Kultūras iestādes bibliotēka

   Gulbenes bibliotēka ir kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kuras bezmaksas un maksas pakalpojumus ir tiesības izmantot jebkuram bibliotēkas apmeklētājam (neatkarīgi no dzīves vietas, vecuma vai jebkādiem citiem nosacījumiem).
   Gulbenes rajonā ir 13 pagasti. Gulbenes bibliotēka ir metodiskais un konsultatīvais centrs 18 Gulbenes rajona pagastu bibliotēkām, kā arī skolu bibliotēkām.
   Gulbenes bibliotēkā strādā 23 darbinieki. No tiem 16 ir bibliotekārie darbinieki, no kuriem augstākā izglītība ir 10 darbiniekiem, vidējā speciālā - 6. Bibliotēkā strādā 7 tehniskie darbinieki.
   Gulbenes bibliotēkā ir sekojošas struktūrvienības:
   • abonements,
   • novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītava,
   • informācijas centrs,
   • bērnu bibliotēka,
   • krājuma komplektēšanas un apstrādes nodaļa,
   • sabiedriskais interneta pieejas punkts.

   Gulbenes bibliotēkas galvenie darba rādītāji:

   * Lasītāju skaita samazināšanās ir saistīta divu iemeslu dēļ:
ar 2002.gada 1.janāri bibliotēkā tika uzsākta lasītāju reģistrācija BIS "Alise", līdz ar to gada beigās mums jau ir automatizēta lasītāju reģistrācijas datu bāze, kas izslēdz iespēju lasītāju reģistrāciju veikt vairākās bibliotēkas struktūrvienībās vienlaicīgi;
Gulbenes pilsētā ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits
   ** Izsnieguma samazināšanās ir saistīta ar to, ka bibliotēkā kapitālā remonta dēļ lasītājus periodiski neapkalpoja visas bibliotēkas struktūrvienības.

  Gulbenes bibliotēkas galvenie statistikas darba rādītāji par 2003.gadu:
   • bibliotēkas pakalpojumus 2003.gadā patstāvīgi izmanto 31% pilsētas iedzīvotāju,
   • bibliotēkas apmeklējums uz vienu iedzīvotāju 2003.gadā - 7,5 reizes,
   • bibliotēkas izsniegums uz vienu iedzīvotāju 2003.gadā - 19 dokumenti,
   • dienā vidēji 2003.gadā Gulbenes bibliotēku apmeklēja 251 cilvēki,
   • dienā vidēji bibliotēka izsniedz 638 dokumentus.
   • gadā bibliotēkas krājums tiek apgrozīts 2,8 reizes.

   Gulbenes bibliotēkas realizētie projekti 2003.gadā: 2003.gadā Gulbenes bibliotēka izstrādāja 8 projektus, no kuriem atbalstīti 7 projekti, proti:

   No Gulbenes bibliotēkas vēstures:
   • 2003.gadā Gulbenes bibliotēka kopā ar Gulbenes vēstures un mākslas muzeju un Alūksnes zonālo valsts arhīvu izstrādā projektu "Bibliotēka,muzejs, arhīvs - tilts no Gulbenes vēstures uz šodienu", kas gūst Kultūrkapitāla fonda finansiālo atbalstu. Projekta ietvaros izveidots CD interaktīvs disks, kurā ir apkopoti materiāli par Gulbenes vēsturi un šodienu,
   • 2002.gada nogalē bibliotēka izmēģinājumprojektu "Latvijas publisko bibliotēku vienotā informācijas tīkla izveide" konkursā saņem finansējumu projektam "Resursu vitalizācija klientorientētas bibliotēkas veidošanā". Projekta galvenais uzdevums ir izveidot publiskas bibliotēkas mājas lapas koncepciju, kā arī sadarbības modeļa izveide un aprobācija starp Gulbenes un Stāmerienas bibliotēku elektronisko resursu veidošanā un izmantošanā. Projekta noslēguma pasākumā Rīgā Gulbenes bibliotēkas veidotā mājas lapa tiek atzīta par labāko septiņu mājas lapu vidū, kas tika veidotas konkursa ietvaros. Šajā projektu konkursā tika atbalstīti 29 projekti,
   • 2001.gada vasarā ar Sorosa fonda - Latvija, SIA ''Vidzemes būvnieks" un Gulbenes pilsētas domes finansiālo atbalstu tapa uzbrauktuve cilvēkiem ar kustību traucējumiem. 2001.gada novembrī projekta ekspertu grupa, kuras sastāvā bija Sorosa fonda - Latvija, invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta pārstāvji, atzina kā vienu no vislabāk realizēto projektu, kas pilnībā atbilst visiem būvniecības normatīviem un varētu būt kā paraugs citiem līdzīgiem projektiem Latvijā. Šī projekta rezultātā bibliotēkas 1.stāvā, kur atrodas bibliotēkas informācijas centrs, Sabiedriskais Interneta pieejas punkts, bērnu bibliotēka, var iekļūt un izmantot bibliotēkas pakalpojumus cilvēki ar kustību traucējumiem, veci cilvēki, kuriem ir grūtības uzkāpt pa kāpnēm, kā arī jaunās māmiņas ar bērnu ratiņiem,

   • 2001.gada 8.martā Gulbenes bibliotēkā savu darbību uzsāk Ziemeļaustrumlatvijas Sabiedrisko Internet pieejas punktu atbalsta centrs, kura ietvaros tiek atklāta konferenču zāle, kas aprīkota ar modernu multimediju tehniku,
   • 2000.gada 28.februārī tiek atvērts Sabiedriskais interneta pieejas punkts jeb interneta lasītava,
   • 1999.gada 29.janvārī savu darbību uzsāk bibliotēkas informācijas centrs, līdz ar to plašākas iespējas radās novadpētniecības un humanitāro zinātņu lasītavai,
   • 1997.gada martā tiek atzīmēta bibliotēkas 50 gadu jubileja,
   • ar 1997.gada janvāri Gulbenes rajona bibliotēka ir Gulbenes pilsētas domes pārziņā,
   • 1985.gada 22.martā svinīgi atklāja jaunās rajona bibliotēkas ēku, kur 1.stāvā atrodas Gulbenes bērnu bibliotēka, bet 3.stāvā - Gulbenes dzimtsarakstu nodaļa,
   • 1960.gadā Gulbenē uzcēla jaunu kultūras namu, kura 2.stāvā iekārtojās rajona bibliotēka, bet 3.stāvā - bērnu bibliotēka,
   • ar 1954.gada novembri no rajona bibliotēkas atdalās bērnu nodaļa, izveidojot patstāvīgu bērnu bibliotēku Rīgas ielā 32 (bijušā veikalā, ar vējtverīti jumtā, telpās), bet rajona bibliotēka vēlreiz pārceļas uz Rīgas ielu 44,
   • 1950.gadā bibliotēka mājvietu atrod Rīgas ielā 47 (Bērzu 2, uz stūra),.
   • 1943.gadā bibliotēku sāka vadīt Vilhelms Rikveilis. Tā kā Gulbene kara laikā bija krietni izpostīta, bija cietusi arī bibliotēka. Pārskatot un pārrevidējot fondu pēc tā laika likumiem, var redzēt, ka tiek sāktas jaunas inventāra grāmatas. Bibliotēka no Rīgas ielas 28 (45 kv.m platībā) pārcēlās uz Rīgas ielu 44,
   • 1940./41.gadā pilsētas bibliotēka tiek pārcelta uz Rīgas ielu 51, koka ēkā, tā sauktajā Matīsa mājā, kas atradās ietves malā. Ēka nojaukta 70.gados. Tagad attālāk no ietves atrodas daudzdzīvokļu nams ar numuru 51. Bibliotēkas vadītājs ir Alfons Snips, latviešu sarkanā strēlnieka Oto Snipa dēls, kurš kritis otrajā pasaules karā padomju armijā Jāņa Reinberga slēpotāju - izlūku pārgājienā 100 km attālumā no Latvijas,
   • 1935.gadā Gulbenes pilsētas bibliotēka atradusies pilsētas valdes ēkā Pils ielā 2, fonds bijis 935 sējumi, bibliotēkas vadītāja - pilsētas domes darbiniece Vilma Kupča. Šajā gadā bibliotēkas un lasītavas uzturēšanai miesta valde atvēlējusi 300 latus (salīdzinoši - ārsta uzturēšanai - 1500 latu),
   • Latvijas dzelzceļa biedrības Gulbenes nodaļas bibliotēka atradās Dzelzceļa ielā 11 (bijušajā dzelzceļnieku kluba ēkā) ar 1136 sējumiem (1935.g.),
   • Brīvības ielā 11 atradās L.Kauliņa privātā bibliotēka ar 1691 sējumu. Šajā bibliotēkā ir bijusi arī iestājnauda Ls 1 vai Ls 2 apmērā,
   • 1910.gadā Vecgulbenē dibināta Latvijas Jaunatnes savienības Vecgulbenes nodaļas bibliotēka ar sākuma fondu - 62 izdevumi, bet 1925.gadā tur ir jau 1003 sējumi un 116 lasītāji. Vecgulbenes darba jaunatnes pulciņa biedri palīdzēja iekārtot Malienas apriņķa bibliotēku. Publikācijas presē vēsta, ka 1915.gada 23.martā Bibliotēkas biedrībā iestudēta Zeltmata luga "Sagaidīts", bet tā paša gada decembrī K.Tartufari luga "Dzīves lietuvēns" un A.Čehova luga "Bildinājums". Pie šīs biedrības notikuši priekšlasījumi un citi pasākumi, 1921.gadā nodibināts koris "Dziesmu vara".
Ir pamats domāt, ka bibliotēku darbs mūsu pilsētā aizsācies 19.gs. 1871.gadā tika nodibināta Bibliotēkas biedrība. 1902.gada "Pēterburgas Avīžu" 97.numurā rakstīts, ka Vecgulbenes barons fon Volfs bibliotēkas ierīkošanai dāvinājis 500 rubļus, bet nav ziņu, kur nauda tālāk izlietota. Pašam baronam tajā laikā piederējusi grāmatu krātuve pusotra miljona zelta rubļu vērtībā.

   Gulbenes bibliotēkas direktori:
   • no 1961.gada līdz 1969.gadam Inese Duka,
   • no 1970.gada līdz 1973.gadam Austra Brūvere,
   • 1974.gadā Rasma Vanaga,
   • 1975.gadā Silvija Suntaža,
   • no 1977.gada līdz 1998.gada augustam Laima Lupiķe,
   • kopš 1998.gada 3.augusta Antra Sprudzāne.