Gulbene simbolika

   Pēc pilsētas tiesību piešķiršanas 1928.gadā Gulbenei kā pilsētai bija tiesības uz savu ģerboni. Bija izstrādāts ģerboņa variants, par kuru 1936.gadā izdotajā grāmatā "Pilsētu apraksti" ir šādas ziņas: "pilsētai ģerboņa pagaidām nav; heraldiska komisija lūgta izstrādāt Gulbenes ģerboni sekošā veidā: zilā laukumā gulbis, kam katrā puse zaļojošs ozols". Šis ģerboņa variants netika pieņemts. 1938.gadā heraldikas komisija apstiprināja Gulbenes ģerboni ar sudraba gulbi, kas peld uz melna vairoga. Gulbja tēlam par pamatu kalpojis bareljefs uz kādreizējā Vecgulbenes muižas kroga fasādes (sagrauts 1944.g.).
   Pēc Otrā pasaules kara padomju okupācijas apstākļos ģerboņi sākumā netika lietoti, bet 1960. - tajos gados pamazām atgriežas sadzīvē. Tā 1967.gadā tika apstiprināts jaunais Gulbenes pilsētas ģerbonis - ar gulbi uz Latvijas PSR karoga fona.

   1989.gadā tika pieņemts lēmums atjaunot Gulbenes vēsturisko ģerboni ar sudraba gulbi uz melna vairoga.

   2002.gada 4.jūnijā Latvijas Valsts Heraldikas komisijā tika apstiprināta Gulbenes pilsētas karoga skice (autore - Gulbenes mākslas skolas pasniedzēja Sandra Dikmane). Karoga centrā attēlots Gulbenes ģerbonis. Karoga fons sadalīts divās daļās - augšā sudrabaini pelēkā tonī, apakšā - zili pelēki violetā tonī. Garuma un platuma attiecības 2:1. Karogs iesvētīts Pilsētas svētkos 2002.gada augustā. Glabājas pilsētas domē un tiek lietots visos pilsētas svarīgākajos pasākumos.