Novadnieki - jubilāri

 Atceroties savus novadniekus, turpināsim iepazīties ar tiem, kuriem šā gada maijā, jūnijā, jūlijā un augustā aprit nozīmīgi gadskaitļi kopš viņu dzimšanas.   

95- Žanis Dambis (1915.04.05.– 1983.23.09.), mācītājs ev.- lut. draudzēs. Ordinēts I pakāpē (1943.), II pakāpē (1944.). Kalpojis Gulbenes draudzē (1952- 1969), vienlaicīgi dažus gadus arī Lejasciemā un Lubānā.

115- Roberts Eidemanis (1895.09.05. Lejasciemā - 1937.12.06.), rakstnieks, militārs darbinieks. Literāro darbību sācis 1908.gadā. Pilsoņu kara laikā bijis armijas komandieris, cīnījies pret Deņikinu, Vrangeli. Bijis Maskavas Kara akadēmijas vadītājs. Arestēts un nošauts 1937.gadā.  

135- Aleksandrs Loze (1875.15.05. Rankā – 1920.03.07.), mērnieks. Beidzis Pleskavas mērnieku skolu, ieguvis zvērināta mērnieka tiesības. Veicis Dundagas, Gostiņu, Gulbenes, Krustpils u.c. muižu uzmērīšanu. Pirmajā pasaules karā kritis vācu gūstā. Iecelts par Valkas apriņķa mērnieku (1919), ir pirmais Latvijā, kurš ieguvis šādu amatu.

105- Konstance Miķelsone (1905.16.05. Jaungulbenē – 1955.25.02.) rakstniece. 20.gs. 30-tajos gados kļuva pazīstama kā lugu autore. No 1944.gada dzīvoja Vācijā, vēlāk ASV. Viņas romānos, novelēs atspoguļoti savdabīgi cilvēku likteņi, spilgti personāži.  

80- Pēteris Krūmiņš (1930.06.06. Rankā ) gleznotājs, dekorators. Mācījies Anglijā mākslas skolā, piedalījies izstādēs. Skolotājs mākslas priekšmetos katoļu skolā, dekorators Daugavas Vanagu fonda teātra izrādēm.  

115- Austra Kārkliņa ( 1895.02.07. Rankā – 1986.01.04.) skolotāja, literatūrzinātniece. Strādājusi par skolotāju Rīgas 3.ģimnāzijā, vadījusi Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienību. Sarakstījusi grāmatas „Latviešu literatūras vēsture”, „Cittautu rakstnieki” u.c.

135- Linksmiņš, īst.v. Augusts Pētersons (1875.07.07. - 1924.24.07.) veterinārārsts, dzejnieks. Studējis Tērbatas Veterinārajā institūtā, piedalījies LU veterinārmedicīnas fakultātes izveidošanā. Bijis veterinārārsts Gulbenē. Viņa dzeja publicēta galvenokārt 19.gs. 90-tajos gados izdevumos „Austrums”, „Mājas viesis”, „Balss”u.c.

140- Voldemārs Maldonis (1870.18.07. Tirzā– 1941.22.02.) teologs, literāts. Studējis teoloģiju Tērbatas universitātē, teoloģiju un filozofiju Marburgā Vācijā, iegūstot filozofijas doktora grādu. Bijis docents un dekāns LU teoloģijas fakultātē, Latvijas ev.lut. baznīcas konsistorijas prezidents. Publicējis 13 grāmatas, daudz rakstu periodikā. Aktīvs sabiedriskais darbinieks.

115- Jēkabs Poruks (1895.23.07. Druvienā – 1963.20.08. ASV) komponists. Beidzis Latvijas konservatorijas kompozīcijas klasi. Bijis Nacionālās operas dramaturgs un direktors, konservatorijas docents, viens no redzamākajiem mūzikas kritiķiem. Komponējis solo, kora dziesmas, veicis tautas dziesmu apdares. Kultūrvēsturiska nozīme viņa (1963.) atmiņu grāmatai „Ciemošanās”.

90- Preimāte Elza (1920.30.07. Lizumā ) terapeite. Beigusi LVU medicīnas fakultāti. RMI / LMdA docētāja(1950-1992), terapijas katedras vadītāja (1962-1984), dekāne (1963-1968), profesore (1975). Pētījusi sirds išēmisko slimību, arteriālo hipertoniju, aterosklerozi.

70- Valdis Dzenis (1940.05.08. Jaungulbenē) lauksaimnieks. Beidzis LLA Agronomijas fakultāti. Ilgus gadus strādājis Lauksaimniecības ministrijā, bijis dispečerdienesta priekšnieks, ministrijas preses sekretārs. Bijis uzņēmuma „Latvijas šķirnes sēklas” direktors, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs. Pēdējos gados darbojas savā zemnieku saimniecībā.  

95- Leonīds Merkmanis (1915.05.08.Tirzā – 1983.20.05.) scenogrāfs, arhitekts. Mācījies LU Arhitektūras fakultātē, glezniecību - pie V.Purvīša. Rīgas Operetes teātra scenogrāfs un galvenais mākslinieks (1945-1983). Viņa scenogrāfijai raksturīgas dekorācijas harmoniskās formās un krāsās.

80- Elga Sakse (1930.11.08.) tulkotāja. Mācījusies Lejasciema pamatskolā, Rīgas 2.vidusskolā, LLA agronomijas fakultātē. Rakstnieku savienības biedre. Tulkojusi daiļliteratūru no ungāru valodas. Saņēmusi Ungārijas prezidenta zelta piemiņas medaļu (1997.).

90- Jānis Brekte (1920.15.08. Rīgā - 1985.27.12.) gleznotājs. Bērnību pavadījis Lizumā. Mācījies K. Brencēna zīmēšanas kursos, Latvijas mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalījies no 1943.gada, bijušas vairākas personālizstādes. Viens no populārākajiem un ražīgākajiem sava laika akvarelistiem, kura darbu skaits vairāki tūkstoši. Sevišķu atzinību ieguvis ar Rīgas un īpaši Vecrīgas gleznojumiem dažādos gada laikos un dabas noskaņās.    

100- Kārlis Dekters (1910.23.08.Galgauskā - 1997.28.09.) gleznotājs. Pēc karadienesta 7.Siguldas kājnieku pulkā pārcēlies uz Rīgu(1936), strādājis Centrālajā pastā par pastnieku, sakaru montieri. Mācījies Kr. Barona Tautas augstskolā, J.Bīnes glezniecības, Tautas universitātes mākslas, Leo Svempa studijās. Pēc kara Gulbenē strādājis Sakaru mezglā par montieri. Glezniecībā nemitīgi papildinājis zināšanas kursos un semināros, piedalījies daudzās izstādēs, arī ārzemēs. Viņa darbos neatkārtojamā rokrakstā apliecināta daudzveidīgās dabas un krāsu harmonija.    

Austra Brūvere,
Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja

   

Visi raksti
Iveta KrūmiņaLasiet, nepiepūlot redzi!
„Laikam jau esmu viena no čaklākajām lasītājām,” smejas viena no Gulbenes bibliotēkas pakalpojumu izmantotājām Elfrīda, kura mēnesī izlasa vidēji 20 grāmatas, un – pat nepiepūlot redzi. Viens otrs pabrīnīsies – kā viņai tas izdodas? Izrādās – pavisam vienkārši.
Iveta EricaGrāmatas dodas pie lasītājiem
2010.gads Latvijā ir Grāmatu lasīšanas gads. Kā liecina aptaujas, bibliotēkas apmeklē pārsvarā jauni cilvēki. Mēs vēlamies savus pakalpojumus piedāvāt pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem, arī tiem, kas dažādu apstākļu dēļ nevar atkļūt līdz bibliotēkai.
Sabīne JefimovaBibliotēka piedāvā jaunu iespēju – datorapmācību mājās
Brīnumu laiks mums visiem saistās ar Ziemassvētkiem, kad mēs varam palīdzēt īstenot kādu mazu brīnumu – sagādāt gaišus un priecīgus mirkļus tiem, kuriem ir vientuļi un pietrūkst sirds siltuma. Tomēr mēs saprotam, ka labie darbi jādara ik dienu… Gulbenes bibliotēkas Reģionālais mācību centrs savus labos darbus uzsāka vasarā.
Solvita LībereBērnu žūrija 2010!
Ir karsta vasara. Ziniet, ka dienvidu zemēs pusdienlaikā uz ielām nevar sastapt nevienu cilvēku? Kāpēc? Tāpēc, ka karstā laikā saulē atrasties ir kaitīgi, sevišķi bērniem! Tātad, ja negribas gulēt (bērniem, pusaudžiem un vienkārši jauniem cilvēkiem taču gulēt negribas, vai ne?), tad viens no variantiem, kā aizpildīt brīvo laiku ir palasīt grāmatas.
Austra BrūvereNovadnieki - jubilāri
Atceroties savus novadniekus, turpināsim iepazīties ar tiem, kuriem šā gada maijā, jūnijā, jūlijā un augustā aprit nozīmīgi gadskaitļi kopš viņu dzimšanas.
Indra LoginaInternets – palīgs karjeras izvēlē
Domājams, nav tādu cilvēku, kurus kaut reizi dzīvē nebūtu nodarbinājuši dažādi jautājumi. Kādu profesiju izvēlēties ? Kāda profesija būtu piemērota man ? Kādas zināšanas, prasmes un iemaņas ir jāapgūst izvēlētajā profesijā ? Kādu mācību iestādi izvēlēties ? Jautājumu daudz, un nebūt nav viegli, taču atbilde jāmeklē pašam.
Indra LoginaGulbenes novada jauniešu radošās domas un idejas mūsu novada attīstībai
7.maijā Gulbenes jauniešu centrs "Bāze", Gulbenes novada dome un Europe Direct informācijas centrs, kurš darbojas Gulbenes bibliotēkā, organizēja pasākumu „Gulbenes novada jauniešu radošās domas un idejas mūsu novada attīstībai”, kurš notika Vecgulbenes muižā. Tajā piedalījās jaunieši, Gulbenes novada domes darbinieki un deputāti, pedagogi, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Solvita LībereBibliotēku nedēļa bērnu bibliotēkā
Šogad 2.aprīlī pasaku meistaram Hansam Kristianam Andersenam apritēja 205 gadi. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Gulbenes bērnu bibliotēka bibliotēku nedēļā aicināja pamatskolas bērnus iepazīties ar Andersena daiļradi.
Austra BrūvereGrāmatu autori – mūsu novadnieki
Bibliotēku nedēļā, kā aizvien, galvenā tēma – grāmata, autors, lasītājs. Šoreiz lasītājiem būs interesanti iepazīt daļu no novadniekiem – grāmatu autoriem, kuri nav ne literāti, ne daiļdarbu autori, bet gan darbojušies citās nozarēs un arī sarakstījuši grāmatas.
Sabīne JefimovaBibliotēkā notiek Latvijā realizēta vērienīga projekta pilotapmācības
Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros ir izstrādāts interaktīvs e-mācību kurss IT pamatiemaņu apmācībai 1.-4.klašu skolēniem, lai apgūtu datorprasmes un informācijpratību.
Austra BrūvereNovadnieki - jubilāri
Atceroties savus novadniekus, iepazīsimies ar tiem, kuriem šī gada janvārī, februārī, martā un aprīlī aprit nozīmīgi gadskaitļi kopš viņu dzimšanas.
Sabīne JefimovaGulbenes bibliotēkā noslēdzās Latvijā pirmā organizētā e-prasmju nedēļa
Laika periodā no 2.-5.martam Gulbenes bibliotēkā notika Latvijā pirmā e-prasmju nedēļa. Tās laikā Gulbenes pilsētas un novada iedzīvotājiem tika sniegta iespēja apmeklēt izglītojoši informatīvus seminārus.
Indra LoginaVai jums patīk lasīt grāmatas internetā jeb e-grāmatas?
Pirms kāda laika Gulbenes bibliotēkas informācijas centrs aizsāka rakstu sēriju „Pasaule klikšķa attālumā”, kurā stāstījām, dalījāmies pieredzē par to, kā internets un dažādas bibliotēkas rīcībā elektroniskās datu bāzes var palīdzēt mūsu dzīvē. Šo tradīciju esam atsākuši.
Austra Brūvere„Es dziedāšu par tevi, Gulbene…” : Veltījumi mūsu pilsētai dzejā
Savdabīgs skaistums mūsu pilsētai piemīt visos gadalaikos. Gan gada puteņainākajā mēnesī, kad atzīmējam tās jubileju, gan visvasarīgākajā – liepziedu laikā – par tradīciju kļuvušajos pilsētas svētkos. Gadskārtējās, 82.jubilejas reizē paskatīsimies uz savu pilsētu ar dažu mūsu novada autoru acīm, kuri savas izjūtas un lirisko skatījumu uz Gulbeni izteikuši skaistās dzejas rindās.
Solvita LīberePārdomas par Bērnu žūriju un lasīšanu
Gandrīz noslēgusies 2009.gada Bērnu žūrijas grāmatu lasīšana. Lielākā daļa bērnu grāmatas jau ir izlasījuši, bet tiem, kas domā, ka viss jau nokavēts, varu atgādināt, ka grāmatas lasīt un anketas izpildīt var līdz 2010.gada 31.janvārim. Gribētos dalīties dažās pārdomās par lasīšanu un pateikt paldies tiem, ar kuriem sadarbība pagājušā gada garumā ir bijusi sekmīga gan saistībā ar Bērnu žūriju, gan sadarbojoties citos gadījumos.
Iveta KrūmiņaDāvinātāja prieks
„Tu mani patiešām aplaimoji!” – kāda balss man blakus priecīgi izsaucās. Bet kāda cita – atturīgi klusēja... Kopš tā brīža šo frāzi domās atkārtoju vēl un vēl, un mēģinu atcerēties – cik iepriecināta tobrīd izskatījās aplaimotā. Devēja sejas izteiksmi gan manīju – ļoti samulsusi, gandrīz vai pārsteigta. Bez smaida. Pat nezinu, vai tā bija kāda lieta, vai vienkārši laba ziņa, kas vienoja viņus sarunā,- pie manis palika šī izteiktā frāze.
Iveta KrūmiņaCik daudz Tu mani mīli
Pavisam nejauši esmu lieciniece visai pazīstamam dialogam. - Ak, mīļā! Es varētu tev zvaigzni nocelt no debesīm! Tevis dēļ... Tevis dēļ... zemeslodei likšu griezties uz otru pusi! - Paldies, mīļais! Es patiešām novērtēju tavu labo gribu. Bet – ko nu es iesākšu ar zvaigzni.. Varbūt tu varētu man atnest no virtuves kafijas tasīti? - Ak, saulīt, piedod.. Tu taču zini, ka man nepatīk virtuves darbi...
Austra BrūvereMūsu novadniekiem – jubilejas
Novembrī atzīmējām Lāčplēša dienu un valsts dzimšanas dienu. Nozīmīgas jubilejas šogad arī vairākiem mūsu novadniekiem. Lasītājiem būs interesanti iepazīt dažādu paaudžu un profesiju novadniekus, kuri darbojušies gan mūsu novadā, gan citviet Latvijā un pasaulē, kuriem 2.pusgadā aprit ievērojamas dzīves gadskārtas.
Sabīne JefimovaGulbenes bibliotēkas darba kvalitātes, lietotāju apmācību, sniegto pakalpojumu un elektronisko resursu pieejamības izpēte un kvalitāte
Vairāku mēnešu garumā Gulbenes bibliotēkas nodaļās un e-vidē notika bibliotēkas lietotāju aptauja 4 kārtās, ar mērķi apzināt Gulbenes bibliotēkas apmeklētāju/lietotāju un nelietotāju viedokli par bibliotēkas darba kvalitāti, lietotāju apmācību, sniegto pakalpojumu un elektronisko resursu pieejamību un kvalitāti.
Indra LoginaInternets – palīgs ceļojumu plānošanā
Gulbenes bibliotēkas informācijas centrs turpina rakstu sēriju „Pasaule klikšķa attālumā”, kurā stāstām, dalāmies pieredzē par to, kā Internets un dažādas bibliotēkas rīcībā elektroniskās datu bāzes var palīdzēt mūsu dzīvē. Vasara jau pusē, tāpēc steidzam kravāt somu, lai dotos ceļā. Jā, ir lielā dižķibele, jostas savilktas nu jau līdz maksimumam, un tomēr. Par spīti visam. Ceļot var tik dažādi! Esam taču radoša un izdomas bagāta tauta! Tāpēc šobrīd jo īpaši svarīga ir plānošana, un te nu atkal palīgos nāk draugs Internets.
Iveta KrūmiņaNe tikai par kino
Uz ielas visai bieži nākas dzirdēt dažādus sarunu fragmentus. Vairāk vai mazāk personiskus. Daļa no tiem paslīd garām nepamanīti, toties viens otrs liek nopietni aizdomāties.
Iveta KrūmiņaMedaļas otra puse
Mēs visi esam bērnībā lasījuši pasakas. Un mums tās patika. Es tās lasu un pārlasu vēl joprojām, un visai bieži tur atklāju arvien ko jaunu.