Plašsaziņas līdzekļi prese no 1918. - 1940.

   Noteikti ļoti svarīgas un interesantas Gulbenes dzīves lappuses saistās ar laikrakstiem, kas divdesmitajos un trīsdesmitajos gados iznāca Gulbenē. Neilgā laika sprīdī te vienlaicīgi vai secīgi bija lasāmas avīzes ar astoņas dažādiem nosaukumiem. Mēģināsim īsi iepazīties ar katru no tām. Sāksim ar to, ka pirms pilsētas tiesību piešķiršanas Vecgulbenes miestam savas avīzes nebija. Pirmās mums zināmās avīzes sāka iznākt 1928.gadā. 1.jūnijā klajā nāca avīze ar nosaukumu "Gulbenes Balss". Tā tika iespiesta reizi nedēļā. Diemžēl tai nebija lgs mūžs, jo iznāca tikai 31 avīzes numurs, un 1929.gada 4.janvārī "Gulbenes Balss" apvienojās ar "Gulbenes Ziņām". "Gulbenes Balsi" iespieda Alūksnē, plašā apkārtnē zināmajā R.Pastalnieka spiestuvē. Avīzes izdevējs un redaktors bija Alfrēds Bērziņš, bet faktiskais redaktors 1928.gadā esot bijis skolotājs Kārlis Martinsons.
   1928.gada 1.maijā sāka iznākt avīze "Gulbenes Ziņas". Tās pirmie numuri iespiesti vēl vecajā ortogrāfijā jeb, kā toreiz teica, vecajā drukā. "Gulbenes Ziņām" bija ilgāks mūžs - tā iznāca reizi nedēļā līdz 1934.gada 24.augustam un no 1936.gada 16.oktobra līdz 1937.gada 31.decembrim. Tā bija "avīze - ceļotāja" - to iespieda gan Alūksnē, gan Rīgā, gan Gulbenē H.Cimmermaņa spiestuvē. Arī redaktori bija vairāki. Ievērības cienīgs ir fakts, ka līdz 1928.gada novembrim "Gulbenes Ziņu" faktiskais redaktors bija dzejnieks, rakstnieks Linards Laicens. Laikraksta iznākšanas pārtraukums 1934. - 36.gadā skaidrojams ar izdevēju lēmumu aizstāt šo avīzi ar Alūksnē iznākošajām "Malienas Ziņām". Precīzu šāda lēmuma skaidrojumu mēs nezinām, bet uz zināmām pārdomām vedina fakts, ka 1934.gadā "Gulbenes Ziņu" redaktors J.Ronis tika sodīts par personu goda izskaršanu. Galīgi avīze pārstāja iznākt 1937.gadā, kad izdevēji vienojās ar Gulbenes namsaimnieku biedrību izbeigt "Gulbenes Ziņu" izdošanu.
    Nepilnus divus gadus (no 1929.gada 11.jūlija līdz 1931.gada 26.martam) bija lasāms "Gulbenes Vēstnesis". Sākot ar 1930.gada 4.decembri, tas iznāca kā demokrātisks pilsonības nedēļas laikraksts, ko iespieda Madonā. Avīzei nomainījās divi redaktori - J.Jansons un J.Mīlbergs.
    Pēc "Gulbenes Ziņu" slēgšanas Gulbenes namsaimnieku biedrība sāka izdot savu avīzi. Tā saucās   "Gulbenes Balss" un iznāca no 1938.gada 28.janvāra līdz 1940.gada 5.jūlijam. Avīzi iespieda E.Limmaņa spiestuvē "Maliena" Gulbenē.
    E.Limmanis bija ne tikai spiestuves īpašnieks, bet arī izdevējs un redaktors. 1933.gada 31.augustā viņš sāka izdot "Lētās Ziņas". Avīze bija domāta Gulbenes, Alūksnes un Valkas iedzīvotājiem un iznāca reizi nedēļā. Mums nezināmu iemeslu dēļ tā pārstāja iznākt tā paša gada 16.novembrī.
Nedaudz ilgāks mūžs bija vēl vienai E.Limmaņa avīzei - "Vietējā Dzīve" iznāca reizi nedēļā no 1931.gada 19.februāra līdz 20.augustam. Lai gan E.Limmanis bija šīs avīzes redaktors un izdevējs, tā tika iespiesta Madonā.
   1933.gada rudenī - no 23.septembra līdz 24.novembrim - Gulbenē iznāca neatkarīgs nedēļas izdevums "Vidzemes Balss". To iespieda un izdeva Gulbenes spiestuvē "Vidzeme".
    No 1931.gada 31.janvāra līdz 1934.gada 8.martam iznāca novada avīze "Vidzemes Vēstnesis", kas stāstīja par "Vidzemes vietējo dzīvi". Šo avīzi izdeva Madonā, bet novada redakcija atradās Gulbenē.
    Gulbenes muzejā glabājas vairāki "Gulbenes Balss", "Gulbenes Ziņu", "Gulbenes Vēstneša" numuri, diemžēl pārējie laikraksti, jādomā, sava neilgā iznākšanas laika dēļ, muzejā nav nonākuši. Veco avīžu lasīšana vienmēr ir interesanta un aizraujoša. Nav izņēmums šajā ziņā arī Gulbenes avīzes - gan tādēļ, ka satur mums nepieciešamās vēsturiskās ziņas, gan tāpēc, ka ļauj ielūkoties sava laika cilvēku uzskatos, aktualitātēs un problēmās.