Atceroties savus novadniekus, turpināsim iepazīties ar tiem, kuriem šā gada maijā, jūnijā, jūlijā un augustā aprit nozīmīgi gadskaitļi kopš viņu dzimšanas.
95- Žanis Dambis (1915.04.05.– 1983.23.09.), mācītājs ev.- lut. draudzēs. Ordinēts I pakāpē (1943.), II pakāpē (1944.). Kalpojis Gulbenes draudzē (1952- 1969), vienlaicīgi dažus gadus arī Lejasciemā un Lubānā.
115- Roberts Eidemanis (1895.09.05. Lejasciemā - 1937.12.06.), rakstnieks, militārs darbinieks. Literāro darbību sācis 1908.gadā. Pilsoņu kara laikā bijis armijas komandieris, cīnījies pret Deņikinu, Vrangeli. Bijis Maskavas Kara akadēmijas vadītājs. Arestēts un nošauts 1937.gadā.
135- Aleksandrs Loze (1875.15.05. Rankā – 1920.03.07.), mērnieks. Beidzis Pleskavas mērnieku skolu, ieguvis zvērināta mērnieka tiesības. Veicis Dundagas, Gostiņu, Gulbenes, Krustpils u.c. muižu uzmērīšanu. Pirmajā pasaules karā kritis vācu gūstā. Iecelts par Valkas apriņķa mērnieku (1919), ir pirmais Latvijā, kurš ieguvis šādu amatu.
105- Konstance Miķelsone (1905.16.05. Jaungulbenē – 1955.25.02.) rakstniece. 20.gs. 30-tajos gados kļuva pazīstama kā lugu autore. No 1944.gada dzīvoja Vācijā, vēlāk ASV. Viņas romānos, novelēs atspoguļoti savdabīgi cilvēku likteņi, spilgti personāži.
80- Pēteris Krūmiņš (1930.06.06. Rankā ) gleznotājs, dekorators. Mācījies Anglijā mākslas skolā, piedalījies izstādēs. Skolotājs mākslas priekšmetos katoļu skolā, dekorators Daugavas Vanagu fonda teātra izrādēm.
115- Austra Kārkliņa ( 1895.02.07. Rankā – 1986.01.04.) skolotāja, literatūrzinātniece. Strādājusi par skolotāju Rīgas 3.ģimnāzijā, vadījusi Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienību. Sarakstījusi grāmatas „Latviešu literatūras vēsture”, „Cittautu rakstnieki” u.c.
135- Linksmiņš, īst.v. Augusts Pētersons (1875.07.07. - 1924.24.07.) veterinārārsts, dzejnieks. Studējis Tērbatas Veterinārajā institūtā, piedalījies LU veterinārmedicīnas fakultātes izveidošanā. Bijis veterinārārsts Gulbenē. Viņa dzeja publicēta galvenokārt 19.gs. 90-tajos gados izdevumos „Austrums”, „Mājas viesis”, „Balss”u.c.
140- Voldemārs Maldonis (1870.18.07. Tirzā– 1941.22.02.) teologs, literāts. Studējis teoloģiju Tērbatas universitātē, teoloģiju un filozofiju Marburgā Vācijā, iegūstot filozofijas doktora grādu. Bijis docents un dekāns LU teoloģijas fakultātē, Latvijas ev.lut. baznīcas konsistorijas prezidents. Publicējis 13 grāmatas, daudz rakstu periodikā. Aktīvs sabiedriskais darbinieks.
115- Jēkabs Poruks (1895.23.07. Druvienā – 1963.20.08. ASV) komponists. Beidzis Latvijas konservatorijas kompozīcijas klasi. Bijis Nacionālās operas dramaturgs un direktors, konservatorijas docents, viens no redzamākajiem mūzikas kritiķiem. Komponējis solo, kora dziesmas, veicis tautas dziesmu apdares. Kultūrvēsturiska nozīme viņa (1963.) atmiņu grāmatai „Ciemošanās”.
90- Preimāte Elza (1920.30.07. Lizumā ) terapeite. Beigusi LVU medicīnas fakultāti. RMI / LMdA docētāja(1950-1992), terapijas katedras vadītāja (1962-1984), dekāne (1963-1968), profesore (1975). Pētījusi sirds išēmisko slimību, arteriālo hipertoniju, aterosklerozi.
70- Valdis Dzenis (1940.05.08. Jaungulbenē) lauksaimnieks. Beidzis LLA Agronomijas fakultāti. Ilgus gadus strādājis Lauksaimniecības ministrijā, bijis dispečerdienesta priekšnieks, ministrijas preses sekretārs. Bijis uzņēmuma „Latvijas šķirnes sēklas” direktors, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs. Pēdējos gados darbojas savā zemnieku saimniecībā.
95- Leonīds Merkmanis (1915.05.08.Tirzā – 1983.20.05.) scenogrāfs, arhitekts. Mācījies LU Arhitektūras fakultātē, glezniecību - pie V.Purvīša. Rīgas Operetes teātra scenogrāfs un galvenais mākslinieks (1945-1983). Viņa scenogrāfijai raksturīgas dekorācijas harmoniskās formās un krāsās.
80- Elga Sakse (1930.11.08.) tulkotāja. Mācījusies Lejasciema pamatskolā, Rīgas 2.vidusskolā, LLA agronomijas fakultātē. Rakstnieku savienības biedre. Tulkojusi daiļliteratūru no ungāru valodas. Saņēmusi Ungārijas prezidenta zelta piemiņas medaļu (1997.).
90- Jānis Brekte (1920.15.08. Rīgā - 1985.27.12.) gleznotājs. Bērnību pavadījis Lizumā. Mācījies K. Brencēna zīmēšanas kursos, Latvijas mākslas akadēmijā. Izstādēs piedalījies no 1943.gada, bijušas vairākas personālizstādes. Viens no populārākajiem un ražīgākajiem sava laika akvarelistiem, kura darbu skaits vairāki tūkstoši. Sevišķu atzinību ieguvis ar Rīgas un īpaši Vecrīgas gleznojumiem dažādos gada laikos un dabas noskaņās.
100- Kārlis Dekters (1910.23.08.Galgauskā - 1997.28.09.) gleznotājs. Pēc karadienesta 7.Siguldas kājnieku pulkā pārcēlies uz Rīgu(1936), strādājis Centrālajā pastā par pastnieku, sakaru montieri. Mācījies Kr. Barona Tautas augstskolā, J.Bīnes glezniecības, Tautas universitātes mākslas, Leo Svempa studijās. Pēc kara Gulbenē strādājis Sakaru mezglā par montieri. Glezniecībā nemitīgi papildinājis zināšanas kursos un semināros, piedalījies daudzās izstādēs, arī ārzemēs. Viņa darbos neatkārtojamā rokrakstā apliecināta daudzveidīgās dabas un krāsu harmonija.
Austra Brūvere,
Gulbenes bibliotēkas novadpētniecības lasītavas vadītāja