|
|
 |
 Novadnieki - jubilāri |
 |
Atceroties savus novadniekus, iepazīsimies ar tiem, kuriem šī gada janvārī, februārī, martā un aprīlī aprit nozīmīgi gadskaitļi kopš viņu dzimšanas.
150– Kārlis Tarziers, skolotājs, folkloras vācējs (14.02.1860.Druvienā-1918.). Skolotājs Sinoles pagastskolā, Tirzas un Velēnas draudzesskolās. Savācis 264 tautasdziesmas no Druvienas, Sinoles un Tirzas. Pirmās šaha grāmatas latviešu valodā „Īsa šahspēles mācība” autors un grāmatas „Rotaļas mājai un skolai” sastādītājs. Pēcteči izceļojuši uz Brazīliju.
140- Jūlijs Madernieks, gleznotājs, lietišķās mākslas meistars (27.02.1870.Stradu Vecmaderniekos -19.07.1955.Rīgā). Latviešu profesionālās lietišķās mākslas pamatlicējs. Radījis savdabīgu individuālu stilu – tautas rakstu, dabas saskanīgo toņu un paša iztēles radošu sakausējumu. Darbojies arī grafikā, ogles un akvareļu tehnikā, bijis pedagogs, publicējis rakstus par mākslu, izdevis krājumus „Ornaments”un „Raksti”.
140- Konstantīns Ūders, mācītājs (19.03.1870.- 28.05.1919.).No 1906.gada decembra mācītājs Lejasciema draudzē. Mierīgo darbu draudzē pārtrauc boļševiki, 1917.gadā viņu arestējot, bet draudze nepieļauj aizvest. 1919.gada 28. maijā tribunāls Vecgulbenē viņu notiesā uz nāvi, nošaujot. Apglabāts Vecgulbenes kapsētā sievas dzimtas kapos.
115- Ludolfs Liberts, gleznotājs, scenogrāfs (03.04.1895.Tirzā - 11.03.1959.Ņujorkā). 1924.- 1937.gados Nacionālās operas dekorators, ieguvis zelta medaļas izstādēs ārzemēs. 1935.gadā iecelts arī par Valstspapīru spiestuves un naudas kaltuves direktoru. Emigrējis 1944.gadā vispirms uz Austriju, tad Vāciju un ASV. Darbojies visdažādākajos glezniecības žanros, par ko liecina plašais darbu klāsts vairākos pasaules lielākajos muzejos.
115- Leons Āboliņš, zinātnieks (07.04.1895. Stāmerienā – 18.01. Zviedrijā).Beidzis LU (1921), strādājis LU, docētājs (1928-1944), profesors(1939). Strādājis Zviedrijā, Stokholmā un Upsalas universitātē, docētājs (1950-1963), goda doktors (1959). Zinātniskie pētījumi zooloģijas, zoofizioloģijas, fizioloģijas un endokrinoloģijas jomās. Ap 30 zinātnisku darbu.
115- Arvīds Šmits, agronoms (17.02.1895.Jaungulbenes „Jaunrimstavās”- ?). No 1926.gada LU lauksaimniecības fakultātes lopkopības katedras asistents, vēlāk docents. Pētījis āboliņa un lucernas ietekmi cūku ēdināšanā, rakstījis presē. Višķos noorganizējis un vadījis mājturības un dārzkopības skolu. No 1939.gada maija Latvijas darba centrāles direktors.
115- Jānis Kreicbergs, tieslietu darbinieks (19.03.1895.Gulbenē- 28.01.1965.). 1926.-1931.gados studējis jurisprudenci LU. Studiju laikā strādājis par sekretāra palīgu Tiesu palātā. No 1934.gada miertiesnesis Rīgā.
110- Alfrēds Cimdiņš, mācītājs (19.03.1910.- ?). Pēc LU teoloģijas fakultātes beigšanas Gulbenes ev. –lut. draudzes un garnizona mācītājs. 1938.-1940.gados arī laikraksta „Gulbenes balss” redakcijas komisijas loceklis.
110- Oskars Dambrovs, pašvaldību darbinieks (27.04.1900.Sinolē-?).1924.gadā Lejasciema miesta domes pr -tāja biedrs, 1927.gadā revīzijas komisijas priekšsēdis, no 1931.gada Lejasciema pilsētas galva un skolu valdes priekšsēdis. Atbrīvošanās cīņu dalībnieks 1818.-1919.gados. Noorganizējis Latvijas nacionālās jaunatnes savienības Lejasciema nodaļu, darbojies arī žurnālistikā.
105- Anna Sakse, rakstniece (16.01.1905.Lejasciemā - 02.03.1981.Rīgā). Studējusi LU, strādājusi par tulkotāju, korektori, rakstījusi dzeju un prozu, iesaistījusies nelegālajā darbībā. Viņas literārā daiļrade- sava laikmeta sastāvdaļa, kurā ietverta sociālā tematika, politiskās un ekonomiskās norises, stipras personības. Daudz stāstu un pasaku bērniem.
105- Ēriks Raisters, dzejnieks, žurnālists (23.04.1905. Rankā - 15.11.1967.Ņujorkā). Beidzis LU. 20.gs. 20.un 30.gados rosīgi darbojās biedrībā „Zaļā vārna”. Emigrējis uz Vāciju, pēc tam uz ASV, strādājis laikrakstā „Laiks” un ALA kultūras birojā. Izdoti trīs viņa dzejas krājumi, piemiņas izlase „Kad mēs jauni bijām”. 1992.gada 2.jūlijā pārapbedīts dzimtenē, Rankas kapos.
100- Roberts Gusars, inženieris (29.04.1910. Galgauskas „Kanderos” – 16.02.1979.). Izglītību ieguvis Liepājas un Rīgas valsts tehnikumos, LU Kultūrtehniskajā fakultātē. No 1933.gada mērnieks Zemkopības ministrijas mērniecības daļā, vēlāk inženieris. 1944.gadā iesaukts leģionā, komandieris sapieru rotā, kur pasliktinājusies veselība.
95- Ēriks Plostiņš, tieslietu darbinieks (09.01.1915. Tirzā – 16.12.1983.ASV). 1932.- 1939. gados LU studējis tieslietas. 1944.gadā emigrējis uz ASV, darbojies tieslietu sistēmā.
90- Jānis Grava, zinātnieks (24.01.1920.Gulbenē - ? ASV). Augstāko izglītību un doktora grādu agronomijā ieguvis 1948.gadā VFR Georga Augusta universitātē Getingenā. Aizbraucot uz ASV, piecdesmitajos gados turpinājis pētniecisko darbu augsnes zinātnē, strādājot par docentu un profesoru Kanzasas štata universitātē Manhetenā un vēlāk Minesotas universitātē Sentpolā.
85-Ausma Belmane, mākslas zinātniece(06.03.1925.Gulbenē - 07.02.1989.Jelgavā). Beigusi LVMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1965.), Studējusi LVU filoloģijas fakultātē. Aizrobežu mākslas muzeja zinātniskā līdzstrādniece, direktora vietniece, glezniecības nodaļas vadītāja, docētāja LVU un Mākslas akadēmijā. No 1960.gada raksti presē, gatavojusi arī radio un TV raidījumus, sarakstījusi grāmatu „No Leonardo līdz Pikaso”.
80- Vilnis Kavacs, ekonomists (09.04.1930.Gulbenē – 27.06.2000.Rīgā). Beidzis Gulbenes vidusskolu, LVU (1954.), ekonomisko zinātņu kandidāts (1966.), ekonomisko zinātņu doktors (1993.). Strādājis Valsts plāna komitejā, Latvenergo, Rīgas politehniskajā institūtā un Medicīnas institūtā. Grāmatu Laika cenu meklējot(1984.) un Deficītu meklējot(1989.) autors.
80- Reinis Krūpens, ģeodēzists (22.04.1930.Stāmerienā). Beidzis Ozolkalna pamatskolu, Gulbenes vidusskolu ar sudraba medaļu(1949.), ar izcilību LLA Zemes ierīcības fakultāti (1954). Aspirantūras laikā strādā par pasniedzēju Zemes ierīcības fakultātē, veic pētniecisko darbu, ģeodēzijas katedras docents (1987). Piedalījies mācību grāmatas „Ģeodēzija” tapšanā.
65- Jevgeņijs Augustinovičs, kordiriģents, pedagogs (17.03.1954.Gulbenē). Beidzis LVK kordiriģēšanas specialitāti, profesora I.Kokara klasi. Pedagogs (1977-1990), kordiriģentu katedras vadītājs(1983-1986), diriģēšanas un vokālās mākslas fakultātes dekāns(1986-1991). Kora „Stradiņi”vadītājs, kamerkora „Ave sol”dalībnieks, Saldus rajona koru virsdiriģents, Medicīnas darbinieku dziesmu svētku organizators, apbalvots ar TZO Goda zīmi (1999).
45- Imants Jaunzems, režisors, mākslas maģistrs (30.01.1965.Tukumā). Mācījies Tautas kinoaktieru studijā, Mūzikas akadēmijas režijas nodaļā, Kultūras akadēmijā. Gulbenes Tautas teātra režisors (1988- 1992), pēc tam Ventspils Tautas teātra un Jūrmalas teātra režisors. Atzinību guvuši vairāki viņa iestudējumi ar radošo pieeju, savdabīgo traktējumu. Latvijas teātra darbinieku savienības balva (1996).
Austra Brūvere,
Gulbenes bibliotēkas lasītavas vadītāja
|
 |
|
| Visi raksti |
|
| Iveta Krūmiņa | Lasiet, nepiepūlot redzi! |
| „Laikam jau esmu viena no čaklākajām lasītājām,” smejas viena no Gulbenes bibliotēkas pakalpojumu izmantotājām Elfrīda, kura mēnesī izlasa vidēji 20 grāmatas, un – pat nepiepūlot redzi. Viens otrs pabrīnīsies – kā viņai tas izdodas? Izrādās – pavisam vienkārši. |
| Solvita Lībere | Bērnu žūrija 2010! |
| Ir karsta vasara. Ziniet, ka dienvidu zemēs pusdienlaikā uz ielām nevar sastapt nevienu cilvēku? Kāpēc? Tāpēc, ka karstā laikā saulē atrasties ir kaitīgi, sevišķi bērniem! Tātad, ja negribas gulēt (bērniem, pusaudžiem un vienkārši jauniem cilvēkiem taču gulēt negribas, vai ne?), tad viens no variantiem, kā aizpildīt brīvo laiku ir palasīt grāmatas. |
| Iveta Erica | Grāmatas dodas pie lasītājiem |
| 2010.gads Latvijā ir Grāmatu lasīšanas gads. Kā liecina aptaujas, bibliotēkas apmeklē pārsvarā jauni cilvēki. Mēs vēlamies savus pakalpojumus piedāvāt pēc iespējas vairāk iedzīvotājiem, arī tiem, kas dažādu apstākļu dēļ nevar atkļūt līdz bibliotēkai. |
| Austra Brūvere | Novadnieki - jubilāri |
| Atceroties savus novadniekus, turpināsim iepazīties ar tiem, kuriem šā gada maijā, jūnijā, jūlijā un augustā aprit nozīmīgi gadskaitļi kopš viņu dzimšanas. |
| Indra Logina | Internets – palīgs karjeras izvēlē |
| Domājams, nav tādu cilvēku, kurus kaut reizi dzīvē nebūtu nodarbinājuši dažādi jautājumi. Kādu profesiju izvēlēties ? Kāda profesija būtu piemērota man ? Kādas zināšanas, prasmes un iemaņas ir jāapgūst izvēlētajā profesijā ? Kādu mācību iestādi izvēlēties ? Jautājumu daudz, un nebūt nav viegli, taču atbilde jāmeklē pašam.
|
| Indra Logina | Gulbenes novada jauniešu radošās domas un idejas mūsu novada attīstībai |
| 7.maijā Gulbenes jauniešu centrs "Bāze", Gulbenes novada dome un Europe Direct informācijas centrs, kurš darbojas Gulbenes bibliotēkā, organizēja pasākumu „Gulbenes novada jauniešu radošās domas un idejas mūsu novada attīstībai”, kurš notika Vecgulbenes muižā. Tajā piedalījās jaunieši, Gulbenes novada domes darbinieki un deputāti, pedagogi, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji. |
| Solvita Lībere | Bibliotēku nedēļa bērnu bibliotēkā |
| Šogad 2.aprīlī pasaku meistaram Hansam Kristianam Andersenam apritēja 205 gadi. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Gulbenes bērnu bibliotēka bibliotēku nedēļā aicināja pamatskolas bērnus iepazīties ar Andersena daiļradi. |
| Austra Brūvere | Grāmatu autori – mūsu novadnieki |
| Bibliotēku nedēļā, kā aizvien, galvenā tēma – grāmata, autors, lasītājs. Šoreiz lasītājiem būs interesanti iepazīt daļu no novadniekiem – grāmatu autoriem, kuri nav ne literāti, ne daiļdarbu autori, bet gan darbojušies citās nozarēs un arī sarakstījuši grāmatas. |
| Sabīne Jefimova | Bibliotēkā notiek Latvijā realizēta vērienīga projekta pilotapmācības |
| Bila un Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta „Trešais tēva dēls” ietvaros ir izstrādāts interaktīvs e-mācību kurss IT pamatiemaņu apmācībai 1.-4.klašu skolēniem, lai apgūtu datorprasmes un informācijpratību. |
| Austra Brūvere | Novadnieki - jubilāri |
| Atceroties savus novadniekus, iepazīsimies ar tiem, kuriem šī gada janvārī, februārī, martā un aprīlī aprit nozīmīgi gadskaitļi kopš viņu dzimšanas. |
| Sabīne Jefimova | Gulbenes bibliotēkā noslēdzās Latvijā pirmā organizētā e-prasmju nedēļa |
| Laika periodā no 2.-5.martam Gulbenes bibliotēkā notika Latvijā pirmā e-prasmju nedēļa. Tās laikā Gulbenes pilsētas un novada iedzīvotājiem tika sniegta iespēja apmeklēt izglītojoši informatīvus seminārus. |
| Indra Logina | Vai jums patīk lasīt grāmatas internetā jeb e-grāmatas? |
| Pirms kāda laika Gulbenes bibliotēkas informācijas centrs aizsāka rakstu sēriju „Pasaule klikšķa attālumā”, kurā stāstījām, dalījāmies pieredzē par to, kā internets un dažādas bibliotēkas rīcībā elektroniskās datu bāzes var palīdzēt mūsu dzīvē. Šo tradīciju esam atsākuši. |
| Austra Brūvere | „Es dziedāšu par tevi, Gulbene…” : Veltījumi mūsu pilsētai dzejā |
| Savdabīgs skaistums mūsu pilsētai piemīt visos gadalaikos. Gan gada puteņainākajā mēnesī, kad atzīmējam tās jubileju, gan visvasarīgākajā – liepziedu laikā – par tradīciju kļuvušajos pilsētas svētkos. Gadskārtējās, 82.jubilejas reizē paskatīsimies uz savu pilsētu ar dažu mūsu novada autoru acīm, kuri savas izjūtas un lirisko skatījumu uz Gulbeni izteikuši skaistās dzejas rindās. |
| Solvita Lībere | Pārdomas par Bērnu žūriju un lasīšanu |
| Gandrīz noslēgusies 2009.gada Bērnu žūrijas grāmatu lasīšana. Lielākā daļa bērnu grāmatas jau ir izlasījuši, bet tiem, kas domā, ka viss jau nokavēts, varu atgādināt, ka grāmatas lasīt un anketas izpildīt var līdz 2010.gada 31.janvārim.
Gribētos dalīties dažās pārdomās par lasīšanu un pateikt paldies tiem, ar kuriem sadarbība pagājušā gada garumā ir bijusi sekmīga gan saistībā ar Bērnu žūriju, gan sadarbojoties citos gadījumos.
|
| Iveta Krūmiņa | Dāvinātāja prieks |
| „Tu mani patiešām aplaimoji!” – kāda balss man blakus priecīgi izsaucās. Bet kāda cita – atturīgi klusēja...
Kopš tā brīža šo frāzi domās atkārtoju vēl un vēl, un mēģinu atcerēties – cik iepriecināta tobrīd izskatījās aplaimotā. Devēja sejas izteiksmi gan manīju – ļoti samulsusi, gandrīz vai pārsteigta. Bez smaida. Pat nezinu, vai tā bija kāda lieta, vai vienkārši laba ziņa, kas vienoja viņus sarunā,- pie manis palika šī izteiktā frāze.
|
| Iveta Krūmiņa | Cik daudz Tu mani mīli |
| Pavisam nejauši esmu lieciniece visai pazīstamam dialogam.
- Ak, mīļā! Es varētu tev zvaigzni nocelt no debesīm! Tevis dēļ... Tevis dēļ... zemeslodei likšu griezties uz otru pusi!
- Paldies, mīļais! Es patiešām novērtēju tavu labo gribu. Bet – ko nu es iesākšu ar zvaigzni.. Varbūt tu varētu man atnest no virtuves kafijas tasīti?
- Ak, saulīt, piedod.. Tu taču zini, ka man nepatīk virtuves darbi...
|
| Austra Brūvere | Mūsu novadniekiem – jubilejas |
| Novembrī atzīmējām Lāčplēša dienu un valsts dzimšanas dienu. Nozīmīgas jubilejas šogad arī vairākiem mūsu novadniekiem. Lasītājiem būs interesanti iepazīt dažādu paaudžu un profesiju novadniekus, kuri darbojušies gan mūsu novadā, gan citviet Latvijā un pasaulē, kuriem 2.pusgadā aprit ievērojamas dzīves gadskārtas. |
| Sabīne Jefimova | Gulbenes bibliotēkas darba kvalitātes, lietotāju apmācību, sniegto pakalpojumu un elektronisko resursu pieejamības izpēte un kvalitāte |
| Vairāku mēnešu garumā Gulbenes bibliotēkas nodaļās un e-vidē notika bibliotēkas lietotāju aptauja 4 kārtās, ar mērķi apzināt Gulbenes bibliotēkas apmeklētāju/lietotāju un nelietotāju viedokli par bibliotēkas darba kvalitāti, lietotāju apmācību, sniegto pakalpojumu un elektronisko resursu pieejamību un kvalitāti. |
| Indra Logina | Internets – palīgs ceļojumu plānošanā |
| Gulbenes bibliotēkas informācijas centrs turpina rakstu sēriju „Pasaule klikšķa attālumā”, kurā stāstām, dalāmies pieredzē par to, kā Internets un dažādas bibliotēkas rīcībā elektroniskās datu bāzes var palīdzēt mūsu dzīvē.
Vasara jau pusē, tāpēc steidzam kravāt somu, lai dotos ceļā. Jā, ir lielā dižķibele, jostas savilktas nu jau līdz maksimumam, un tomēr. Par spīti visam. Ceļot var tik dažādi! Esam taču radoša un izdomas bagāta tauta! Tāpēc šobrīd jo īpaši svarīga ir plānošana, un te nu atkal palīgos nāk draugs Internets.
|
| Iveta Krūmiņa | Ne tikai par kino |
| Uz ielas visai bieži nākas dzirdēt dažādus sarunu fragmentus. Vairāk vai mazāk personiskus. Daļa no tiem paslīd garām nepamanīti, toties viens otrs liek nopietni aizdomāties. |
| Iveta Krūmiņa | Medaļas otra puse |
| Mēs visi esam bērnībā lasījuši pasakas. Un mums tās patika. Es tās lasu un pārlasu vēl joprojām, un visai bieži tur atklāju arvien ko jaunu. |
|
 |
|
Jaunās grāmatasZiņas un pasākumiRaksti
