|
|
|
|
Tirdzniecība un sakari
dzelzceļš
|
Otrā
Pasaules kara laikā Gulbenes dzelzceļa mezglam tika nodarīti nopietni
postījumi. Vairākos padomju aviācijas uzlidojumos tika sabombardēti gan
sliežu ceļi, gan ēkas, tai skaitā Gulbenes dzelzceļa stacijas ēka. Tā
kā dzelzceļš bija stratēģiski svarīga saimniecības nozare, postījumi tika
likvidēti samērā ātri. Atjaunošanas darbos tika izmantoti arī vācu karagūstekņi.
Tā Gulbenes dzelzceļa stacijas ēka jau 1948.gadā tika atjaunota un nodota
ekspluatācijā.
Ir
saglabājušas ziņas par dažiem pēckara gadu darbiniekiem. 1947.gadā arhīva
materiālos tiek minēti materiālu noliktavas priekšnieks Pogorelovs, 4.distances
būvdarbu vadītājs Dambītis, lokomotīvju depo partijas meistars Višņakovs,
lokomotīvju depo partijas sekretārs Poļakovs, stacijas priekšnieka vietnieks
Kuharenko.
1986.gadā
fiksēti sekojoši dzelzceļa uzņēmumi:
darbnīcas,
apgrozības depo,
noliktavas,
4.ceļu distance,
ceļu - bufešu uzņēmums,
dzelzceļa namu pārvalde,
dzelzceļa slimnīca un poliklīnika.
1990.
- tajos gados notika vairāku dzelzceļa iestāžu reorganizācija. 1992.gadā
tika slēgts "Latvijas dzelzceļa" Gulbenes 27.bērnudārzs. 1996.gada
3.jūlijā apstiprināja aktus par Valsts akciju sabiedrības "Latvijas
dzelzceļš" objektu pārņemšanu Gulbenes pilsētas īpašumā.
Samazinoties
dzelzceļa lomai valsts ekonomikā, izmaiņas piedzīvoja arī Gulbenes dzelzceļa
mezgls. 1999.gadā tika slēgtas pasažieru dzelzceļa līnijas Pļaviņas -
Gulbene un Rīga - Gulbene (caur Ieriķiem).
1990.
- to gadu otrajā pusē vairākkārt bija apdraudēts šaursliežu dzelzceļa
līnijas Gulbene - Alūksne jeb bānīša liktenis. Kā nerentablai līnijai
tai draudēja slēgšana. Pateicoties sabiedrības atbalstam un Gulbenes,
Stāmerienas un Alūksnes pašvaldībām, bānīti izdevās glābt. 2000.gada 7.decembrī
apstiprināts bezpeļņas organizācijas "Vidzemes bānītis" dibināšanas
līgums.
Par
dzezceļa vēsturi Gulbenē lasiet sadaļā Vēsture/Krievijas
impērija, bet par šaursliežu dzelzceļa līniju (bānīti) sagaļā Kultūrvēsturiskie
objekti/Bānītis.
|