Gulbene
Simbolika
Teritorija
Ielas
Pilsētas buklets
Dome
Vēsture
Kultūrvēsturiskie objekti
Daba
Saimnieciskās darbības attīstība
Izglītības iestādes
Kultūras iestādes
Reliģiskās iestādes un organizācijas
Veselības aizsardzība

Tirdzniecība un sakari

Plašsaziņas līdzekļi
Biedrības, sabiedriskās organizācijas, NVO
Novadnieki
Sports
 
Gulbene ielas

   Pilsētas ielu tīkls sāka veidoties jau Vecgulbenes miesta pastāvēšanas laikā. Tā, piemēram, sāka veidoties Skolas iela (pēc Komerc - un arodskolas ēkas pamatakmens likšanas 1927.gadā), O.Kalpaka, Rīgas un citas ielas. 1935.gadā teritorijai bija skaidri izteikta pilsētbūvnieciska struktūra, kas redzama 1936.gadā izdotajos "Pilsētu aprakstos".

Ielu nosaukumu maiņa

   Pirmās ziņas par ielu maiņu ir no 1940. - tajiem gadiem. 1940. - 41.gadā, pirmajā padomju okupācijas gadā, O.Kalpaka ielu pārdēvēja par Sarkanarmijas ielu, bet vācu okupācijas laikā - par Hitlera ielu.
   Lielākas pārmaiņas sākās pēc Otrā pasaules kara:
   
1948.gada 23.septembrī Tirgoņu iela tika pārdēvēta par Komjaunatnes ielu,
   
1949.gada 29.jūnijā mainīti nosaukumi uzreiz vairākām Gulbenes ielām:
      Rūpnieku iela pārdēvēta par Otomāra Oškalna ielu,
      Valmes iela - par Raiņa ielu,
      Ķīšu iela - par Kolhoza ielu,
      Vanagu iela - par Rēzeknes ielu,
      Gaitnieku iela - par Puškina ielu.

   1974.gada 28.jūnijā, neskatoties uz iedzīvotāju neapmierinātību, Skolas iela tika pārdēvēta par Voldemāra Ezernieka (Otrā pasaules kara laikā viņš bija sarkanais partizāns) ielu. Sākoties Trešajai atmodai, kad tika vākti paraksti par nacionālās simbolikas atjaunošanu, valsts valodas statusa atjaunošanu latviešu valodai, gulbenieši vāca arī parakstus par ielu vēsturisko nosaukumu atjaunošanu.
   Tautas deputātu padome 1989. gada 31.maijā pieņēma lēmumu par nosaukumu "atdošanu" Skolas ielai (no V.Ezernieka ielas) un Gaitnieku ielai (no Puškina ielas).
   1990. gada 23.maijā savu nosaukumu atguva Oskara Kalpaka iela (no Sarkanarmijas ielas).
1990.gada 19.decembrī notika plašākā ielu nosaukumu maiņa, kad pārsvarā tika pārdēvētas ielas, kuru nosaukumos bija ar padomju varu saistīti vārdi:
      Komjaunatnes iela tika pievienota Ozolu ielai,
      Kolhoznieku ielu pārdēvēja par Ceriņu ielu,
      Kolhozu ielu pārdēvēja par Draudzesskolas ielu,
      Pionieru iela pārdēvēja par Pavasara ielu,
      Oškalna ielu pārdēvēja par Ābeļu ielu,
      Dzelzceļa ielas posmu nosauca par Ķiršu ielu.

Uz lapas sākumu Uz sākumlapu


Jaunās ielas

   Palielinoties pilsētas teritorijai, tika izveidotas arī vairākas jaunas ielas. 1959.gada 29.aprīlī tika izveidota Spārītes iela, kam bija jāsavieno Ozolu un Blaumaņa ielas.
   1982.gada 4.jūnijā, jau pēc apbūves sākšanās, tika dots nosaukums ielai, kas veido vienu no pilsētas mikrorajoniem - Nākotnes iela.
   1990.gada 19.decembrī tika izveidota Jasmīnu iela, kā arī Ūdensvada iela (starp Gaitnieku un Ozolu ielām).
   2000.gada 2.martā tika mainīts Ūdensvada ielas posma nosaukums starp Ābeļu un Brīvības ielām, nosaucot to par Jauno ielu.
   2000.gada 20.aprīlī tika izveidota Emzes iela.
   Interesanti, ka ielas ne tikai veidotas no jauna, bet arī likvidētas. 1991. gada 27.novembrī likvidē Celtnieku ielas nosaukumu, jo iela reāli dabā nepastāv.

Uz lapas sākumu Uz sākumlapu


Ielu numerācijas maiņa

   Vairākkārt tika mainīta ēku numerācija - gan uzreiz pēc Otrā pasaules kara, gan vēlākos gados, kā piemēram, Skolas ielā, Dzelzceļa ielā, Ozolu ielā, Blaumaņa ielā.
   Arhīva materiāli liecina par sekojošām numerācijas maiņām:
      21.01.1968. Blaumaņa ielā, Pamata ielā,
      31.01.1968. Brīvības ielā,
      26.10.1978. Dzirnavu ielā, Kļavu ielā,
      26.03.1979. Dzegužu ielā,
      18.11.1981. Dzirnavu ielā,
      30.08.1982. Dīķa ielā,
      23.01.1986. Dzirnavu ielā,
      19.12.1990. Ozolu ielā, Ķiršu ielā, Ūdensvada ielā,
      20.11.1991. Rīgas ielā, Gaitnieku ielā,
      17.06.1992. Kalna ielā,
      15.12.1992. Ceriņu ielā.

   Jaunizveidotām ielām notika numerācijas noteikšana - Jasmīnu ielā un Draudzes skolas ielā 1992.gada 15.decembrī.

Uz lapas sākumu Uz sākumlapu


Dažādi lēmumi

   Ar vietējās izpildvaras lēmumiem būtiski pēc Otrā pasaules kara mainījusies pilsētas teritorija, tās struktūra. Tā 1967.gada 2.martā tika nolemts uzsākt dzīvojamā kvartāla izbūvi Skolas, Blaumaņa, Lazdu ielu rajonā.
   1995.gada 24.augustā tika pieņemts lēmums par ielu platuma (sarkanās līnijas) izmaiņām Bērzu, Krasta, Raiņa, Skolas ielās. 2000.gada 25.maijā sākās adresu noteikšana Brīvības, Ceriņu, Emzes, Raiņa ielās.

Uz lapas sākumu Uz sākumlapu


Tagadējie ielu nosaukumi

   2003.gadā Gulbenes pilsētas domes sēdē tika apstiprināti šādi ielu nosaukumi:

1.
1.Maija iela
34.
Līkā iela
2.
Alkšņu iela
35.
Malas iela
3.
Asarupes iela
36.
Miera iela
4.
Ausekļa iela
37.
Naglenes iela
5.
Ābeļu iela
38.
Nākotnes iela
6.
Baložu iela
39.
O.Kalpaka iela
7.
Bērzu iela
40.
Ozolu iela
8.
Blaumaņa iela
41.
Pamatu iela
9.
Bišu iela
42.
Parka iela
10.
Brīvības iela
43.
Pavasara iela
11.
Ceriņu iela
44.
Pils iela
12.
Dārza iela
45.
Pļavu iela
13.
Dzelzceļa iela
46.
Purva iela
14.
Dīķa iela
47.
Raiņa iela
15.
Draudzesskolas iela
48.
Rēzeknes iela
16.
Dzeguzes iela
49.
Rīgas iela
17.
Dzirnavu iela
50.
Robežu iela
18.
Dzilnas iela
51.
Saules iela
19.
Emzes iela
52.
Skolas iela
20.
Gala iela
53.
Stacijas iela
21.
Gaitnieku iela
54.
Smilšu iela
22.
Jasmīnu iela
55.
Sporta iela
23.
Jaunā iela
56.
Tilta iela
24.
Kalna iela
57.
Upes iela
25.
Kļavu iela
58.
Ūdensvada iela
26.
Krasta iela
59.
Vidus iela
27.
Ķiršu iela
60.
Vidzemes iela
28.
Lapu iela
61.
Viestura iela
29.
Latgales iela
62.
Vītolu iela
30.
Lauku iela
63.
Zaļā iela
31.
Lazdu iela
64.
Zāles iela
32.
Liepu iela
65.
Ziemeļu iela
33.
Litenes iela
66.
Zvaigžņu iela

Uz lapas sākumu Uz sākumlapu

  Projekts "Bibliotēka, arhīvs, muzejs - tilts no Gulbenes vēstures uz šodienu", 2003