IESAKĀM IZLASĪT

„Rokasgrāmatā meitenēm” uzzināsiet, kā rūpēties par savu skaistumu un veselību, kā pārvarēt neveiksmes un iepatikties zēniem, kā pagatavot dažādus ēdienus un saldumus, darināt interesantas rotaslietas, kā izvēlēties sejas formai piemērotu matu griezumu, krāsot matu šķipsnas un sapīt franču bizi, kā izvairīties no nagu graušanas, kā pagatavot konfekšu pušķi un smaržīgas ziepes, kā rotāt svētku galdu, izdekorēt jubilāra krēslu un iesaistīt viesus spēlēs, kā veidot projektu un nepieļaut kļūdas fotografējot u.c. derīgi padomi.

Dominikas Enraitas un Gaja Makdonalda „Grāmatā īstiem puikām” atradīsiet 104 vērtīgus padomus. Te uzzināsiet, kā pagatavot burvju cilpu, kā sasiet mezglu, neatlaižot auklas galus, kā pagatavot kliedziena imitatoru, ūdensbumbu vai ūdenspulksteni, kā ātri uzrakstīt dzejoli, kā izgatavot vienkāršu plostu, kā iekurt ugunskuru, sasiet kaklasaiti, izspēlēt triku pret klasi, izdarīt lēcienus ar divriteni, spokoties savai ģimenei utml.. Autori atgādina, ka īsts puika daudz zina un prot, māk jokoties un ir labestīgs.

Sems Martins „Piedzīvojumu grāmatā zēniem” apkopojis 100 eksperimentus, dēkas, padomus un idejas. Grāmatā izlasītās zināšanas palīdzēs iemācīties dzīt pēdas dzīvniekiem, izveidot radiouztvērēju un telefonu, pagatavot pašam savu vulkānu, izprast nakts debesis, izgatavot papīru un izaudzēt kristālu, nosūtīt Morzes kodu, ar neredzamu tinti uzrakstīt ziņojumu

Guntas Vītoliņas grāmatā „Bērnu grims ballītēm un karnevāliem” pirmo reizi latviešu valodā apkopoti 30 grima paraugi. Grāmatā atradīsiet daudz radošu un ātri realizējamu ideju, kā viegli pārtapt par dažādiem tēliem: tauriņu princesi, peli, kaķi, zaķi, klaunu, Betmenu, Zirnekļcilvēku, Pepiju Garzeķi, indiešu princesi, ķīnieti, leopardu, pirātu, vardi, bizbizmārīti, velnu, ķirbi, rūķi u.c.
Grāmatas sākumā autore iepazīstina ar grima materiāliem: ūdenskrāsu grimu, spīguļiem, pūderi, otām, sūklīšiem un iespējām to visu notīrīt, kā arī ar piemērotu aksesuāru izmantošanu.

Kāpēc cilvēki izlemj tetovēties? Vispirms jau lai tetovējums nestu veiksmi un pasargātu no ļauna. Vēl arī: meitenes – lai izskatītos skaistākas, puiši – lai izskatītos un justos spēcīgāki un sīkstāki, lai demonstrētu pasaulei savu ticību vai pārliecību, lai nēsātu sev līdz kādu piemiņas zīmi. Pirms tetovēšanas svarīgi būtu noskaidrot, ko attiecīgais zīmējums nozīmē, vienalga, vai tas ir pastāvīgais vai īslaicīgais tetovējums.
Anitas Ratigenas un Betsijas Bedvoteras „Tetovēšanas rokasgrāmata meitenēm” iepazīstina ar īslaicīgo tetovēšanu – vienkāršu un nesāpīgu veidu, kā iegūt tetovējumu - ar uzlīmju palīdzību. Grāmata interesanta ar to, ka tajā ir atrodami paraugi desmit pasaulē populārākajos tetovējumu stilos, pie katra no tiem skaidrots tetovējuma vēstījums un simbolisms – tātad – uzzināsiet, ko nozīmē kārotais zīmējums. Piem. Debesu ķermeņi – saule, Mēness, zvaigznes u.c. to nēsātājam piešķir debesu spēku un aizsardzību. Meiteņu tetovējumos vispopulārāko attēlu – eņģeļu, laumiņu un spārnu – nozīme var būt ļoti dažāda – no aizsardzības un brīvības, līdz mīlestībai un liktenim. Līdzīgi ir arī ar tauriņiem un spārēm – piem. Āzijā spāri uzskata par prieka un laimes, kā arī spēka un drosmes zīmi. Arī dažādiem ziediem ir dažādas nozīmes. Grāmatā skaidroti arī polinēziešu, ķeltu, ķīniešu, arābu u.c. ornamenti.

Saturā līdzīga arī grāmata zēniem - Rassa Torna un Endrū Tralla „Tetovēšanas rokasgrāmata zēniem”. Arī te simbolu skaidrojums. Dažādu cilšu tradicionālie, mūsdienām pielāgotie ornamenti, iespējams, ir šobrīd pasaulē visizplatītākais tetovējumu veids. Šis ir arī viens no vecākajiem tetovējumu stiliem. Puiši bieži izvēlas šādus tetovējumus tradicionālu iemeslu dēļ – proti, lai izskatītos skarbāki un pieaugušāki. Grāmatā skaidrotas maoru, polinēziešu, japāņu, ķīniešu u.c. tautu rakstu zīmes, arī vārdi un frāzes. Te arī galvaskausu, tīģeru un lauvu, pūķu, sieviešu un mītisku būtņu, motociklistu, kuģniecības un reliģisku simbolu skaidrojumi.

Grāmatā „Ziemas spēles” atradīsiet interesantus ieteikumus brīvā laika pavadīšanai ziemā. Te būs gan spēles ar sniega pikām: Sniega bumbu rallijs, Cietokšņa sargs, Milzīgā sniega bumba, Sasalušie u.c., gan ieteikumi būvēm un zīmējumiem sniegā: sniega cietoksnim un sniega namiņam, sniega figūrām un visgarākajam sniegavīram; ieteikumi spēlēm uz slidām un slēpēm, spēlēm ar ragaviņām. Netrūkst arī jautru spēļu, kā piem.: Zaķi sniegā, Apmaldījies eskimoss, Sniega lapsu medības u.c..

Ališas Nīhausas un Alana Dekera grāmata „Pirāti” ir gandrīz vai ceļojums laikā. Tā saistošā formā un ar bagātīgām krāsainām ilustrācijām iepazīstina ar senajiem pirātiem Grieķijā un Romā, par zināmākajām pirātu apmešanās vietām Skandināvijā, Vidusjūrā, Berberu krastā, Maltā u.c. Te arī īsas ziņas par dažādu laikmetu slavenākajiem pirātiem – pirmo pirātu kapteini gotu sievieti Alvidu , Mūku Jūstesu, brāļiem Barbarosām, seru Frānsisu Dreiku, no kura tik ļoti baidījās spāņi, ka nosauca viņu par Pūķi, kapteini Morganu un citiem. Te arī mazliet par pirātu ieročiem: kapera pistolēm, abordāžas zobeniem, nežēlīgajiem dzelkšņiem, par pirātu likumiem, sodiem, kuģu vrakiem u.c. Grāmatā arī noderīgi ieteikumi iespējamo briesmu gadījumos – ko darīt, ja esi kritis pirātu gūstā, nokļuvis bezvējā vai avarējis jūrā.

Sūzenas Deividsones grāmata „Putnu vērošana” ir labs ceļvedis dabā. Un nemaz nav jādodas uz tālām un eksotiskām zemēm, lai varētu sākt vērošanu – putnus var pamanīt arī tuvējās ielās un dārzos.
Zināms, ka pasaulē ir vairāk nekā 10 000 putnu veidu jeb sugu, un visu laiku tiek atklātas jaunas sugas. Grāmatā atradīsiet padomus, kā lietot putnu noteicēju, kā kļūt par putnu detektīvu, kā uzskicēt putnus, pagatavot barotavu, sekot putniem, rakstīt putnu dienasgrāmatu utml.
Grāmata atklāj daudz aizraujošu faktu par dažādiem putniem.
Meža pīles mazuļi prot peldēt jau izšķilšanās dienā un zina, kad ienirt, lai izbēgtu no briesmām.
Svīres ir vieni no tiem nedaudzajiem putniem, kuri guļ lidojumā. Pirms krēslas putni paceļas 1000 -2000 m augstumā un apmetas silta gaisa slānī. Svīres guļot var planēt pilnīgi nekustīgi.

LATVIEŠU DAIĻLITERATŪRA

Lindas Dreimanes (1981) romānā „Vilcenes stāsts” (Jauniešu žūrija 2011) galvenās varones ir dvīnes Obskva un Piintara, kuras uzreiz pēc dzimšanas ir izšķirtas un uzaudzinātas ļoti atšķirīgos apstākļos. Obskvu izskolo viens no varenākajiem fantāzijas zemju burvjiem – Trenodons, skolodams meiteni par spēcīgu un gaišu burvi. Piintaras apmācība savukārt uzticēta Raganu apvienības goda vadītājai Fionai, kas jauno burvi iepazīstina ar Spēka tumšo pusi. Abu māsu dzīve mērķtiecīgi ved pretim pēdējai kaujai starp tumsu un gaismu līdz apjausmai, ka tumsa bez gaismas nepastāv, ka abas māsas sagaida viens liktenis…

Guntas Micānes stāstu krājumā „Lielās blēņas” lasām par blēņām, kādas varētu būt pastrādājušas mūsu vecvecmāmiņas pagājuša gadsimta pirmajā desmitgadē, vecmāmiņas un vectēvi un viņu draugi Otrā pasaules kara gados, pēckara skolas gados un visbeidzot mūsdienās, jo grāmatas autore pusi mūža strādājusi par skolotāju, un viņai ir bijušas iespējas pabūt ne vienu vien blēņu vidū. Varbūt tāpēc viņai izdevis saglabāt draisku dzīvesprieku un optimismu.

Māra Runguļa garstāstā „Aste, ko luncināt” (Jauniešu žūrija 2011) jauniešu dzīve un mīlestība sešdesmitajos gados, laikā, kas tik ļoti atšķiras no mūsdienām. Šis - ar liekulību un meliem piesātinātais laiks – iespaidojis arī grāmatas varoņu Gunāra, Gunas un Agneses spēju būt godīgiem pašiem pret sevi. Protams, tas ietekmējis arī viņu savstarpējās attiecības, kas šajā grāmatā ir pats galvenais.

Zentas Ērgles „Starp mums, meitenēm, runājot… un citi stāsti” (Jauniešu žūrija 2011) apkopoti trīs, savulaik jauniešu iecienīti, seriāli – „Starp mums, meitenēm, runājot..”, „bez piecām minūtēm pieauguši” un „Nosargāt mīlestību”.
Tās ir septiņdesmito gadu skolēnu skolas gaitas, likstas un prieki, piedzīvojumi un pārdzīvojumi, pirmā mīlestība, ģimenes dzīves pirmie soļi, nesaskaņas un mēģinājumi tik ar tām galā. Lai arī tie ir stāsti par 40 gadus senu pagātni, daudzi sarežģījumi attiecībās starp cilvēkiem arī šodien ir tie paši.

Annas Strautnieces garstāsts „Severīna” (Gandrīz pieaudzis) ir neparasts un aizkustinošs stāsts jauniešiem, kas liek aizdomāties par patiesām dzīves vērtībām. Stāsta galvenais varonis Hermanis ir parasts mūsdienu jaunietis, kurš gluži negaidot iegūst mantojumā nekustamo īpašumu – vecu dzīvokli, kuram līdzi, kā vēlāk atklājas, nāk arī „kustamie īpašumi”. Kā obligāts noteikums, lai testaments stātos spēkā, ir Hermaņa apņemšanās rūpēties par trim Amālijas tantes biedrenēm – Maigu, Zaigu un Severīnu – līdz pat viņu nāves stundai. Tikai vēlāk atklājas, ka tās nav kaut kādas „tikpat vecas grošas” kā tante, bet šunelis pekinietis, papagailis un - Severīna. Tāds vārds ir dots tējas sēnei burkā, kuru savulaik no Mandžūrijas tantei atvedis viņas draugs Hermanis. Šī dzīvokļa pārņemšana pilnībā izmaina puiša dzīvi, raksturu un attieksmi pret dzīvi.

Maijas Laukmanes garstāsta „Smaidiņu! Izlidos putniņš!” varone Saiva kā vairums pusaudžu reizēm mēdz justies nesaprasta un apjukusi. Reizēm viņai šķiet, ka viņā dzīvo divas Saivas. „Viena visu dara kļūdaini, nosodāmi un nepareizi, sastrādā nepareizības, bet otra sapņo un cer, ka viss mainīsies uz labu.” Vispirms jau vecāku nesaskaņas ģimenē, tad – nevērība pret mācībām un līdz ar to sliktas sekmes skolā, un tad vēl pirmās simpātijas pret puisi… Labi, ka blakus ir draudzenes un iespēja darboties fotostudijā. kas rada lielisku iespēju izveidot savu fotoizstādi.

Dinas Balodes grāmata „Dzīvnieki cilvēku pasaulē” ir domāta tiem, kas grib rūpēties par dzīvniekiem, bet nezina, kā to darīt. Protams, arī tiem, kas domā, ka zina. Šī grāmata ir aicinājums paraudzīties uz dzīvnieku patversmes ikdienu no neierasta skata punkta.
Viens no Esteres nepiepildītajiem sapņiem ir dzīvnieku pasaules izzināšana, tāpēc viņa piesakās tur strādāt un vairākus gadus pavada dzīvnieku pasaulē, kas kā izrādās nesaraujami ir saistīta arī ar cilvēkiem. Sākumā lasītājs iepazīst Esteres dienasgrāmatu, turpinājumā – viņas stāstus par suņiem, kaķiem un pat roni.

Pirmo reiz latviešu literatūras vēsturē lasītājiem tiek piedāvāts stāstu krājums, kurā aprakstīti reāli notikumi par zemūdens dzīļu meistariem. Andra Vanaga krājumā „Ūdenslīdēju stāsti” var iepazīties ar vairāk kā simts stāstiem par zemūdens medniekiem, pētniekiem, tūristiem un ūdenslīdējiem, viņu darba gaitām un piedzīvojumiem, kas balstīti uz reāliem notikumiem un risinājušies daudzās jūrās un dažādos laikos. Stāstos ir atspoguļoti gan traģiski, dažreiz elpu aizraujoši, gan amizanti, smieklus izraisoši piedzīvojumi un atgadījumi. Stāsti pierakstīti no ūdenslīdēju un citu šī aroda meistaru atmiņām.

ĀRZEMJU DAIĻLITERATŪRA

Romāns jauniešiem „Pērkodārds” - tā autors Entonijs Horovics ir arī filmas „Pērkondārds” scenārija autors.
Kad Aleksa tēvabrālis Īens mīklainos apstākļos iet bojā, atklājas, ka tas bijis slepenais aģents. Arī sava brāļa dēlu viņš apzināti gatavojis aģenta karjerai – 14 gadu vecumā Alekss ir apguvis vairākas valodas, alpīnismu, niršanas, šaušanas un cīņas prasmi. Jaunietim ir viss, lai kļūtu par ideālu tīņu supervaroni, un viņa pirmā misija saistīta ar bīstama datorvīrusa likvidēšanu.

Britu rakstniece Sallijas Gārdneres romāns „Es, Koriandra” ir patiešām jauka un aizkustinoša pasaka, savā ziņā mazliet līdzīga „Pelnrušķītei”. Tajā darbojas divas ļaunās pamātes, un ir arī princis. Romānā netrūkst visādu brīnumu – tur notiek dažādas burvestības, ceļošana laikā, negaidīti notikumu pavērsieni.

Žaklīnas Vilsones grāmatā „Projekts „Lotija”” Šarlotei ir gados jauna, saprotoša mamma, divas tuvas draudzenes, klasesbiedru atzinība. Taču norisinās negaidīti notikumi, un nekas vairs nav kā agrāk. Attiecībās ar draudzenēm rodas plaisa. Kas gan tur varētu būt vainojams? Šarlote domā, ka vainīgs varētu būt kāds no vīriešu dzimuma, kāds, kas no nekam nederīga muļķa pārvēršas par intereses objektu.

Ērika Emanuēla Šmita grāmata „Oskars un Rozā dāma” (Bērnu žūrija 2011) ir aizkustinošs un gaišs stāsts par cerību un mīlestību. Desmitgadīgais puisēns ir slims, un neviens, ieskaitot vecākus, nespēj Oskaram pateikt to, ko zēns jau sen nojauš: viņš mirst. Slimnīcā Oskaram vistuvākais cilvēks ir brīvprātīgā slimnieku kopēja, kas kādreiz ir bijusi cīkstone, un kuru zēns mīļi sauc par Rozā mammīti.
Vispirms Rozā mammīte mudina Oskaru savas domas uzticēt Dievam: „Neizteiktās domas nomāc, iespiežas sirdī, gurdina, padara kūtru, kavē rasties jaunām domām un nemitīgi tirda. Tu būsi pilns ar vecām domām kā suns ar blusām, ja šīs domas neizpaudīsi. Turklāt tu vari katru dienu Dievam kaut ko palūgt. Tikai garīgas lietas.”
Un tā nu Oskars katru dienu raksta vēstules, no kurām mēs uzzinām viņa stāstu.
Tad viņa Oskaru iesaista aizraujošā spēlē, kas, spītējot slimībai, ļauj piedzīvot mīlestību, šaubas, skumjas un piedošanu.
Ir tāds ticējums, ka gada pēdējās divpadsmit dienās var paredzēt, kas notiks nākamā gada divpadsmit mēnešos. Katra šī diena atbilst kādam nākamā gada mēnesim. Un Rozā mammīte piedāvā Oskaram izspēlēt šo spēli, kas nedziedināmi slimajam zēnam sniedz cerību un mīlestību.