Vecpiebalgā, Pleskavas skolotāju seminārā. Strādājis par skolotāju Galgauskā, Krievijā, Rīgā, Saldū. Par piedalīšanos 1905.gada revolūcijā piespriests nāves sods, bet aizstāts ar 50 nagaikas sitieniem. Devies uz Vāciju (1944), palīdzējis tapt izdevumam „Latviešu tautas dziesmas”12 sējumos, K. Mīlenbaha un J. Endzelīna darbiem. Rakstījis par skolām un valodniecību. Pētījis Galgauskas pagasta vēsturi: „Galgauskas Veišu skolas vēsture”, „Galgauskas izloksnes apraksts”(kopā ar V.Rūķi – Draviņu), „Dažas ziņas par Golgovskas pagastu”, „Manas skolotāja un dzīves gaitas”. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

105- Jānim Baltiņam, rakstniekam (27.07.1906. Galgauskā – 16.07.1942.). Strādājis Rīgā apgādā „Grāmatu draugs” par korektoru. No 1925.gada periodiskajos izdevumos publicēta viņa dzeja. Rakstījis arī stāstus, noveles, romānus. Viņa daiļradē nozīmīgākais ir vēsturiskais romāns „Vaides muklājā”(1936) par lielinieku represijām Gulbenē un Jaungulbenē 1919.gadā, tā sauktā sarkanā terora laikā. Represēts (1941), izsūtījumā Kirovas Vjatlagā (1942) miris.

105- Kārlim Lesiņam, ģenētikas profesoram, (30.07.1906.Galgauskā – 1982.). Mācījies Galgauskas pamatskolā, beidzis LU agronomijas fakultāti (1928), Upsalas universitāti, Albertas universitāti Edmontonā Kanādā. Emigrācijā universitātē veicis plašus pētījumus ģenētikā, uzrakstījis ap 60 publikāciju par nozīmīgām tēmām šajā jomā. 1990.gada vasarā viņš atkal atgriezies dzimtajā pusē – pārapbedīts Tirzas Kancēna kapsētā.

95- Vandai Vikanei, tulkotājai(02.08.1916. Adulienā – 11.12.1985.). Beigusi Adulienas pagastskolu, Cesvaines ģimnāziju, Latvijas Pedagoģisko institūtu. Tulkotāja Latvijas valsts izdevniecībā, vēlāk „Liesmā”. Rakstnieku savienības biedre no 1966.gada. Vairāk nekā trīsdesmit gadus darbojusies RS tulkotāju sekcijā, analizējot arī kolēģu veikumu. Teicami pārzinot oriģinālvalodas, viņai izdevies rūpīgs, labskanīgs tulkojums un mūža veikums – lielisks ieguldījums no angļu un krievu valodas tulkotajā daiļliteratūras klāstā.  

90- Kordiriģentiem, Gulbenē dzimušajiem Imantam (16.08.1921.) un Gido (17.08.1921.) Kokariem. Brāļi Kokari – šie divi vārdi izsaka visu. Interese par mūziku, dziesmas mīlestība, talants un darbs veidojis šīs tautā iemīlētās un pasaulē apbrīnotās radošās personības. Viņi ir astoņu Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģenti, vairāku skanīgu koru dibinātāji un diriģenti. Esam priecājušies par Tautas vīru kori „Dziedonis”, Tautas kori „Daile”, kamerkori „Ave Sol”.  Īsā apskatā neiespējams ietvert viņu izcilo devumu koru mūzikas dzīvē, tās attīstībā un profesoru pienākumu veikšanā Mūzikas akadēmijā, audzinot jaunos kora mūzikas speciālistus. Abi godam nopelnījuši vairākus apbalvojumus, tajā skaitā Triju Zvaigžņu ordeni, Valsts Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju.

 Par šiem novadniekiem plašāks materiālu klāsts Gulbenes bibliotēkas lasītavā.                     

                    Austra Brūvere,
Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja