Gulbene
Dome
Vēsture
Kultūrvēsturiskie objekti
Daba
Saimnieciskās darbības attīstība
Pirms 2.Pasaules kara
Pēc 2.Pasaules kara
Izglītības iestādes
Kultūras iestādes
Reliģiskās iestādes un organizācijas
Veselības aizsardzība

Tirdzniecība un sakari

Plašsaziņas līdzekļi
Biedrības, sabiedriskās organizācijas, NVO
Novadnieki
Sports
 
Saimnieciskās darbības attīstība pirms 2.Pasaules kara

Skats uz dzirnavām un spirta brūzi, 1920. -tie gadi
Skats uz dzirnavām un spirta brūzi, 1930. -tie gadi
Skats uz dzirnavām, dzirnavu dīķi, kalpu mājām, 1920. -tie gadi
Krogs, 1920. - tie gadi

  Par saimniecisko darbību Gulbenē līdz pat 20.gadsimtam ir ļoti maz informācijas. Galvenokārt tāpēc, ka rūpnieciskās ražošanas mūsdienu izpratnē Gulbenē nebija līdz 20.gadsimta 2.pusei. Vecgulbene un tās plašā apkārtne bija izteikti agrāra teritorija, kuras iedzīvotāji bija nodarbināti galvenokārt lauksaimniecībā. Vecgulbenē kopš 17.gadsimta darbojās tikai dzirnavas un krogs. 19.gadsimtā darbību uzsāka spirta brūzis, kas tolaik bija lielākais peļņas nesējs katrai muižai, jo tā muižnieki varēja realizēt graudus un vēl gūt par tiem ienākumus. Arī 20.gadsimta sākumā situācija īpaši nemainījās. Pierādījums tam ir fakts, ka līdz 1920.gadam tagadējās pilsētas vietā joprojām pastāvēja Vecgulbenes muiža kā nedalīta saimnieciska vienība. Tās iedzīvotāji bija pārsvarā zemnieki, nedaudzi amatnieki.
   Tikai 20.gadsimta sākumā sakarā ar dzelzceļa izbūvi sāka mainīties gan gulbeniešu skaits, gan to nodarbinātības spektrs. Dzelzceļš prasīja daudz darba roku - gan uz vilcieniem, gan stacijā, gan depo, gan uz sliežu ceļiem. Īpaši pieauga pieprasījums pēc darba rokām uz dzelzceļa Pirmā Pasaules kara laikā, kad 1916./1917.gadā tika izbūvēta dzelzceļa līnija no Rīgas cauri Ieriķiem, kas padarīja Vecgulbeni par dzelzceļa mezglu.
   Pēc miesta tiesību piešķiršanas 1920.gadā un pilsētas tiesību piešķiršanas 1928.gadā saimnieciskā darbība Gulbenē palika tradicionāli lauksaimnieciska, tradicionāli saistīta ar dzelzceļu, un apkalpojošo sfēru. Rūpniecības uzņēmumi darbaspēka un izejvielu trūkuma dēļ te neizveidojās.
   Par saimniecisko dzīvi Gulbenē liecina pārskats par pilsētas budžetu 1935.gadā no 1936.gadā izdotās V.Salnā un A.Maldupa grāmatas "Pilsētu apraksti" ar virsrakstu "Tirdzniecība, rūpniecība, finances":
   Ieņēmumi:

   
Ls
%
Nodokļi un nodevas
58 666
73,5
Nekustama manta
1 447
1,8
Uzņēmumi un pasākumi
7 773
9,7
Pārējie
11 964
15,0
Kopā:
79 850
100,0

   Izdevumi:

   
Ls
%
Administratīvie
17 922
22,5
Sociāla palīdzība
7 744
9,7
Izglītība
29 380
36,8
Veselības aizsardzība
2 100
2,6
Pārējie
22 704
28,4
Kopā:
79 850
100,0

   1935.gada dati arī apstiprina viedokli, ka daudzi gulbenieši vēl bija tieši vai netieši saistīti ar zemi. Lauksaimnieciski izmantojama zeme un aramzeme aizņēma 148,80 ha. Aramzeme tika izmantota dažādi: graudu labībai un pākšaugiem 11,84 ha, kartupeļiem 54,12 ha, sakņaugiem 16,27 ha, augļu un ogu dārziem 13,41 ha. Pilsētas iedzīvotājiem piederēja 80 zirgi, 275 govslopi, 395 cūkas, 16 aitas.
   Pēc Latvijas valsts veiktās agrārreformas pilsētas teritorija tika sadalīta (un arī pārdalīta) gruntsgabalos. Gruntsgabalu kopskaits bija 699, no tiem apbūvēti 490, neapbūvēti - 209.
   1935.gadā par rūpniecības iestādēm Gulbenē tika uzskatītas sekojošas:

ūdens - tvaika dzirnavas
Enochs Feldhūns
Dzirnavu - 1
dzirnavas Oskars Bīlajs Brīvības - 40
dzirnavas Fricis Kazainis Vidzemes ielā
maiznīca R.Voitkas Rīgas - 24
gaļas pārstrādes darbnīca Benita Dunkulis Gaitnieku - 13
gaļas pārstrādāšanas darbnīca Emīlija Feldvēbers Dzelzceļa - 1
spirta dedzinātava Edīte Volfs Dzirnavu - 2
alus darītava akciju sabiedrība "Vecgulbenes alus darītava" Dzirnavu - 1
grāmatu spiestuve Hugo Cimermanis Rīgas - 38
lauksaimniecības mašīnu darbnīca Gulbenes valsts arodskola Skolas - 2a
mēchaniska darbnīca Jānis Zilvers Līkā - 20
mēchaniska darbnīca Dzelzceļu virsvaldes IV ceļu iecirkņa ēku pārziņā Dzelzceļa - 15
mēchaniska darbnīca Valsts dzelzceļa III mašīnu iecirkņa depo    
vilnas rūpniecība J.Svecheimers Pulkveža Brieža - 20
drēbju krāsotava Gotfrīds Baškers Rīgas - 19
drēbju krāsotava Richards Filipsons Brīvības - 58
koku zāģētava Valsts dzelzceļu iestāde Viestura ielā
zāģētava Oskars Bielajs Brīvības - 40
koku zāģētava Fricis Kazainis Vidzemes ielā
koku apstrādāšanas darbnīca Jānis Mārtinsons Brīvības - 59
galdniecība Andrejs Maurers Rīgas - 5
galdniecība Oskars Cepītis Tirgus - 2
elektrības izdale Gulbenes pilsēta Pils - 2
elektrības centrāle valsts pie dzelzceļa depo darbnīcām

Uz lapas sākumu Uz sākumlapu

  Projekts "Bibliotēka, arhīvs, muzejs - tilts no Gulbenes vēstures uz šodienu", 2003