Gulbene
Dome
Vēsture
Kultūrvēsturiskie objekti
Daba
Saimnieciskās darbības attīstība
Izglītības iestādes
Kultūras iestādes
Reliģiskās iestādes un organizācijas
Veselības aizsardzība
Slimnīca
Aptiekas

Tirdzniecība un sakari

Plašsaziņas līdzekļi
Biedrības, sabiedriskās organizācijas, NVO
Novadnieki
Sports
 
Veselības aizsardzība aptiekas

   Medicīnas tradīcijas Gulbenē ir gana senas, lai par tām runātu nedaudz plašāk. Jau 1887.gadā Vecgulbenē darbojās pirmā aptieka, tagadējā Brīvības ielā 5, tās dibinātājs bija provizors Kārlis Zīlings. 1920. - tajos gados aptieku nopirka provizors Jēkabs Melbārdis (dakteri Mariannu Melbārdi jau minējām). Pēc tam, kad J.Melbārdis trīsdesmito gadu beigās mira, darbam aptiekā tika algoti provizori. Interesants ir fakts, ka kādu laikā šajā aptiekā strādājusi vēlāk izcilā Latvijas šahista, pasaules čempiona Mihaila Tāla tēva māsa Sāra Barisone. 1940.gadā šī aptieka tika nacionalizēta un slēgta. Vācu laikā aptiekas darbība uz neilgu laiku tika atjaunota, bet atkal tika slēgta 1942.gadā.
   Tagadējā pasta ēkas labajā spārnā darbojās vēl viena aptieka, to gulbenieši atceras kā Stamberga aptieku. Šo aptieku atvēra divdesmito gadu sākumā provizors Ernests Stambergs. Trīsdesmito gadu sākumā Stambergs ēku pārbūvēja, aptieka izvietojās kreisajā spārnā. 1944.gadā ēka cieta uzlidojumos, tādēļ pēc kara pārbūvēta. Pats Stambergs esot bijis vācbaltietis (ir arī versija, ka Kurzemes zemnieka dēls), beidzis Tērbatas universitāti. Otrā pasaules kara draudu spiests, repatriējās uz Vāciju, bet 1942.gadā atgriezās. Vācu laikā strādājis kā algots darbinieks paša aptiekā. Miris kara laikā, apbedīts Gulbenes vecajos kapos. Muzejā glabājas interesantas atmiņas, ko stāstījusi Stamberga aptiekas provizore Zelma Andersone. Viņa atcerējās, ka Stamberga aptieka lielos daudzumos gatavojusi tolaik populārus salikta sastāva pretsāpju un pret paaugstinātu temperatūru lietojamus pulverus ar nosaukumu "Omnalgīns". To ķīmiskais sastāvs uz fasējuma bijis norādīts neprecīzi, bet precīzus sastāvdaļu daudzumus zinājis tikai to autors - pats Stambergs, kā arī Lilija Krūtaine, kura tos gatavojusi. Šos pulverus labprāt iepirkušas daudzas Latvijas aptiekas, tādēļ to realizācija devusi ievērojamu daļu no Stamberga aptiekas ienākumiem.
   Arī šī aptieka 1940.gadā tika nacionalizēta. Tās telpās tika iekārtota krājkase. Medikamentus un iekārtu pārņēmusi pilsētas aptieka, kur pārgājuši strādāt visi darbinieki, izņemot Stambergu. Vācu laikā aptieka Stamberga mājā atjaunota, bet 1944.gadā, kad sākušies padomju aviācijas uzlidojumi Gulbenei, aptieka pārcelta uz Beļavas Kantorskolas ēku, kur darbojusies apmēram līdz jūlijam.
   Stambergam piederējis arī drogu veikals Dzelzceļa ielā. Tajā 12 gadus nostrādājusi par pārdevēju Emma Zālīte (dzim. Ozoliņa), kura pazīstama arī kā rakstniece Birzmaliete. Pārsvarā viņa rakstījusi lugas ("Mirdzošais Vaiņags", "Liktenis", "Irstošās saites", "Siržu mīklas", "Izredzētā zeme"), bet 1934.gadā publicēts arī viens viņas dzejoļu krājums ar nosaukumu "Klusie sapņi".
   Jau minējām, ka trīsdesmito gadu otrajā pusē Gulbene pārdzīvojusi zināmu uzplaukumu. Par to varētu liecināt arī fakts, ka 1937.gadā tika atvērta pilsētas aptieka. Tās pirmais vadītājs bija provizors Dipners (arī vācbaltietis, arī repatriējies uz Vāciju). Pirmajos gados aptiekas pastāvēšana bijusi diezgan grūta, jo ļaudis bieži vien tradicionāli gājuši uz netālo Stamberga aptieku. 1938.gadā pēc LU beigšanas aptieku sāka vadīt provizore Īda (Gailīte) Pulka.
   Pilsētas aptieka padomju gadā nav nacionalizēta un varējusi turpināt darbu. Arī šī aptieka bombardēšanas laikā 1944.gadā tika pārcelta ārā no pilsētas - uz Mācītājmuižu, jūlijā atgriezusies atpakaļ pilsētā.
Gulbju aptieka, 2004.g.   1940.gadā pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā, Ernesta Stamberga un Jēkaba Melbārža aptiekas tika nacionalizētas. Medikamentus un iekārtas pārņēma pilsētas aptieka. 1944.gada 13.oktobrī darbu atsākusi Gulbenes pilsētas aptieka Nr.126 Rīgas ielā 37. 1965. gada pavasarī Rīgas ielā 55a atklāja jaunās pilsētas aptiekas telpas.
   Gulbenes dzelzceļa aptieka nr.18 atvērta 1956.gadā. Tās vadītāja bija Elfrīda Barbaniška. Savukārt no 1962.gada 2.februāra aptieku vadīja Vija Čulka. Šī aptieka tika slēgta 1990. - to gadu 2.pusē.
   Gulbenes slimnīcas aptieka nodibināta 1955.gada 12.decembrī. Tā atradās tagadējās Gulbenes rajona Centrālās slimnīcas ēkā. Aptiekas vadītāja līdz 1969.gada 1.martam, kad aptieku likvidēja, bija farmaceite Erna Vose.
   Gulbenes optikas medinstrumentu veikals nodibināts 1966.gada 6.decembrī. Tā pirmā vadītāja Valentīna Groznova. No 1968.gada 20.augusta veikalu vadīja Lija Ramka, no 1982.gada 20.jūlija - Svetlana Mincāne.

Uz lapas sākumu Uz sākumlapu

  Projekts "Bibliotēka, arhīvs, muzejs - tilts no Gulbenes vēstures uz šodienu", 2003