Izglītības iestādes mūzikas skola

   Skolā var apgūt divas profesionālās ievirzes izglītības programmas:
   • "Vokālā mūzika", apakšprogramma "Kora klase",
   • "Instrumentālā mūzika", apakšprogrammas "Klavierspēle", "Vijoļspēle", "Akordeona spēle", "Flautas spēle", "Klarnetes spēle", " Kokles spēle", "Mežraga spēle", "Saksofona spēle", "Tenora spēle", "Trompetes spēle", "Trombona spēle", "Tubas spēle".

   Skolas labākie sasniegumi mācību procesā:
   • audzēknim Rihardam Plešanovam 1.vieta starptautiskajā pianistu konkursā Francijā (2001.),
   • audzēkņiem Aigai Plešanovai un Emīlam Kliesmetam "Atzinības raksts" klavieru duetu Valsts konkursā (2002.),
   • audzēknim Artim Upītim "Atzinības raksts" III starptautiskajā saksofonmūzikas festivālā "Saxophonia" (2003.),
   • Zēnu korim 1.vieta Latvijā (2003.).

   Nozīmīgākie notikumi skolas dzīvē:
   • kolektīvu un individuālo izpildītāju uzstāšanās Ziemeļlatgales mūzikas skolu festivālos Viļānos (2002.) un Balvos (2003.),
   • koncerts veltīts komponista Helmera Pavasara 100 - gadu atcerei, kurā piedalījās komponista meita Dace Pavasars no Londonas, latviešu kora diriģents Ziedonis Āboliņš ar kundzi Ināru no "Straumēniem" (Anglija) un muzikologs Arvīds Bomiks (2003.),
   • tikšanās ar Kultūras ministri Ingūnu Rībenu (2003.),
   • profesionālo mākslinieku koncerti skolā: saksofonistu kvartets no Zviedrijas 19.02.2003., kameransambļa "Sansara" uzstāšanās 23.04.2003., Oboju trio koncerts 01.09.2003., Ensemble Nove koncerts, kura sastāvā spēlē mākslinieki Dita Krenberga, Normunds Šnē, Ints Dālderis, Edgars Saksons u.c.

   Skolas audzēkņi aktīvi piedalās dažādos koncertos. Katru gadu skolēni sniedz koncertus savā skolā, Gulbenes katoļu baznīcā, rajona skolās un kultūras namos pēc pieprasījuma, galvenokārt Valsts svētku, Ziemassvētku un citu svinību sakarā.
   Zēnu koris ir koncertējis Alūksnē, Balvos, Žīguros, Valkā, Cēsīs, jau piecus gadus maijā dzied Rīgā, Universitātes aulā koru skates ikgadējā laureātu koncertā. Aktīvi koncertē skolas kamerorķestris un pūtēju orķestris. Pūtēju orķestra ievērojamākā koncerttūre bija Somijas pilsētā Pori un tās apkārtnē 2003.gada aprīlī. Klarnešu trio uzstājās Latvijas vēstniecībās Prāgā un Budapeštā (2002).
   Kā būtiskāko skolas tradīciju var minēt to, ka ik pa pieciem gadiem katra skolas jubileja tiek atzīmēta ar koncertu sēriju, vispirms koncertu sniedz katra nodaļa, tad notiek lielais noslēguma koncerts. Regulāri ar skolas bērniem tiekas absolventi, kuri izvēlējušies profesionāla mūziķa vai mūzikas skolotāja profesiju. Notiek latviešu komponistu autorkoncerti, sadarbības rezultātā rodas jauni skaņdarbi, kuri pirmo reizi tiek atskaņoti mūsu mūzikas skolā. Komponisti Gunārs Ordelovskis, Raimonds Pauls, Selga Mence, Valdis Zilveris ir uzrakstījuši veltījumus skolai.
   Vēl tradīcija ir pēdējā skolas gadā 8.klases audzēkņus vest uz Rīgu, Nacionālo operu, lai noskatītos izrādi.

   No skolas vēstures:
   Pamatojoties uz Latvijas PSR Kultūras ministrijas 1959.gada 2.jūlija pavēli Nr.172 un Gulbenes rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas 1959.gada 7.augusta protokolu Nr.15, lēmumu Nr.176, 1959.gada 1.septembrī tiek atvērta Gulbenes mūzikas skola Gulbenes pilsētas 7 gadīgās skolas telpās (tag. Gulbenes pamatskola).
   1968./69.mācību gadā tiek atvērta sagatavošanas klase kā priekšnosacījums labākai muzikālajai izglītībai.
   1973./74.mācību gadā skola darbu uzsāk jaunās telpās bijušajā Sarkanarmijas ielā (O.Kalpaka ielā 43), kurās tā atrodas arī šobrīd. 14 gadus mūzikas skolas mācību stundas notika dažādās vietās: Gulbenes pamatskolā, kultūras namā un Gulbenes 2. vidusskolā.
   Skolas ekonomisko bāzi veido pašvaldības iedalītie budžeta līdzekļi, uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un citu juridisko personu asignējumi, audzēkņu mācību maksa un skolas saimnieciskās darbības rezultātā iegūtie līdzekļi.
   Mūzikas skolas saimnieciskajos un finansiālajos jautājumos līdz 1997.gada janvārim bija pakļauta rajona pašvaldībai un Kultūras nodaļai, bet tagad Gulbenes pilsētas domei.
   Skolas metodisko darbu vada Latvijas Republikas Kultūras ministrijas skolu centrs.

   Mūzikas skolā darbojas klavieru, stīgu instrumentu, pūšamo un sitamo instrumentu, tautas instrumentu un kora nodaļas. Mūzikas skolai ir sava filiāle, kas darbojas Lizumā.
   Mūzikas skolas uzdevumi:
   • sniegt audzēkņiem pamatzināšanas mūzikā, izkopt viņu muzikālo gaumi, palīdzēt izprast un apgūt mūzikas kultūras patiesās vērtības,
   • audzēkņus ar izteiktām muzikālām dotībām gatavot iestājai mūzikas vidusskolās,
   • skola savu darbu organizē saskaņā ar mācību plāniem un programmām, tos radoši pilnveido un piemēro katra audzēkņa spējām un individualitātei.

   Direktori:
   • no 1959.līdz 1961.gadam - Astrīda Rutka
   • no 1961.līdz 1962.gadam - Andrejs Baumanis
   • no 1962.līdz 1973.gadam - Vilnis Beitiks
   • no 1973.līdz 1978.gadam - Alberts Pavlovskis
   • no 1978.gada - Austra Veikšāne.