|
|
|
|
Saimnieciskās darbības attīstība
pirms
2.Pasaules kara
|
Par
saimniecisko darbību Gulbenē līdz pat 20.gadsimtam ir ļoti maz informācijas.
Galvenokārt tāpēc, ka rūpnieciskās ražošanas mūsdienu izpratnē Gulbenē
nebija līdz 20.gadsimta 2.pusei. Vecgulbene un tās plašā apkārtne bija
izteikti agrāra teritorija, kuras iedzīvotāji bija nodarbināti galvenokārt
lauksaimniecībā. Vecgulbenē kopš 17.gadsimta darbojās tikai dzirnavas
un krogs. 19.gadsimtā darbību uzsāka spirta brūzis, kas tolaik bija lielākais
peļņas nesējs katrai muižai, jo tā muižnieki varēja realizēt graudus un
vēl gūt par tiem ienākumus. Arī 20.gadsimta sākumā situācija īpaši nemainījās.
Pierādījums tam ir fakts, ka līdz 1920.gadam tagadējās pilsētas vietā
joprojām pastāvēja Vecgulbenes muiža kā nedalīta saimnieciska vienība.
Tās iedzīvotāji bija pārsvarā zemnieki, nedaudzi amatnieki.
Tikai 20.gadsimta
sākumā sakarā ar dzelzceļa izbūvi sāka mainīties gan gulbeniešu skaits,
gan to nodarbinātības spektrs. Dzelzceļš prasīja daudz darba roku - gan
uz vilcieniem, gan stacijā, gan depo, gan uz sliežu ceļiem. Īpaši pieauga
pieprasījums pēc darba rokām uz dzelzceļa Pirmā Pasaules kara laikā, kad
1916./1917.gadā tika izbūvēta dzelzceļa līnija no Rīgas cauri Ieriķiem,
kas padarīja Vecgulbeni par dzelzceļa mezglu.
Pēc miesta tiesību
piešķiršanas 1920.gadā un pilsētas tiesību piešķiršanas 1928.gadā saimnieciskā
darbība Gulbenē palika tradicionāli lauksaimnieciska, tradicionāli saistīta
ar dzelzceļu, un apkalpojošo sfēru. Rūpniecības uzņēmumi darbaspēka un
izejvielu trūkuma dēļ te neizveidojās.
Par saimniecisko
dzīvi Gulbenē liecina pārskats par pilsētas budžetu 1935.gadā no 1936.gadā
izdotās V.Salnā un A.Maldupa grāmatas "Pilsētu apraksti" ar
virsrakstu "Tirdzniecība, rūpniecība, finances":
Ieņēmumi:
|
Ls
|
%
|
Nodokļi un nodevas |
58 666
|
73,5
|
Nekustama manta |
1 447
|
1,8
|
Uzņēmumi un pasākumi
|
7 773
|
9,7
|
Pārējie |
11 964
|
15,0
|
Kopā:
|
79 850
|
100,0
|
Izdevumi:
|
Ls
|
%
|
Administratīvie |
17 922
|
22,5
|
Sociāla palīdzība |
7 744
|
9,7
|
Izglītība |
29 380
|
36,8
|
Veselības aizsardzība |
2 100
|
2,6
|
Pārējie |
22 704
|
28,4
|
Kopā:
|
79 850
|
100,0
|
1935.gada dati
arī apstiprina viedokli, ka daudzi gulbenieši vēl bija tieši vai netieši
saistīti ar zemi. Lauksaimnieciski izmantojama zeme un aramzeme aizņēma
148,80 ha. Aramzeme tika izmantota dažādi: graudu labībai un pākšaugiem
11,84 ha, kartupeļiem 54,12 ha, sakņaugiem 16,27 ha, augļu un ogu dārziem
13,41 ha. Pilsētas iedzīvotājiem piederēja 80 zirgi, 275 govslopi, 395
cūkas, 16 aitas.
Pēc Latvijas valsts
veiktās agrārreformas pilsētas teritorija tika sadalīta (un arī pārdalīta)
gruntsgabalos. Gruntsgabalu kopskaits bija 699, no tiem apbūvēti 490,
neapbūvēti - 209.
1935.gadā par
rūpniecības iestādēm Gulbenē tika uzskatītas sekojošas:
ūdens - tvaika dzirnavas
|
Enochs Feldhūns
|
Dzirnavu - 1
|
dzirnavas |
Oskars Bīlajs |
Brīvības - 40 |
dzirnavas |
Fricis Kazainis |
Vidzemes ielā |
maiznīca |
R.Voitkas |
Rīgas - 24 |
gaļas pārstrādes darbnīca |
Benita Dunkulis |
Gaitnieku - 13 |
gaļas pārstrādāšanas
darbnīca |
Emīlija Feldvēbers |
Dzelzceļa - 1 |
spirta dedzinātava |
Edīte Volfs |
Dzirnavu - 2 |
alus darītava |
akciju sabiedrība "Vecgulbenes alus darītava" |
Dzirnavu - 1 |
grāmatu spiestuve |
Hugo Cimermanis |
Rīgas - 38 |
lauksaimniecības mašīnu
darbnīca |
Gulbenes valsts arodskola |
Skolas - 2a |
mēchaniska darbnīca |
Jānis Zilvers |
Līkā - 20 |
mēchaniska darbnīca |
Dzelzceļu virsvaldes IV ceļu iecirkņa ēku pārziņā |
Dzelzceļa - 15 |
mēchaniska darbnīca |
Valsts dzelzceļa III mašīnu iecirkņa depo |
|
vilnas rūpniecība |
J.Svecheimers |
Pulkveža Brieža - 20 |
drēbju krāsotava |
Gotfrīds Baškers |
Rīgas - 19 |
drēbju krāsotava |
Richards Filipsons |
Brīvības - 58 |
koku zāģētava |
Valsts dzelzceļu iestāde |
Viestura ielā |
zāģētava |
Oskars Bielajs |
Brīvības - 40 |
koku zāģētava |
Fricis Kazainis |
Vidzemes ielā |
koku apstrādāšanas darbnīca |
Jānis Mārtinsons |
Brīvības - 59 |
galdniecība |
Andrejs Maurers |
Rīgas - 5 |
galdniecība |
Oskars Cepītis |
Tirgus - 2 |
elektrības izdale |
Gulbenes pilsēta |
Pils - 2 |
elektrības centrāle |
valsts |
pie dzelzceļa depo darbnīcām |
|