IESAKĀM IZLASĪT!

Lietuviešu autoru „Meiteņu grāmata” būs labs palīgs pusaudžiem jau no divpadsmit gadiem. Viegli saprotamā veidā tā skaidro šī pārmaiņu laika īpatnības – gan straujo emociju un pašsajūtas maiņu, gan savstarpējo attiecību smalkumus. Grāmata būs labs palīgs situācijās, kad grūti saprasties ar ģimeni, apkārtējiem un – pašai ar sevi; kad grūti izlemt kā ģērbties, lai draugi neizteiktu zobgalīgas piezīmes, bet vecāki nepārmestu. Te atradīsiet atbildes arī uz tādiem jautājumiem, kā – kur iztvaiko enerģija, kā uzveikt stresu, kā pārvarēt bailes, slimību un tuva cilvēka zaudējumu. Kā tikt galā ar greizsirdību un skaudību, kā iemācīties piedot. Grāmatu interesantāku padara dažādi testi – par temperamentu, ķermeni, nākamo profesiju, kā arī – daudz vērtīgu ieteikumu.

Grāmatā „Spēles ceļiem tuviem un tāliem” apkopotās spēles katru ceļā pavadīto stundu padarīs par aizraujošu un izziņas pilnu izklaidi, palīdzot trenēt bērna loģisko domāšanu, atjautību un iztēli. Spēles ir ļoti dažādas, tāpēc tās būs interesantas ikvienam: noslēpumaini stāsti, skaitļu minēšana, atjautības spēles, derību, likmju un sacensību spēles, matemātiskie triki, spēles ar sērkociņiem un metamajiem kauliņiem un vēl viss kas cits. Starp interesantākajām – „Ņiprā tante Erna”, „Plikā varde”, „Dvīnīši un trīnīši” u.c..

„Lielā zīmēšanas grāmata” ir bagāta radošām idejām, un tajā ir viss, kas jāzina ikvienam, kurš vēlas zīmēt. Atliek tikai vērot viegli uztveramos zīmējumus, soli pa solim sekojot pamācībām, izpildīt vienkārši aprakstītās darbības, un itin viegli uzzīmēt cilvēkus, dzīvniekus, ēkas, kā arī karikatūras. Te redzam, kā zīmējot vienkāršu sejiņu, var attēlot gan smaidošu meiteni, gan dusmīgu ļaundari; kā zīmējot dzīvniekus, attēlot dažādus raksturus, piem. niknu buldogu un augstprātīgu suni; kā uzzīmēt orangutānu, zirgu un ķenguru, supervaroni un ķermeni kustībā. Detalizēt padomi sniegti cilvēka sejas zīmēšanā. Grāmatā ļoti uzskatāmi izskaidrots un parādīts, kas ir ēnošana, pretskats un perspektīva. Stāstot par plašo zīmēšanā izmantojamo materiālu klāstu, parādīts, ar ko atšķiras dažāda veida zīmējumi.

Nikolas Džeinas Stīvensones „Modes vēsture” ir gan izsmeļoša uzziņu literatūra, gan aizraujošs stāsts par modes vēsturi. Tajā apskatīta pēdējo divu gadsimtu modes vēsture, kā arī sniegts ieskats 21. gadsimta modes mākslā. Grāmata piedāvā gan plašu tekstuālo materiālu un ilustrācijas par katru tērpa elementu, piemēram, kurpēm ar nagliņpapēdi, korseti, turnīru, tuniku u.c., gan spilgtāko modes dizaineru biogrāfijas: Īva Senlorāna, Koko Šaneles, Kristiana Diora, Žana Pola Gotjē u.c.. Te atradīsiet aprakstus par augsto modi un par karalaika tērpu, par glamūru, ielu stilu, čarlstona kleitu, parīzietes cepuri, par svinga un unisex stilu, triko un Bufalo kostīmiem u.c.. Atsevišķi apskatīta arī vīriešu mode dažādos laika posmos: katliņš un uzvalka parādīšanās, ar briljantīnu ieziesti mati un kabatlakatiņš kabatā, cilindrs un fraka utt.

Stefānijas Palmas un Urzulas Šolcas „Tava stila rokasgrāmatā” mudina izjust un izvērtēt sava ķermeņa proporcijas, kā arī pēc sejas un figūras noteikt savu tipu. Tā māca piemērot apģērbu, rotas un aksesuārus savam augumam, gadalaikam un noskaņai. Grāmatas autores stāsta par stila līdzsvaru, harmonijas un kontrastu veidošanu, personisko krāsu termometru, skaidro, kā izbaudīt audumu un savaldīt haosu jūsu drēbju skapī. Stila tests jeb efekta ābece palīdzēs izdarīt izvēli – kā ģērbties, lai izskatītos atvērta, draudzīga, dzīvespriecīga, erotiska, maiga, noslēpumaina, pašapzinīga, uzticama u.c. ieteikumi.

Ingas Riekstiņas praktisko padomu grāmata „Konfekšu pušķi” sniedz lieliskas idejas, kā pagatavot saldas un skaistas dāvanas visām dzīves situācijām. Grāmatiņā stāstīts par materiāliem un instrumentiem, kas nepieciešami darbam, paskaidrota konfekšu stiprināšana, kā arī ieteikti daudz un dažādi ziedu, pušķu un kompozīciju veidi, piem., kā izveidot magoni, margrietiņu, rozi, saulespuķi, pušķi tējas un kafijas cienītājiem, vīnogu ķekaru, ananāsu, torti, mašīnu u.c. interesantas dāvanas.

Tatjanas Prosņakovas grāmatā „Papīra figūriņas” iepazīstina ar ķīniešu moduļu origami jeb 3D origami vai trīsstūrīšu origami. Autore to dēvē par moduļu konstruktoru, kurā pēc dažu savienošanas paņēmienu apgūšanas var radīt visdažādākās figūras – dzīvniekus, augus, cilvēkus, ēkas un daudz kā cita. Ikvienu grāmatā minēto figūru var izveidot patstāvīgi, pateicoties sīkiem aprakstiem un zīmējumiem. Te atradīsiet vairākus gulbja gatavošanas variantus, ieteikumus, kā pagatavot pūcēnu, taureni, laimes putnu, zemeni, dažādus ziedus, salavecīti, sniegavīriņu, burvju torti un veiksmes kuģi. Turklāt moduļiem var izmantot jebkuru papīru – pat vecus žurnālus, un tas ir darbs, ko var darīt kopā.

Suņu apģērbs mūsdienās ir ne tikai jauns modes attīstības virziens, bet arī ikdienas nepieciešamība gan pavisam maziem, gan vidēja un liela auguma suņiem, ko daba nav apveltījusi ar siltu un biezu kažoku. Jeļenas Judinas grāmatā „Tērps tavam sunim” apkopotas unikālas piegrieztnes un modeļu apraksti, sniegtas norādes, kā pareizi noņemt mērus un aprēķināt nepieciešamo valdziņu skaitu. Ja protat adīt, savam mīlulim varat izveidot modernu un ērtu tērpu kolekciju: apmetņus un pončo, vestes un kleitas, džemperus un kombinezonus, pat cepurītes un zābaciņus. Viss pēc jūsu izvēles – silti un mazliet amizanti jūsu sunim: veste ar rakstu joslām un bezrocis ar bārkstīm, džemperis „Dendijs” un kleita „Grietiņa” cepures ar atloku un pušķīti, paklājiņš „Suņa prieks” u.c..

Dereka Fagerstrēma un Lorīnas Smitas bagātīgi ilustrētajā grāmatā „Skaties un dari” apkopti 500 padomi visiem dzīves gadījumiem no ikdienas līdz eksotikai. Šī grāmata ir paredzēta izglītošanai, izklaidei un šad tad – pārsteigšanai. Pasaulē, kurā mēs dzīvojam, neapšaubāmi ir nepieciešamas vienkāršas instrukcijas, kurās soli pa solim aprakstīts, kā izveidot CD spoguļbumbu, kā radīt skaņu efektus un paņemt rokās ezi.
Abi autori dalās savās zināšanās nodarbēs, kuras pārzina vislabāk. Grāmatā atradīsiet arī ieteikumus, kā nolobīt granātābolu un sagriezt ananāsu, kā pareizi pagatavot boli un uzlikt kafijai piena cepurīti, kā izveidot retro ondulācijas un dredus, kā pareizi izkāpt no auto minisvārkos un kā mutē sasiet ķiršu kauliņus, kā flirtēt ar īsziņu simboliem un e-pasta simboliem, kā sasiet mezglā cigareti, kā uzkopt dzīvokli un uzbūvēt jauku namiņu kokā, kā pārvietoties pa džungļiem un izvairīties no moskītiem, u.c. interesanti ilustrēti padomi.

Džefrija Badvērta grāmatā „Mezgli” apkopoti vairāk nekā 90 klasisko mezglu, cilpu un vijumu apraksti, 600 krāsaini fotoattēli, kas papildināti ar detalizētām instrukcijām. Te atradīsiet savienojošos, piestiprinājuma, speciālos un apļveida mezglus alpīnistiem, makšķerniekiem, burātājiem, ugunsdzēsējiem, aktivitātēm dabā u.c.. Te atradīsiet ilustrētus ieteikumus, kā iesiet muciņu un dēli, kā izveidot četru grīstu apaļo pīni un vienkāršo ķēdi, kā sasiet laimes un zagļa mezglu, šotmezglu un buliņu u.c.. Grāmatā arī izsmeļoša informācija par dažādām virvēm un auklām, to kopšanu un pārrāvuma izturību.

Grāmata „37 stāsti par Kārli” ir piemineklis izcilajam hokejistam – Dzelzs vīram – Kārlim Skrastiņam, puisim, kurš agri atrada savu aicinājumu, sasniedza savu mērķi un atstāja par sevi daudz labu atmiņu. Grāmatas autoru grupa aptaujājusi radus un draugus, komandas biedrus un trenerus, un nu 37 stāstos iepazīstina ar Kārli, kuru it kā zinājām, bet nepazinām. Būdams vienkāršs un konsekvents savā rīcībā, viņš prata būt ne sevi, ne pretiniekus nesaudzējošs džentlmenis hokeja laukumos gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā.

LATVIEŠU DAIĻLITERATŪRA

Maijas Laukmanes grāmata „Svītra pāri” (Skolas stāsti) ieskatās piecpadsmitgadīgo jauniešu pasaulē, ko veido savstarpējo attiecību samezglojumi un risinājumi, draudzība, atbalsts, uzticēšanās, ļaunprātība un nodevība… Kam gan nav gadījies saņemt savā mobilajā tālrunī patīkamu īsziņu, nopriecāties par to, šaubīties pirms atbildes nosūtīšanas, tad nepacietīgi gaidīt nākamo… Piedzīvot pārpratumus, vienojoties par tikšanos. Līdzīgi gadās arī skolas prātīgākajai un apdomīgākajai meitenei Dzeldei, - saņemot daudz labu vārdu īsziņās, kuras parakstījis kāds N, viņai kļūst līksmi ap sirdi. Tomēr - kas gan ir šis noslēpumainais sūtītājs?

Ineses Ķesteres grāmatā „Skolas spoks” piecpadsmitgadīgais Kaspars tikko no Kuldīgas pārcēlies uz Liepāju, jo vecāki devušies peļņā uz Īriju. Tas, ka tagad viņam jādzīvo kopā ar pļāpīgo omi, vēl nebūtu nekas. Taču pie durvīm jau 1.septembris, un Kaspars ir cieši apņēmies vairs nebūt klasesbiedriem par apsmieklu, kā tas bija vecajā skolā. Tagad viņš būs stilīgs vēsais džeks.
Tomēr jau pirmajā skolas dienā viss norit ne tā, kā bija iecerēts. Raksturu tik viegli nevar izmainīt… Kā pierādīt, ka neesi nekāds nūģis un kā iekarot jaukās Kristas labvēlību, Kaspars nerod atbildi. Bet tad pēkšņi skolā uzrodas pavisam neparasts sabiedrotais – spoks – un sākas noslēpumaini un pat baisi notikumi…

Ilzes Liliānas Muižzemnieces grāmatās „Kaķu meitene”, „Starp divām pasaulēm” un „Bez robežām” galvenā varone ir trīspadsmit gadus vecā bārene Aurēlija. Kad viņas draudzeni Meju adoptē kāda ģimene, arī Aurēlija pamet bērnunamu un sāk dzīvot patstāvīgi. Tad meitene uzzina, ka viņas liktenis ir cieši saistīts ar kaķu dzīvi un viņa spēj pārvērsties par kaķi… Nu Aurēlija atklāj jaunu pasauli – piedzīvojumiem un briesmām pilnu. Viņas klejojumi turpinās, bet meitenei rodas jautājums – kā dzīvot tālāk? Trešajā grāmatā lasām, kā viņa sāk apmeklēt skolu. Taču tā nav parasta skola,- tā ir Dzīvnieku Spēju skola. Šeit mācās Aurēlijai līdzīgi bērni, kas spēj pārvērsties par dzīvniekiem un ir mazliet citādi nekā pārējie bērni.

Tiem, kuriem patīk zinātniskā fantastika, interesanta būs BNR.1 (Baņutas Rubesas) grāmata „Labie draugi”. Vislabākie draugi tur ir roboti, kuri gan ar laiku spēj kļūt par lielu apgrūtinājumu. Tieši tā notiek ar četrpadsmitgadīgā Emīla Labo Draugu – robotu Donovanu. Tā slepenā kamera ieraksta visus melus un noslēpumus, kā arī – visus slepenos skatienus kādas meitenes virzienā… Pie tam – Emīlam ir ko slēpt: par viņu interesējas policija. Un ir pat vēl trakāk – katru dienu skolā uzrodas pa robotam, un katru dienu kāds skolēns sāk līdzināties zombijam... Tikai Emīls zina, kāpēc tā notiek…

Ellenai Landarai (1987) romāna „Digitālo neaizmirstulīšu lauks” ideja radusies no sapņa, kurā autore redzējusi puisi uz liddēļa planējam starp augstceltnēm. Viņas radītajā pasaulē pārvietošanās ar liddēli nav nekas neparasts – tāpat kā bioaparāts, ar kādu Nikonas pilsētā tiek apveltīts katrs jaundzimušais. Meitenes Airī dzīve, kas līdz šim ritējusi visai ierastās sliedēs, kādā dienā tiek sagrauta. Negaidīti satiktie noslēpumainie cilvēki liek viņai dzīvi ieraudzīt citām acīm. Turpmākie notikumi pierāda, ka cilvēkus, kuriem ir bioaparāts, var ne tikai kontrolēt, bet arī izdzēst atmiņu failus un pārprogrammēt.

Lauras Dreižes romāns „Laimes monitorings” ir saistoši uzrakstīta fantāzija par mūsu planētas nākotni digitālajā laikmetā. Pilsētā, kur viss tiek pārvaldīts un kontrolēts, nelegāli darbojas jauniešu grupiņa, kura aizrāvusies ar savdabīgu nodarbi – mēģināt notvert noslēpumaino autobusiņu, kurš novēro, kuri cilvēki ir nelaimīgi, un ar savu parādīšanos it kā aizslauka viņu ciešanas,- kā atkritumus. Laimes monitorings – tā šo procesu dēvē jaunieši. Arī Brendons vēlas to apturēt un izpētīt, taču viņa māsa Eiverija pret to iebilst un meklē palīdzību pie komandas. Šī sacensība atklāj gan jauniešu sarežģītās attiecības – konkurenci, brāļu naidu, pirmo mīlestību, kā arī pastāvošās iekārtas netaisnību.

Aizraujoša, sirsnīga, reizēm smieklīga, reizēm mazliet dramatiska ir Mārītes Keišas grāmatiņa „Es, kaķi un citi zvēri”. Izrādās, nav jābūt Džeraldam Darelam, lai ar zvērudārzu savā bagāžā mestos iekšā nezināmajā un daudz interesanta piedzīvotu tepat Latvijā. Izrakstos no autores dienasgrāmatas redzam, ka garlaicīgi nav pat tad, ja vienīgie sarunbiedri un ģimenes locekļi ir divi kaķi, katrs ar saviem niķiem un stiķiem, gailis ar divām sievām un delverīgs suns. Un cik daudz interesantu un jautru brīžu var piedzīvot, ja tevi ik pa laikam apciemo žurka, cauna vai bebrs.

ĀRZEMJU DAIĻLITERATŪRA 

Džons Stīvenss romānā „Smaragda krāsas „atlants”” ir radījis krāsainu un neticamu pasauli – līdzīgu kā „Gredzenu pavēlniekā” vai „Nārnijas hronikās”. Kādā ziemas naktī trim bērniem Keitai, Emmai un Maiklam pēkšņi nākas šķirties no vecākiem – viņu ģimeni vajā tumsas spēki. Pat pēc desmit gadiem bērniem nav izdevies noskaidrot, kas noticis ar vecākiem. Izrādās, atbildi var sniegt tikai burvju grāmata „Laiku atlants”. Kur to atrast un kā ar to apieties. Abām māsām un brālim priekšā tāls ceļš, kurā daudz fantastisku notikumu, šķēršļu un pārbaudījumu. Autors aicina lasītāju sekot Keitas, Maikla un Emmas gaitām, kuriem nākas pārspēt viltībā grāfieni, atbrīvot sagūstītos bērnus un, iespējams, pat izglābt pasauli.

Rika Riordana grāmatā „Zibens zaglis" galvenais varonis Persijs Džeksons nav parasts zēns – viņš ir pusdievs, īsts varonis, kam lemti lieli varoņdarbi! Stāsta sākumā gan viņš to vēl nezina, tomēr pienāk brīdis, kad viņš atklāj savu piedzimšanas noslēpumu – Persijs ir sengrieķu jūras dieva Poseidona dēls. Grāmatas sižets ir spraigs, tajā darbojas arī vairāki sengrieķu mitoloģiskie tēli – ciklopi, kentauri un dažādi dievi, briesmu pilni pārsteigumi gaida aiz katra stūra, jo – Persijam ir tikai desmit dienas, lai ar draugu palīdzību novērstu karu Olimpa kalnā.

Kornēlijas Funkes romāns „Rekless. Spoguļpasaule” lasītāju ieved citā pasaulē. Pasaulē, kur valda brāļu Grimmu baisāko pasaku tēli un noteikumi. Pavisam nejauši Jākobs atklāj Spoguli, kas aizved citā pasaulē – Spoguļpasaulē, un tā viņam uz ilgu laiku kļūst kā mājas. Tur dzīvodams, viņš karaļiem un ķeizariem meklē un piegādā maģiskus priekšmetus, kas paslēpti šīs savādās pasaules mežos un pakalnos. Taču tad viņa brāļa āda sāk pārvērsties nefrītā, un Jākobam ir tikai viens uzdevums – atrast zāles, kas spēj glābt brāli. Lai nokļūtu pie Sarkanās fejas, ir jāsatiek rūķis, jātiek garām vienradžiem un jāuzvar goili. Tomēr arī tas vēl nav ceļa gals..

Kasandras Klērkas triloģijas pirmās divas grāmatas „Kaulu pilsēta” un „Pelnu pilsēta” aizraus ikvienu lasītāju, kuram interesē fantāzijas žanrs. Uzrakstītas saistošā valodā, tās bagātas ar negaidītiem sižeta pavērsieniem. Dodoties uz Ņujorkas klubu „Pekle”, piecpadsmitgadīgajai Klerijai ne prātā nenāk, ka viņa kļūs par slepkavības liecinieci, sastapsies ar Ēnu Medniekiem, kuru misija ir atbrīvot pasauli no dēmoniem un savaldīt vilkačus un vampīrus. Tā ir arī viņas pirmā tikšanās ar Džeiku.
Tikmēr kaut kur ir pazudusi Klerijas māte, un nu arī par viņu pašu sākuši interesēties dēmoni. Klerija labprāt veltītu laiku savam draugam Saimonam, taču Ēnu Mednieki tur meiteni savā varā – jo sevišķi viņas jaunatrastais brālis Džeiks. Klerijas vienīgā iespēja ir sadzīt pēdas ļaunajam Valentīnam…

Megijas Stīvoteras romānā „Trīsas” lasām par Greisu un Semu, kurš lielāko dzīves daļu pavada vilka izskatā. Kad beidzot viņi viens otram atzīstas savās jūtās, Semam jācenšas palikt cilvēka veidolā, bet Greisai - viņam palīdzēt.
Triloģijas otrajā romānā „Svārstības” Greisai, Semam un Koulam dzīve ir pastāvīga cīņa starp diviem spēkiem – vilka un cilvēka. Arī vilkača Koula pagātne izrādās briesmīgu notikumu pilna, un pieņemt dzīvi vilka ādā nav nemaz tik viegli. Lai varētu palikt kopā ar Greisu, Semam jānoslēdz rēķini ar vilkača pagātni.

Amerikāņu rakstnieka Patrika Nesa triloģija „Haosa spēle” pasaulē iemantojusi tikpat lielu popularitāti, cik Suzenas Kolinsas „Bada spēļu” cikls. Jau pirmā grāmata „Nazis, ko neatlaist” pārsteidz ar ļoti aizraujošo un oriģinālo sižetu. Prentistaunā ikviens dzird otra domas kā nepārtrauktu troksni, tur nav noslēpumu un klusuma. Tikai mēnesi pirms savas dzimšanas dienas, kurā Todam jākļūst par vīru, viņš nejauši sastop pilnīgu klusumu. Un sastop Violu, meiteni, kuras gaisa kuģis pusceļā uz jaunās pasaules meklējumiem avarējis purvā. Uz vietas palikt viņi nedrīkst, jo abus vajā Pretnistautas vīri, tāpēc jaunieši uzsāk bīstamu piedzīvojumu un pārbaudījumu pilnu ceļu uz Patvērumu.
Otrajā grāmatā „Jautājums un atbilde” Tods un nāvīgi ievainotā Viola ir nonākuši Patvērumā, tomēr cerēto mieru un brīvību tur negūst – pilsētu ir iekarojis viņu niknākais ienaidnieks. Ieslodzījumā Tods ir spiests pakļauties kārtībai, kādu ieviesis mērs, un mieru viņam nedod jautājums – kas noticis ar Violu…

Urzulas Poznanski aizraujošais trilleris „Erebos” patiks ne tikai kaislīgiem datorspēļu faniem, bet arī viņu vecākiem. Erebos ir datorspēle, kas skolā tiek izplatīta no rokas rokā. Tās noteikumi ir strikti: iespēja spēlēt Erebos tiek dota tikai vienu reizi un vienatnē. Pat to nevienam nedrīkst stāstīt. To, kurš pārkāpju noteikumus vai neizpilda uzdevumus, spēle izslēdz, un otrreiz to spēlēt nav iespējams. Neparasti ir tas, ka pat reālajā dzīvē tā dala uzdevumus – sarunājas ar spēlētājiem, pārbauda, vēro un draud. Spēlei Erebos ir mērķis – tā grib nogalināt. Romāns spilgti parāda, cik vienkārši un nemanāmi datorspēles rada atkarību, cik bīstamas tās var būt cilvēka dzīvībai.

Izabellas Abedi romānā „Čuksti” valda noslēpumainība. Sešpadsmitgadīgā Noa par „Čukstiem” nosaukusi savas ģimenes brīvdienu māju – ļoti senu māju, par kuras noslēpumu nevēlas stāstīt neviens ciemata iedzīvotājs. Noai pašai tas jāizdibina. Kopā ar vietējo puisi Dāvidu Noa soli pa solim tuvojas patiesībai, kas rādās diezgan baisa. Garu izsaukšana, netverama garām slīdoša smarža, neizskaidrojami trokšņi, pēdas putekļos – kaut kur aiz tā visa vēl līdz šim neatklāta slepkavība. Un tomēr tie tikai notikumi, kas atklāj problēmas Noas ģimenē un attiecībās.

Džilianas Samersas grāmatā „Meža burvja meita” piecpadsmitgadīgā Kīlija ir īsta Kalifornijas meitene, bet pēc mātes nāves viņa ir spiesta pārvākties uz dzīvi Kolorādo laukos, kur virmo viduslaiku festivālu gaisotne un visapkārt valda dabas un cilvēku harmonija. Mūsdienīgai pilsētniecei dzīve ar dīvainu hipiju baru šķiet kā ļauns murgs. Taču tad viņa atklāj mežu, kas sevī slēpj daudz aizraujošu noslēpumu. Izrādās, Kīlija prot sarunāties ar kokiem…

Džanetas Raizingas grāmata „Pija un Dramers vienmēr kopā” izdota sērijā „Ieklausies zirgā”. Kad Pijas vecāki izšķiras, viņai ar savu zirgu Drameru nākas sākt jaunu dzīvi jaunās mājās. Diemžēl iedzīvošanās jaunajā vietā nesākas tik vienkārši, kā cerēts. Attiecības ar staļļu „karalieni” – meiteni Ketu, šķiet neglābjami sabojātas jau pašā sākumā. Taču pēc nejauša kritiena no zirga, ar Piju notiek neticamais – viņa sāk saprast, ko runā zirgi. No šī brīža viņa tiek dēvēta par Zirgu vārdotāju. Pijas noslēpumu zina tikai Džeimss.

Gārta Steina grāmatā „Ja es spētu izstāstīt” ir viss: mīlestība, traģēdija, piedošana un četrkājainais stāstnieks suns Enco, kuram filozofa dvēsele. Viņa dzīves ceļš nav no vieglajiem – tas ir pārbaudījums, smieklu un asaru pilns, un savijies kopā ar viņa saimnieka Denija negaidītiem un dramatiskiem pagriezieniem bagāto ceļu. Grāmata ir aizraujošs stāstījums un dzīves redzējums ar suņa acīm, un, lai gan sazināties ar cilvēkiem viņu valodā suns nespēj, viņam būtu ļoti daudz ko teikt un jautāt. Ar smaidu un apbrīnu lasām, kā Enco pārcilvēciskiem spēkiem cīnās par savas ģimenes laimi. Domāju, ka pēc grāmatas izlasīšanas ikviens suņa saimnieks uz savu četrkājaino draugu palūkosies ar citām acīm.

Maikla Morpugo grāmata „Kara zirgs” ir sirsnīgs un aizkustinošs stāsts par zirga Džoija un zēna Alberta draudzību, kas izvēršas uz Pirmā pasaules kara fona. Rakstot šo dzīvesstāstu no zirga redzējuma, autors skaudri pieskaras tēmai – zirgs kara apstākļos, frontē, zem šāviņiem. Stāsta sākumā, kad kumeļš Džoijs sāk iepazīt dzīves nežēlību, viņam ir tikai pusgads. Lasot stāstu, redzam, kā kara gaitās gūtais rūdījums viņu pārvērš par kara zirgu. Stāsts ir uzrakstīts tādēļ, lai nedz Džoijs, nedz tie, kurus viņš pazina, nedz karš, kuru tie piedzīvoja, un kurā daudzi no viņiem gāja bojā, netiktu aizmirsti.

Vācu rakstnieka Andreasa Šteinhēfela grāmata „Riko, Oskars un dziļākās ēnas” ir detektīvs, lai gan sākas pavisam ikdienišķi. Kādu dienu zēns Riko uz ielas atrod makaronu! Būdams godīgs un mazliet savāds zēns, Riko apstaigā visu 93.nama iemītniekus, kas izrādās visai raiba kompānija, lai noskaidrotu, kurš pazaudējis šo svarīgo lietu. Tieši šī rievotā Rigatoni makarona dēļ Riko satiek Oskaru un abi sāk dzīt pēdas noslēpumainajam misteram 2000, kurš tiek apsūdzēts bērnu nolaupīšanā! Tad kādu dienu pazūd arī Oskars, un Riko, visu pametis, steidzas pa drauga pēdām.

Natašas Kampušas grāmata „3096 dienas” ir autobiogrāfisks darbs. Nataša, 10 gadus veca austriešu skolniece, 1996.gadā tika nolaupīta ceļā uz skolu. Telekomunikāciju tehniķis Volfgangs Priklopils viņu ievilka savā preču piegādes mikroautobusā un pēc tam astoņus gadus jeb 3096 dienas meiteni turēja gūstā savas mājas pagrabā.
„Nepilnu piecu kvadrātmetru šaura telpa. Vienpadsmit kubikmetru gaisa. Es kā tīģeris krātiņā staigāju no sienas līdz sienai. Jutos kā iekonservēta šai pazemes seifa šaurībā,” atceras Nataša.
Viņa izbēga 18 gadu vecumā, nesalauzta un neiznīcināta. Natašas vārds izskanēja visā pasaulē. Daudzi nespēja un nespēj saprast, kā no mazās, pagrabā ieslodzītās, sistās, badā mērdētās un pazemotās meitenes varēja izaugt tik garīgi stipra, intelektuāla, sevi cienoša meitene. Šis gara spēks dzina izmisumā viņas paverdzinātāju Priklopilu, kurš, kā pati Nataša atzīst, brīžiem pats esot bijis žēlojams.

Grāmata „Debesis ir!” lasītājam ļauj ielūkoties tur, kur „neviens nav vecs un nevalkā brilles”. Par trīsgadīgā Koltona pēcnāves pieredzi, saglabājot bērna vienkāršo valodu, grāmatā stāsta viņa tēvs Tods Bērpo. Kad trīsgadīgais Koltons iztur smagu operāciju, pārdzīvo klīnisko nāvi, vecāki jūtas laimīgi un pateicīgi. Taču turpmākajos mēnešos viņi uzzina ko negaidītu – Koltons atklāj, ka operācijas laikā esot pametis ķermeni un viesojies Debesīs. Bērnišķīgi atklāti un vaļsirdīgi viņš stāsta par tikšanos ar aizsaulē aizgājušajiem ģimenes locekļiem, sīki apraksta Jēzu, eņģeļus un to, cik „liels, liels” ir Dievs un „cik ļoti Viņš mūs mīl”. Stāsts ir patiesi saistošs ieskats Debesīs, tas no jauna apstiprina, cik svarīga mūsu dzīvē ir ticība – gan bērniem, gan pieaugušajiem, un rosina uz pārdomām pat tos, kas par pēcnāves dzīvi vēl nav domājuši.

 Amerikāņu rakstniece Vanesas Difenbau romānā „Ziedu valoda” līdzās ziedu skaistumam dzīvo nepakļāvīgā, atturīgā un „dzelkšņainā” astoņpadsmitgadīgā Viktorija Džounsa. Aizverot pēdējo grāmatas lappusi, meitenes dzīvesstāsts ilgi paliek atmiņā – kaut vai tāpēc, ka tēlotā bezpajumtnieces dzīve liek aizdomāties par dzīves skarbo pusi.
Karalienes Viktorijas laikos ziedu valodu izmantoja emociju paušanai: sausserdis – uzticīga pieķeršanās, acālija – trausla un gaistoša kaisle, sarkana roze – mīlestība, sniegpulkstenīte – mierinājums un cerība, tulpe – atzīšanās mīlestībā... Arī Viktorija cenšas sazināties ar apkārtējo pasauli ziedu valodā. Viņa neuzticas nevienam, viņa izvairās gan no savām, gan citu cilvēku jūtu izpausmē un vārdiem, viņa baidās atcerēties savu sāpīgo pagātni. Tomēr Viktorijai piemīt unikāla spēja - viņas veidotie ziedu pušķi sniedz cilvēkiem prieku un dziedina viņu dvēseli. Tad Viktorijas dzīvē ienāk mīlestība…

Lorenas Oliveras romāns „Delīrijs” pārsteidz. Lēna Heloveja dzīvo laikā un zemē, kur zinātnieki atklājuši kā izskaust mīlestību, jo mīlestība ir nāvējoša slimība – tu mirsti gan tad, ja tev tā ir, gan tad, ja tev tās nav. Tāpēc valdība ir izdevusi rīkojumu, kas paredz, veikt dziedniecības procedūru visiem, kuri sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Lēna vienmēr ir gaidījusi šo dienu, jo dzīve bez mīlestības solās būt bez sāpēm – droša, paredzama un laimīga. Taču, kad līdz procedūrai atlikušas nedaudz dienas, viņa satiek Aleksi. Un iemīlas… Aleksis zina, kā apiet komandanta stundu uz zina ceļu uz Mežonīgo zemi.

Mārtiņa Freimaņa darbu krājums „Cilvēks parastais un viņa dienasgrāmata” interesants ne tikai ar viņa dzeju, bet arī ar piezīmēm uz paša sarakstītās grāmatas lapaspušu malām. Pirms dažiem gadiem, domādams par otrās dzejas grāmatas izdošanu, Freimanis uzrunājis vairākus draugus – piedalīties tās tapšanā. Uzdevums – aprakstīt vienu dienu savā mūžā. Parasta cilvēka parastu dienu. Sekojot dzejnieka idejai, grāmata veidota, par pamatu ņemot dzeju, Mārtiņa Freimaņa dienasgrāmatu un viņa draugu tekstus. Šajā krājumiņā par vienu dienu savā mūžā stāsta arī Zanda Štrausa, Ligita Vilka, Rūta un Lauris Reiniks, Aleksandra Kurusova.
Grāmatā Mārtiņa Freimaņa domas:
<Nenovērtē savus draugus par zemu, beigās var izrādīties, ka viņi patiešām ir tavi draugi.
<Maksimāli maz vienaldzības, nenormāli daudz uzticības un taupības režīmā lietotas mīlestības – viss, kas nepieciešams, lai svinētu dzīvi mūža garumā un kopā.
<Ir tik viegli sašvīkot
otra dzīvi ar svītrām savējām
un kas – ja nedzēšas
nav jau vairs manējās

Lasīšanas veicināšanas programma „BĒRNU UN JAUNIEŠU ŽŪRIJA” arī šogad aicina jaunos lasītājus iesaistīties grāmatu kolekcijas vērtēšanā. 8.-12.klases skolēniem - Jauniešu žūrijai - ieteiktas 5 grāmatas.

Andra Akmentiņa dzejas izlasē „Zemeņu blūzs” iekļauti gan dzejoļi no iepriekš izdotajām grāmatām, gan vēl nepublicēti. Starp nodaļām ir dziesmas ar akordiem, un autors domā, ka tie rosinās jaunos bardus ne tikai iedziļināties esošajos paraugos, bet arī tos pilnveidot. „Ceru, ka cilvēks, kuram patiks šī grāmata, atradīs šeit nevis vārdu virknes, bet gan iedvesmu kaut ko iesākt ar savu dzīvi – iet laukā, redzēt saullēktu, simt pirmo reizi kļūdīties un mēģināt vēl.

Ilzes Eņģeles grāmata „75 dienas” ir fantāzija par mūsu planētas nākotni digitālajā laikmetā. Ir 21.gadsimta nogale – digitālais laikmets. Pār pasauli valda globalizācija, pār ikdienu – visu zinošai Lieldators. Mode mainās ne pa dienām, bet stundām, izskata maiņa gēnu līmenī ir lēts pakalpojums. Cilvēki meklē arvien jaunas izklaides.
Meitenes Heidi sapnis ir no zemākajiem sabiedrības slāņiem nokļūt Metropolē, no kuras, šķiet, paveras ceļš uz bezrūpīgu dzīvi. Viņa alkst karjeras, ietekmīgu draugu, mīlestības. Un tā septiņdesmit piecu dienu laikā viņa izdzīvo veselu mūžu. Bīstami piedzīvojumi seko cits citam, tomēr galvenā lēmuma pieņemšana vēl priekšā.

Amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis romāns „Starp pelēkiem toņiem” skaudri un nesaudzīgi stāsta par okupantu zvērībām Otrā pasaules kara beigās. Romāna sižets sākas dramatiskajā 1941.gadā, kad sagruva daudzu cilvēku dzīves plāni. Arī piecpadsmitgadīgā lietuviešu meitene Līna sapņoja par iestāšanos mākslas skolā, bet tad kādu nakti viņas mājās ielauzās čekisti, lai viņu kopā ar māti un jaunāko brāli deportētu uz Sibīriju. Divpadsmit gadus Līna iet šo moku ceļu, kurā necilvēciskos apstākļos izdzīvot palīdz tikai stipra griba un cerība. Visu pieredzēto viņa iemūžina zīmējumos un atmiņu pierakstos un ļoti riskē, nododama tos tālāk, cerot, ka tie, iedami no rokas rokā, sasniegs tēvu, kurš ieslodzīts cietumā. Līna nepadodas un bezbailīgi cīnās par izdzīvošanu apstākļos, kuros, šķiet, nav iespējams izdzīvot...

Jauniešu žūrijā šogad arī senāk izdotā angļu autores Alises Kuiperes neparastā grāmata „Dzīve uz ledusskapja durvīm”. Tas ir diezgan lakonisks un tomēr bezgala aizkustinošs mātes un meitas attiecību portrets viena gada garumā. Lakonisks, jo dzīves steigas skubināts. Lakonisks, jo grāmatas sižetu veido īsas piezīmes uz ledusskapja durvīm. Reizēm tik īsas, kādas gan jau arī jums ir nācies rakstīt - „negaidi, būšu vēlu”, bet reizēm - vesels stāsts, izlasāms un nojaušams starp rindiņām. Šīs piezīmju lapiņas uz ledusskapja durvīm brīnišķīgi atklāj, cik svarīgi ir apzināties un sajust otru cilvēku sev blakus, pat viņu neredzot un nesatiekot.
Domāju, ka šo grāmatu ir svarīgi izlasīt ne tikai meitām un mammām. Tā liks aizdomāties - cik uzmanīgs esmu pret saviem mīļajiem? Varbūt labāk šodienas steigu nolikt pie malas un pusstundu veltīt sirsnīgām sarunām.

Šogad līdztekus „Bērnu un jauniešu žūrijai” darbojas arī „Vecāku žūrija”, jo lasīšana nav iedomājama bez ģimenes atbalsta. Vecāku žūrijā ieteiktas 4 grāmatas, atstājot iespēju kā piekto lasīt jebkuru grāmatu no Bērnu un jauniešu žūrijas kolekcijas. Šīs Bērnu literatūras centrs atzinis par svarīgām pieaugušajiem un vēlas, lai tās tiktu izlasītas un apspriestas arī ģimenē.

Džordi Sjerra i Fabra ir ievērojams spāņu bērnu un jauniešu rakstnieks. Viņa veikumu sarakstā ir vairāk nekā 400 darbu, kas izceļas ar tematikas dažādību. Grāmata „Kafka un ceļojošā lelle” tiek ierindota aizvadītās desmitgades izcilāko 10 grāmatu skaitā. Tā ir ne tikai izcils bērnu un jauniešu literatūras paraugs, bet arī aizraujošs stāsts pieaugušajiem.

Francs Kafka, pastaigājoties par parku Berlīnē, satiek meiteni, kas pazaudējusi savu lelli. Lai nomierinātu mazo, rakstnieks izgudro neparastu stāstu par to, kā lelle devusies ceļojumā un sūta vēstules mazajai saimniecei. Kafka kļūst par leļļu pastnieku. Trīs nedēļu garumā viņš nenoguris piegādā meitenei vēstules, kurās lelle sūta meitenei savu mīlestību, izskaidro prombūtni un stāsta par ceļojumiem un piedzīvojumiem tuvās un tālās zemēs. Meistarīgi veidoto stāstījumu patiesi saistošu dara aizraujošie leļļu pastnieka un meitenes dialogi.

Marka Hedona romāns „Savādais atgadījums ar suni naktī” ir viens no tiem spilgtajiem stāstiem, kas atstāj ilgstošu emocionālu iespaidu. Lai arī autors to it kā rakstījis pieaugušajiem, tomēr romāns ir interesants arī pusaudžiem un jauniešiem, jo tā stāstītājs ir piecpadsmitgadīgs zēns.
Kristofers ir zēns ar īpašam vajadzībām, un īpaša ir arī viņa iekšējā pasaule, kuru ne katrs spēj un prot pieņemt. Kopā ar tēvu viņš dzīvo nelielā Anglijas pilsētiņā. Kristoferam lieliski padodas matemātika, bet saskarsme ar cilvēkiem viņam rada zināmas grūtības. Kādu dienu kaimiņienes mājas pagalmā atradis nogalinātu suni, zēns sāk izmeklēšanu. Suņa slepkavas meklējumi izvēršas par pavērsiena punktu paša Kristofera dzīvē. Skaudrais stāsts ar detektīva elementiem ir ne tikai stāsts par Kristoferu, bet arī par mums – tiem, kas bez īpašam vajadzībām.